Mežos siro eglīšu zagļi; īpašnieki bažījas un bruņojas 1
“Pērn savu jaunaudzi nenosargājām, šogad jau no 19. decembra būšu sava privātā meža sardzē,” “LA” paziņoja Ercmaņa kungs no Engures novada.
Ziemassvētku kociņu ciršana svešos mežos šobrīd esot tikpat izplatīta kā savulaik metāla zagšana. Tāpēc eglīšu plantāciju un jaunaudžu īpašniekiem pirms gadumijas jāsargā savi stādījumi gan naktī, gan dienā.
Kā var zināt, ka atnācis Jaunais gads? Vienkārši – visos televīzijas kanālos rāda filmu “Vieglu garu”! Bet, ja mežos siro eglīšu zagļi, tad nav vairs tālu Ziemassvētki!… Pēdējais ticējums, protams, ir melnais humors, un Tomes pagasta “Melderu” saimniekam Armandam Paeglem smiekli nemaz nenāk – viņam vienā naktī no Ziemassvētku eglīšu plantācijas nozagti 200 kociņi. Izlaupītās saimniecības īpašnieks stāsta, ka arī viņa privātajā mežā šomēnes nocirstas kādas desmit trīsmetrīgas egles, zagļiem līdzi paņemot tikai to galotnes daļu. Līdzīgi gadījumi vērojami daudzviet Latvijā un mežsaimnieki secina, ka Ziemassvētku eglīšu zagšana šobrīd ir topā – tā esot tikpat populāra kā kādreiz metāla zagšana. Pagājušajā ceturtdienā Viesītes pagastā no jaunaudzes nozagtas apmēram 40 augošas eglītes.
Meža īpašnieks Dzintars Laivenieks, kurš saimnieko Kandavas pusē, arī secinājis, ka stādīt eglīšu mežu netālu no pilsētas neesot gudri – simtiem kociņu nocērtot eglīšu tīkotāji. Un arī pie kapiem labāk to nedarīt. Bet citi meža īpašnieki apgalvo, ka tagad, kad mežos izbūvēti lieliski ceļi, no ātras peļņas tīkotājiem miera neesot arī no galvenajiem ceļiem tālos nostūros, kur decembrī sākot braukāt tik daudz mašīnu, it kā būtu sācies sēņu laiks.
No garnadžiem pasargāti nav pat Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes meži, tās virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš secinājis, ka sistēma esot šāda: vietējais “uzņēmējs” ciršanas darbiem organizē vīrus, kuriem vairs nav ko zaudēt, aizved tos uz iepriekš noskatītu vietu, kur viss notiek ļoti ātri. Un tā svaigi zagtas eglītes nonāk tuvējo pilsētu tirgus laukumos, kur neviens īpašnieks, tās, protams, neatpazīs. R. Ganiņš: “Ne jau zem elektrolīnijām vai grāvmalās notiek šo eglīšu ciršana. Tā, kā likums, notiek jaunaudzēs, zagļiem paņemot kuplākos kociņus.”
Savukārt Armands Paegle stāsta, ka pēc zagļu uzlidojuma viņš domājis par eglīšu marķēšanu – ja plantāciju kociņiem kādā no zariem iespiestu metāla gredzenu, neviens nezinātājs to nepamanītu. Taču sapratis, ka nav vērts tērēt laiku un līdzekļus marķēšanai, labāk visai plantācijai apkārt uzcelt žogu, naktī to apsargāt un apgaismot. Sargāt esot jāsāk jau oktobra beigās, novembra sākumā, kad sāk rosīties eglīšu uzpircēji.
