Tālāk dodamies uz mazu, gleznieciski skaistu ciemu, kura galvenā iela taisnā ceļā ved uz Buko (agrāk Liepājas) līci. Ik svētdienas vakaru šeit notiek grandiozas balles, sauktas par Svētdienas skolām. Rums, Karību alus, temperamentīga mūzika un dejas regulāri pulcē pusi salas –- gan vietējos, gan tūristus, un tad nu svinības iet vaļā līdz rīta gaismai. 2
Viens no slavenākajiem koraļļu rifiem ir Buko rifs, kas atrodas Tobāgo dienvidrietumu krastā. Piecpadsmit hektāru liels elpu aizraujošs zemūdens dārzs tā vien vedina nirt un snorkelēt. Šis rifs ir dzimtene 70 tropu sugām.
Atpūtu un piedzīvojumus dabā var rast arī Mazajā Tobāgo salā. Tā atrodas stundas braucienā ar laivu un ir lieliska vieta putnu vērotājiem. Lai arī Mazā Tobāgo sala ir patiešām maza, šeit slejas patiešām stāvi pakalni. Kad tajos uzrāpjas, vēl pēc neliela kāpuma redzama maza būdiņa – pieturvieta ceļotājiem. No šejienes var doties dažādos pārgājienos.
Visās ceļmalās redzamas dažādu sugu palmas un augļu koki, kas stādīti, lai pievilinātu daudzās putnu sugas. Bet tā nu viņi mums rādīsies! Gids palīdz putnus ieraudzīt. Pirms dodamies ar laivu atpakaļ, vēl apstājamies, lai snorkelētu.
Ūdens ir tik dzidrs, ka pat divdesmit metru dziļumā var saskatīt sīkākās detaļas. Seklākajās vietās koraļļu rifi atrodas tikai metru vai divus zem ūdens. Salas apkārtni var vērot arī laivā ar stikla dibenu. Šīs laivas novietotas pie “Jemma‘s Treehouse” restorāna, kur vai nu pirms, vai pēc laivu brauciena noteikti ir jāpaēd, jo Džemma ir Tobāgo labākā pavāre.
Trinidādā – kolibru un ķirzaku valstībā
Neilgajā laivu braucienā Karību reģiona apceļotājus skar gan viegla un svaiga brīze, gan arī fantāzijas un piedzīvojumu dvesma. Pēc laiskām dienām palmām klātajās Marakasas un Las Cuevas pludmalēs ar kuģi dodamies uz Portofspeinu, lai redzētu mežonīgo Trinidādu. Mūsu mērķis ir salas Bocas del Dragón – Drakonu Rīkles. Tikai dažu jūras jūdžu attālumā no Trinidādas galvaspilsētas jūras šaurums ar šādu pašu noslēpumainu nosaukumu savieno Parijas līci ar Karību jūru. Abpus mazajam kuģim bezmākoņu debesīs slejas džungļiem klāti kalni – viens pieder divsalu valstij Trinidādai un Tobāgo, otrs – Venecuēlai. Skaistā gide Čerī Anna priecājas, ka mūs apbūris viņas dzimtenes skaistums: “Parasti tūristus saista vienīgi klusās, brīnišķās Tobāgo pludmales. Un viņi tā arī neuzzina, ka arī Trinidādā ir neparasta daba un skaistas ainavas.”
No Drakonu Rīkļu lielākās salas Gaspargrandes kalna virsotnes skats klīst pāri jūrai. Agrāk no šejienes varēja redzēt kokvilnas plantāciju un vaļu mednieku laivas. Šodien Karību jūras zilgmē vīd pa kādam tankerim. Bet no drakoniem ne miņas. Lielākos rāpuļus – zaļās iguānas – neredzējām ne reizi. Toties mūsu acīm pavērās noslēpumaina alu valstība.
Gar saulē mirdzošu kaļķakmens iežu sienu nonākam pie kāpnēm, kas ved 35 metrus lejup. “Ilgu laiku sala bija pirātu paslēptuve, droši vien viņi te glabāja arī laupījumu,” izsaka minējumu Čerī Anna.
Korpulenti sikspārņi mēmi slīd lampas izgaismotā apakšzemes valstībā. Tomēr jaudīgāka ir saules gaisma, kas ieplūst pa kādu atvērumu alas griestos. Gaišais staru kūlis krīt tieši uz dzirkstoši zilu ezeru grotas dibenā. Izskatās kā dārgums, droši vien domā ikviens no mums. Šādā tveicē tas tiešām tāds ir. Ūdens ir tīrs un ideāls peldei. Kas to izmēģina, negrib kāpt ārā.
Līdzīgi klājas zvēriem Karoni purvā. Karoni upes grīvā daba daudzām sugām ir radījusi īpašu dzīves telpu. Trinidādas ievērojamākais dabas liegums ar mitriem mangrovju, dumbrāju un lagūnu biotopiem sniedz patvērumu un barību divdesmit apdraudētām putnu sugām.
Visu purvu iemītnieku zvaigzne ir sarkanais ibiss. “Labākais laiks, lai apbrīnotu viņu kautro skaistumu, ir vēla pēcpusdiena, kad ibisi pāri purviem lido uz saviem guļamkokiem,” skaidro Ravi Kalpo, kurš jau daudzus gadus stūrē tūristu laivas cauri mitrājiem.
