“Jaunmokas 2015” – visu laiku bagātākā medību trofeju izstāde Latvijā 0
Šaubu nav, Latvijas medību trofeju izstādes “Jaunmokas 2015” līderpozīcijas ieņēmuši kurzemnieki ar izciliem staltbriežu ragiem. No pils kolonnu zālē izvietotajiem 1046 eksponātiem briežu saimei pieder 428 – lielākā daļa iegūta Kurzemē un novērtēta ar augstākā kaluma godalgām. Arī pati spožākā medaļa tikusi Cīravā nomedītam bullim. “Briedim Latvijā veidojas mazais zelta laikmets,” ar gandarījumu atzīst pasākuma lielorganizators un trofeju eksperts, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Vēl viens panākums – eksponātu skaits liecina, ka izdevies sarīkot visu laiku bagātāko medību trofeju izstādi.
Sākam plūkt ražu
“Staltbriežiem vērojams diezgan straujš kvalitātes kāpums – medaļoto trofeju ir ievērojami vairāk nekā līdz šim,” atzīst J. Baumanis. Pirms pieciem gadiem rīkotajā nacionālajā izstādē Jaunmoku pilī ar augstākā kaluma medaļu tika novērtēti 17 ragi, šogad – jau 40, sudrabs piešķirts 187 trofejām, bronza – 179. Tālāku pagātni ekspertam negribas pat atcerēties – 2005. gada ekspozīcjā nomācošais pārsvars bijušas trofejas no vēl jauniem staltbriežiem, kuru rota knapi sasniegusi bronziņu – pie daudzām nelaikā nomedītu dzīvnieku trofejām vai raudāt gribējies. Šā gada rezultāts rāda, ka mednieku izglītošanas darbs ar trofeju izstādēm un apmācībām nav bijis velts, piebilst J. Baumanis, arī aktīvs selektīvo medību semināru rīkotājs un lektors.
Ceturtā daļa zelta medaļu biruma nonākusi pie Saldus apkārtnes medniekiem – pirms septiņiem gadiem viņi pirmie Latvijā izveidoja klubu apvienību ar mērķi medīt staltbriežus izlases veidā jeb selektīvi. “Tagad sākam plūkt ražu,” rezultātu novērtē viens no aktīvākajiem izlases medību popularizētājiem, mednieku kluba “Zvārde” vadītājs Māris Bērziņš, kuram savulaik nācies krietni vien pacīnīties, lai pārliecinātu paša un apkārtnes kolektīva vīrus par jauniem medību principiem. Pieredze parādījusi, ka pat vislielāko skeptiķi var pārliecināt ar uzskatāmu rezultātu. Arī Jaunmoku ekspozīcijā līdzās daudziem izciliem selektīvo medību paraugiem apskatāmas pāragri iegūtas trofejas – mednieki pasteigušies nomedīt jaunus un ļoti labas kvalitātes buļļus. “Katra izstāde ļauj kaut ko mācīties – lai mednieki skatās un ielāgo, kādus buļļus nevajag medīt, – ir daudz cilvēku, kas to spēj novērtēt,” ekspozīcijas izglītojošo mērķi uzsver J. Baumanis.
Savukārt lielais eksponātu skaits liekot domāt par izmaiņām izstādes plānošanā, organizatori pieļauj, ka līdzšinējo piecu gadu vietā jāpāriet uz trīs gadu intervālu, citādi grūti būs atrast pietiekami ietilpīgu izstāžu zāli.
Jaunie līderi
Latvijas trofeju rekordi Jaunmoku izstādē nav pārspēti, taču notikusi vietu pārbīde augšgalā. Līdzšinējam staltbriežu līderim – 1968. gadā Zūrās iegūtajai trofejai – pietuvojies Jura Millera Aizputes novada Cīravā nomedītais bullis. Latvijas Medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija Kurzemes skaistulim piešķīrusi zelta medaļu par 244,24 CIC punktiem, t. i., tikai par 2,05 mazāk nekā 1. vietas trofejai.
J. Millers kopš 1986. gada darbojas Jēkabpils MRS mednieku klubā, bet katru rudeni briežu baura laikā ņem atvaļinājumu un nelielā kompānijā dodas medībās uz Cīravas pusi. Pagājušā gada 24. septembra rīts viņam izrādījies ļoti veiksmīgs. Ceļā uz baura vietu izvairījies no pāris satelītiem jeb jaunajiem bullēniem, kas riņķojuši ap briedeņu baru, jaunaudzē noskatījis tēvaini labākajos gados, kura ragi un stāja liecinājuši, ka tas ir ņemams. Kad noguldītajam briedim pienācis klāt, no pārsteiguma nācies dziļi ieelpot – par tik izcilu zeltu un tagad arī 2. vietu CIC punktu tabulā nevarējis pat sapņot.
Arī aļņu trofeju reitingā jauns 2. vietas ieguvējs ar 332,40 CIC punktiem, kas no līdera atpaliek par 19,3 punktiem. Autoram Pēterim Belinskim no Rogovkas šī ir pirmā izstāde, lai gan medniekos viņš iet kopš 1968. gada un 30 sezonas vada Nautrēnu kolektīvu. Mājās pie visām sienām trofejas, arī vairāki aļņa ragi, taču tik dižs guvums atnācis pirmo reizi. Notikums, kā Pēteris pagājušā gada 17. oktobrī netālu no Zilupes nomedījis savu izcilnieku, jau pieskaitāms mednieku stāstiem, kas tiek mantoti no paaudzes paaudzē. “Visi todien aizgāja gaidē uz torņiem, mani kā pēc operācijas atstāja pie automašīnām un noteica, lai tur palieku – ēsmai. Tā es sēžu uz soliņa un gaidu ar savu krievu karabīnīti “Losj” izcirtuma malā. Dzirdu, kaut kas it kā tuvojas, pagriežu galvu – apmēram 80 metru attālumā redzu alni, kas nevis skrien, bet lido! Man iekšā uzreiz īstā sajūta, notēmēju un izšauju vienreiz – nav, otrreiz – nav, ar trešo – bija zemē. Tūlīt zvana dēls Aldis un prasa – tēt, tev nav ko darīt, ko tu tur šaudies? Saku, alni nomedīju. Viņš netic, citi arī netic. Bet man rokas trīc, bailes iet klāt un skatīties, prasu šiem pa gabalu – kas tur ir? Visiem mutes bija vaļā. Saskaita – johaidī, desmit žuburi vienā un desmit – otrā pusē. Pienāk kaimiņu kolektīva vadītājs Andris Ļubka un saka – ziniet, šis cilvēks par savu mūžu tādu alni ir pelnījis,” joprojām priecīgi satraukts savas zelta aļņa medības atstāsta P. Belinskis.
Latvijas medību trofeju izstāde Tukuma novada Jaunmoku pilī apskatāma līdz 17. maijam.
Raksts veidots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