Jā, tā nu esot – pilsētnieki nereti nopērkot eglīti, kas zāģēta jau pirms diviem mēnešiem. Tāpēc, ja gribi svaigu preci – pērc to no zināma eglīšu audzētāja vai arī brauc uz viņa saimniecību un, samaksājot prasīto, nozāģē pats! Šāds pakalpojums “Melderos”, kur plantācija atrodas ceļa malā, pavisam drīz būšot. Lai tikai eglītes, kas stādītas pirms pieciem gadiem, vēl nedaudz paaugoties. Armands arī stāsta, ka ap Ziemassvētkiem, redzot viņa stādījumus, daudziem rodoties vēlēšanās nodarboties ar šādu biznesu un jautājumu, kā tas jādara, esot daudz. Armands saka, ka neesot tik vienkārši – iestādi un gaidi, kad varēs cirst. Eglītes jāravē, jāfrizē, jāmēslo, jāmiglo, jācīnās ar maijvabolēm, jāsargā un jāprot pārdot. Un tikai tad, ja tas viss izdodas, pēc gadiem sešiem septiņiem labi noaugusi zaļā smukule maksās kādus 10 – 12 eiro.
Arī Latvijas galvaspilsētas mežu apsaimniekotājiem SIA “Rīgas meži” šis nav viegls laiks – aptuveni 4,5 tūkstoši hektāru mežu atrodas galvaspilsētas teritorijā vai tuvu tai, turklāt Pierīgā populārākā koku suga ir priede, egļu jaunaudžu nav daudz, tāpēc tām nākas stipri ciest. SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Juris Buškevics atceras, ka pērn Daugavas mežniecībā zagļi nocirtuši 0,4 ha egļu jaunaudzi, to praktiski iznīcinot. Viņš stāsta, ka egļu jaunaudzes nosargāt palīdz arī sabiedrība, cilvēki zvana uz meža apsardzības daļu, zvana mežsargam un stāsta, ja manījuši ko aizdomīgu. “Atšķirībā no valsts mežiem mēs savās platībās neatļaujam katram gribētājam cirst vienu Ziemassvētku eglīti. Nosargāt egļu audzes mums ļoti palīdz sabiedrība. Ja noķeram cilvēku, kas nocirtis eglīti grāvmalā, mēs to nesodām, bet skaidrojam, ka Rīgas mežos to darīt nedrīkst. Taču, ja noķeram cilvēkus, kas cirtuši egles komerciāliem mērķiem jaunaudzēs, tad gan izmantojam visu likuma bardzību,” skaidro J. Buškevics.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) struktūrvienības “Mežsaimniecība, mežkopība” direktors Mārtiņš Gūtmanis stāsta, ka šobrīd arī valsts mežos egļu jaunaudzes tiek uzmanītas īpaši rūpīgi, jo starp tiem, kas atbrauc uz mežu nocirst eglīti atļautajās vietās, gadās arī tādi, kas, neatraduši pietiekami skaistu eglīti grāvmalās, meklē to jaunaudzēs. “Ja jaunaudzē nocērt egli, kas stādīta ar domu, ka tai jāaug septiņdesmit astoņdesmit gadus, uzņēmums cieš zaudējumus. Taču pārkāpēju, salīdzinot ar tiem, kas nocērt eglīti atļautajās vietās, nav daudz, tāpēc mēs pagaidām nedomājam no šīs skaistās tradīcijas – atļaut valsts mežos vienu eglīti nocirst par velti – atteikties. Citādi godīgiem cilvēkiem nāktos ciest negodīgo dēļ. Arī mēs esam novērojuši, ka visvairāk eglītes nelikumīgi pirms Ziemassvētkiem cērt lielo pilsētu tuvumā, tāpēc šajā laikā esam īpaši modri,” atgādina M. Gūtmanis.
Ja gribam būt godprātīgi, pirms meklēt eglīti, jāpārliecinās, vai izraudzītā vieta tiešām atrodas valsts mežos. Uz īpašumu robežām to parasti norāda attiecīga zīme – “LVM” logotips uz dzeltena fona.
Pirms došanās pēc eglītes valsts mežu atrašanās vietas var apskatīt kartē: www.mammadabakarte.lv
