Armvrestlings. Latvijai zelts atkal pēc deviņiem gadiem 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas armvrestlinga sportisti turpina vest mājup medaļas no augstākās raudzes sacensībām – pasaules čempionātā Turcijā pie godalgām tika četri mūsējie, tostarp pēc deviņu gadu pārtraukuma izcīnīts zelts. Svara kategorijā līdz 110 kilogramiem to iespēja Sandris Šedis.
Izzīda no pirksta
“Tas bija gaidīts panākums – Sandris uzvarēja iepriekšējos divos Eiropas čempionātos ar abām rokām, pagājušajā gadā bija sudrabs un bronza pasaulē, tā ka zinājām, ka tas brīdis tuvojas. Ar kreiso roku šoreiz nepaveicās – viņš finālā uzvarēja, bet pretinieki iesniedza protestu, ka tiesneši nav pamanījuši piezīmi, tāpēc piešķīra tehnisko zaudējumu. Ar labo roku – stabila uzvara. Parasti cīnās caur augšu, šoreiz āķīgi visus nogrieza, arī kazahu, kuram ir viens no stiprākajiem āķiem pasaulē. Tas mums bija pārsteigums,” “Latvijas Avīzei” stāsta Latvijas Armvrestlinga federācijas prezidents un treneris Raimonds Liepiņš.
“Uzskatu, ka tā piezīme tika izzīsta no pirksta, šāda tiesnešu rīcība nav īpaši patīkama. Man pretī bija Kazahstānas sportists, šī valsts dominē armvrestlingā, tā ka viņus noteikti starptautiskajā vidē vērtē augstāk,” piebilst Sandris Šedis. “Nākamajā dienā bija cīņas ar labo roku, gāju kaujinieciskā noskaņojumā un uzvarēju pārliecinoši.”
Divdesmit astoņus gadus vecais Sandris Šedis nāk no Ilūkstes, Rīgā pabeidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, iegūstot specialitātes – vadītājs sporta jomā un armvrestlinga treneris. Pēc studijām atgriezies dzimtajā pusē, ir sporta organizators Augšdaugavas novadā un paralēli Naujenē arī strādā ar audzēkņiem. Sandris pats trenējas trīs līdz piecas reizes nedēļā, intensīvākajos posmos pirms sacensībām arī vairāk. “Ar motivāciju nekad nav bijušas problēmas – ir mērķis un uz to eju. Līdz šim mērķis bija pasaules čempiona tituls, tagad jātēmē uz otro,” norāda Šedis.
“Viņš ir vispusīgi attīstīts, laužas gandrīz visos armvrestlinga galvenajos stilos, var uzvarēt ātri un arī garās cīņās,” Sandra Šeda daudzpusību atzīmē Liepiņš.
Atgriežas stiprāki
Latvijas armvrestlinga leģenda Jānis Amoliņš, kura kontā ir četri pasaules čempiona tituli, 42 gadu vecumā Turcijā izcīnīja trešo vietu ar labo roku līdz 75 kilogramiem. Veterānu grupā 40+ līdz 90 kilogramiem kā ar labo, tā kreiso roku uzvarēja Raimonds Antonovičs. “Tur katru gadu ienāk jauni sportisti, kas tikko pārkāpuši 40 gadu slieksni. Ar kreiso roku uzvara bija ļoti negaidīta. Kopējā grupā ar labo roku viņam piektā vieta,” paslavē Raimonds Liepiņš.
Zelta medaļu ar labo un kreiso roku U-21 vecuma kategorijā izcīnīja Kristaps Blūmanis, kurš startē svara kategorijā līdz 75 kilogramiem. “To pašu viņš šogad paveica arī Eiropas U-21, bet iepriekšējā gadā – U-18 grupā. Tā bija atgriešanās pēc kovida, un nesapratām, vai tiešām Kristaps ir tik stiprs. Tagad var teikt – tiešām ir pārliecinoši labākais savā vecumā. Ar kreiso roku pieaugušajos viņš ieguva ceturto vietu, nolaužot vīrus, kas startē desmit un vairāk gadu. Vēl viens solis, un viņš būs medaļās pieaugušajos,” prognozē Raimonds Liepiņš, norādot, ka pēc pandēmijas visi kļuvuši stiprāki – bija vairāk laika starp sacensībām, attiecīgi – mazāk traumu. Blūmanim ir labi gēni, jo ar labiem panākumiem starptautiskā līmenī startē arī tēvs Gundars.
Pasaules čempionātā piedalījās sportisti no 54 valstīm, Latviju pārstāvēja desmit sportisti, viņu vidū arī divas dāmas – Žanna Čingule un Santa Ansonska, cīņā ar kreiso roku abām ceturtās vietas. “Šis sports vairāk piesaista vīriešus, mums nopietni trenējas trīs meitenes, gribam paplašināt pulku, bet ir ļoti grūti,” atzīst Raimonds Liepiņš.
Trenējas ar prātu
Latvijas Antidopinga biroja mājaslapā tiek publicēti dati par diskvalificētajiem sportistiem. Atrodami dažādu spēka sporta veidu pārstāvji – pauerliftings, bodibildings, kikbokss, bokss, svarcelšana. Bet aktuālajā sarakstā nav neviena armvrestlinga pārstāvja. “Latvijā ir ļoti laba situācija. Sandris Šedis ir ADAMS sistēmā, šogad testēja trīs reizes bez brīdinājuma, tāpat Kristaps Blūmanis,” teic Raimonds Liepiņš. “Nav paspējis ieēsties tas ļaunums, kas ir pauerliftingā un citos sporta veidos. Te ar naturālo spēku vari izdarīt ļoti lielas lietas. Pirms pāris gadiem iekrita divi, vispār zinu par trim no Latvijas. Meitene – par tauku dedzinātāju, puisis par uztura bagātinātāju, kur stimulators ķermenī uzrādās principā kā amfetamīns. Es, piemēram, ļoti ātri sapratu, ka var izdarīt daudz, ja esi pietiekami gudrs. Spiežu 200 kilogramus, pašam svars – 83. Esmu pauerliftingā daudz testēts. Armvrestlingā mums ir pārliecība – trenējamies ļoti gudri un (dopingu) nevajag. Braucam galvenokārt uz testētām sacensībām, populārākās ir netestētās, kur dopinga kontroli neviens nevar iziet. Par šo sistēmu jāpateicas Jānim Amoliņam, arī man – pat domas nav, netiek apsvērts, neinteresējamies. Es, kad vācu komandu, uzreiz jautāju – ja esi melojis, tad vairs nekur netiksi. Sekojam līdzi medikamentu sarakstam, vienu laiku daudzi mildronātu dzēra. Protams, gadās visādi, atnāk uz sacensībām kāds iesācējs, un redzi jau pēc sejas, ka ir lietojis, bet par augšgalu – manējie 99 procenti ir tīri.”
