Rīdzinieks par filmas lejuplādi nonāk zem ASV autortiesību sargu lupas 9
Rīdzinieks Kalvis ar sava interneta pakalpojumu sniedzēja starpniecību saņēmis oficiālu vēstuli no ASV kompānijas “Irdeto USA, Inc”, kas uzrauga un aizstāv pasaulē slavenās filmu studijas “Paramount Pictures Corporation” autortiesības. Tajā paziņots, ka konkrētā datora lietotājs nelegāli lejuplādējis kādu minētās kompānijas filmu, un izteikts brīdinājums par šādas rīcības sekām. Latvijas autortiesību eksperti aicina šādus paziņojumus neuztvert pārlieku nevērīgi un arī pret intelektuālo īpašumu attiekties atbildīgāk, jo sekas ir iespējamas. Informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti mierina, ka ziņas par konkrētā datorlietotāja darbībām nav iegūtas totālas izsekošanas ceļā, tomēr par šādas izsekošanas upuri var kļūt, ja dators ir inficēts.
Kompānija “Irdeto” bija precīzi fiksējusi, kurā laikā, no kāda interneta resursa un kādi dati lejuplādēti konkrētajā datorā. Visas šīs darbības izsekotas pēc IP adreses, kas automātiski tiek piešķirta katram interneta lietotājam. Autortiesību sargi savā ziņojumā nedraud ar tūlītējām soda sankcijām, bet aicina pārkāpumu novērst, izdzēšot lejuplādēto filmu un neizplatot to, kā arī gādāt, lai turpmāk šādi autortiesību pārkāpumi vairs neatkārtojas. Datorlietotājs arī aicināts pēcāk ziņot, ko tieši lietas labā paveicis. Kalvja bērni patiešām bija lejuplādējuši konkrēto filmu, un viņš rīkojies saskaņā ar saņemtajām rekomendācijām. Tomēr viņš vēlas saprast, cik juridiski saistošs viņam varētu būt šāds ASV kompānijas paziņojums un cik lielā mērā kāds no malas spēj kontrolēt viņa aktivitātes internetā.
Interneta pakalpojumu sniedzēja AS “Balticom” pārstāve Anastasija Muižniece stāsta, ka uzņēmums šāda veida paziņojumus saņem bieži – gandrīz ik dienu kāds autortiesību uzraugs atsūtot līdz divām šādām vēstulēm. Paziņojumā parasti norādīta IP adrese, no kuras tīmeklī realizētas nelegālas darbības ar autordarbiem. “Balticom” šādos gadījumos jau ierasti vēršas pie attiecīgā klienta ar rakstisko paziņojumu, kā arī pārsūta oriģinālo vēstuli. “Parasti klienti uzreiz reaģē, zvana pa mūsu tehniskā atbalsta tālruni, jautā par brīdinājumu un sola vairs šādi nerīkoties,” skaidro A. Muižniece. Uzņēmuma rīcībā neesot oficiālas informācijas par autortiesību uzraugu rīcību, ja klients paziņojumu ignorē. Taču, tā kā neviens no klientiem nav informējis “Balticom” par kāda veida sankcijām, kas pret viņiem vērstas, uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka Latvijā šāda veida procedūrai – paziņojumu izsūtīšanai – visticamāk, ir tikai brīdinājuma raksturs. Cits internetpakalpojumu sniedzējs “Lattelecom”, aicināts komentēt situāciju, skaidroja, ka Elektronisko pakalpojumu likums viņiem liedz izplatīt šādas ziņas.
“Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība” (“AKKA/LAA”) pārstāve Linda Kalniņa stāsta, ka no likumiskā viedokļa konkrētajā gadījumā viss esot kārtībā. Autortiesību īpašnieka pārstāvim ir tiesības vērsties pie interneta nodrošinātāja, norādot uz konkrēto autora tiesību neievērošanu, kuram savukārt ir pienākums norādīt lietotājam uz notikušo likuma pārkāpumu. “Iespējamā vēršanās vai nevēršanās tiesā ir atkarīga no tā, vai attiecīgā kompānija izvēlēsies izmantot savas tiesības tālāk. To darīt var, taču, iespējams, tā uzskatīs, ka nodarītais kaitējums ir tik maznozīmīgs, ka, ja tas tiek pārtraukts, tālākas darbības nav nepieciešamas,” skaidro “AKKA/LAA” juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs. Ja tomēr vēršanās tiesā notiek, tiesas process noris Latvijas tiesībsargājošo instanču vadībā pēc Latvijā spēkā esošajiem likumiem. Ja konkrētajam tiesību īpašniekam Latvijā ir pārstāvis, pastāvot iespēja, ka vēršanās tiesā pret pārkāpējiem varot notikt ātrāk un biežāk. Tāpēc “AKKA/LAA” pārstāvji norāda, ka šādus paziņojums nevajadzētu uztvert pārlieku nevērīgi un arī pret intelektuālo īpašumu attiekties atbildīgāk, jo sekas ir iespējamas. “Tas, ka saturs ir pieejams internetā, ne visos gadījumos nozīmē, ka lietotājs to var izmantot pēc saviem ieskatiem. Autors ir tas, kurš nosaka, vai to drīkst publicēt internetā, skatīties un klausīties tiešsaistē vai lejupielādēt. Gadījumos, kad pie darba nav norādīta informācija par autoru un darba izmantošanas veidiem, lietotājam ir atbildība vērsties pie konkrētās vietnes īpašnieka vai uzturētāja, lai par to pārliecinātos,” stāsta L. Kalniņa.
