Zeltasakne jeb rožainā rodiola. Kopšana un ārstnieciskās īpašības + recepte 0
“Iestādīju rožaino rodiolu, bet tā ziedēja dzelteniem ziediem. Vai tā ir īstā? Vai ziediem nav jābūt rozā krāsā? Kādas ir ārstnieciskās īpašības?” jautā Emma Jūrmalā.
Izskatam variācijas
Spriežot pēc apraksta, Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Ilma Nereta teic, ka tā ir rožainā rodiola (Rhodiola rosea), saukta arī par zeltasakni (nevis zeltsakni, kā to reizēm nepareizi dēvē literatūras avotos). Ziemciete ir 20–30 cm augsta, un tās stāvos stublājus aptver blīvs, pelēkzaļš lapojums. Lapu forma mēdz būt mainīga – no ovālas līdz šauri lancetiskai.
Ziedi izkārtoti blīvos puslodveida čemuros, visbiežāk zaļgandzeltenā krāsā, taču variē līdz sarkanīgai (ārstniecības augu audzētāji pavairošanai nereti izvēlas speciāli atlasītus mātesaugus, kam raksturīga izteiktāka sārtā ziedu krāsa), zied maija beigās, jūnijā. Augam ir paresninātas gaļīgas burkānveida saknes. Šo sugu ārstniecisko īpašību dēļ to izmanto medicīnā.
Pieticīga, bet jāravē
Augs ir pieticīgs augšanas apstākļu ziņā. Svarīgi tam nodrošināt saulainu augšanas vietu un labi drenētu augsni. Stāda 40 cm attālumā citu no cita, jo ar laiku veido lielu sakņu un lapu masu. Augus nemēslo, jo nepieciešamās barības vielas tie iegūst no augsnes. Rodiolu var viegli pavairot veģetatīvi. Vasarā pēc noziedēšanas ceru izrokot, tas pats sadalās.
Ievākšanas laiks
Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadošā pētniece Arta Kronberga stāsta, ka rodiolu sakneņi vācami veģetācijas beigās (septembra beigās, oktobrī) no četrus piecus gadus veciem augiem. No viena cera var iegūt puskilogramu sakneņu.
Tos izrok, attīra no zemes, noskalo zem tekoša ūdens. Atstāj, lai nožūst, tad sagriež pēc iespējas mazākos gabaliņos, lai tie ātrāk un labāk izžūst. Žāvē 35 °C temperatūrā. Izžāvētiem sakneņiem ir izteikta rožu smarža.
Rodiola ārstniecībai
Iesaka farmācijas doktore Vija Eniņa
No rožainās rodiolas sakneņiem mājas apstākļos var pagatavot uzmundrinošu tēju, tajā skaitā izvilkumu 40% spirtā (degvīnā): 1 daļu izkaltētu sakneņu aplej ar 10 daļām spirta, atstāj ievilkties divas nedēļas tumšā, siltā vietā, tad nokāš un lieto pa 20–30 pilieniem 2–3 reizes dienā, atšķaidot ar ūdeni.
Gan tēja, gan spirta izvilkums palīdz organismam tikt galā ar fizisku un garīgu pārslodzi, paaugstina darbspējas, palīdz mazināt gurdenumu, nespēku. Tikai jāatceras, ka šis augs neder stresa, bezmiega, paaugstināta asinsspiediena gadījumā.