Kiberdrošības aģentūras “CERT.lv” IT drošības eksperts Gints Mālkalnietis skaidro, ka, izmantojot vairākdalībnieku jeb vienādranga failu apmaiņas tīklus, lietotāji nezina, ar ko dalās saturā: “Tikpat labi tas var būt arī autortiesību uzraugošās institūcijas serveris, kas piefiksē, kura filma no kuras IP adreses nākusi.” Neesot nekādas vajadzības izsekot lietotāja darbības, jo viņš pats sevi nododot un autortiesību uzraugiem ir tiesības kontrolēt, kādā veidā viņu pārstāvētie objekti tiek izplatīti. Tā vienkārši konkrētas IP adreses aktivitātēm kāds seko tikai tad, ja ir attiecīgs tiesas lēmums ar pamatojumu to darīt. “Nav tādas maģiskās pogas, kuru piespiežot, iespējams izsekot kāda aktivitātēm internetā no jebkuras pasaules malas,” saka Gints. Tīri tehniski jebkura datu pārraide radot paliekošas pēdas, kuras tiek uzglabātas, taču likumi nosaka, kādā apjomā, cik ilgi kāda informācija serveros jāglabā un kas tai var piekļūt. Parasti šādus datus ļauts vākt, apstrādāt un kādam nodot kriminālprocesu vai kādu citu likuma pārkāpumu operatīvās izmeklēšanas gaitā.
Tomēr pastāv arī iespēja inficēt datoru ar kādu vīrusu, kas jau paver plašas iespējas uzdarboties dažādiem ļaunprāšiem un novērot, ko dara lietotājs. “Ja izmanto nedrošu un inficētu datoru, tad gan pastāv iespēja, ka dalāties savās tiešsaistes aktivitātēs ar nezināmu personu,” piebilst speciālists. Pēdējā laikā plaši izplatīti ir vīrusi, kas cenšas pārtvert savienojumus ar banku, tastatūras nospiedienus. Tomēr vīrusu autorus parasti interesē ļoti konkrētas lietas, nevis katrs lietotāja solis. Visbiežāk – interneta banku piekļuves dati, lai nozagtu naudu. Taču, ja lietotājs neveic nelegālas darbības, ir aprīkojis datoru ar pretvīrusu programmu un piesardzīgi darbojas tīmeklī, viņš virtuālajā vidē varot justies droši.
Gints Mālkalnietis uzskata, ka pēdējā laikā cilvēki internetā rīkojas arvien saprātīgāk, vairāk domā par drošību – seko līdzi tam, kādus failus atver, no kurienes tie nākuši. Tomēr apdraudējums pastāv. Pēc antivīrusu programmatūras izstrādes kompānijas “Kaspersky Lab” pasūtījuma veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka katrs piektais Latvijas interneta lietotājs ir saskāries ar aizdomīgiem interneta veikalu vai sociālo tīklu administrācijas vārdā sūtītiem paziņojumiem. 4% saņēmuši viltotas vēstules no bankām ar lūgumu paziņot paroli un citu konfidenciālu informāciju. Vēl 4% apstiprināja, ka, veicot finanšu darbības internetā, tika automātiski novirzīti uz aizdomīgu tīmekļa vietni, kur viņus lūdza ievadīt maksājumu kartes datus. G. Mālkanietis tāpēc par labāko antivīrusu programmu dēvē paša lietotāja saprātīgu rīcību – neatvērt nezināmus failus, ko atsūtījis apšaubāms adresāts, uzturēt datoru labā stāvoklī, lietot drošas paroles, kā arī gādāt par operētājsistēmas un programmu atjaunināšanu.
Fakti
*Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu Latvijā fiziska persona var saņemt līdz pat 700 eiro lielu naudas sodu. Ar autortiesību uzraudzīšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.
*Pērn par autortiesību pārkāpumiem sastādīti 90 administratīvā pārkāpuma protokoli, no kuriem 65 gadījumos piemērots sods. 2012. gadā sodīti 88, bet vēl gadu iepriekš – 93 autortiesību pārkāpēji.
