“Zelta vīzu” beigas 0
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienotās Karalistes iekšlietu ministre Priti Patela ir izlēmusi atteikties no tā dēvētās “Tier 1” investoru vīzas, kas tautā iesaukta par “zelta vīzu”. Lēmums jau stājies spēkā, kas ir īpaši nozīmīgi tagad, kad britu valdība ķērusies pie visām ekonomisko sankciju iespējām saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Kas ir “zelta vīza”?
“Tier 1” investoru vīzu kopš 2008. gada var iegūt tie ārzemnieki, kuri Apvienotajā Karalistē (AK) investē virs 2 miljoniem sterliņu mārciņu (2 401 279 eiro). “Zelta vīza” dod iespēju uzturēties AK trīs gadus, pēc tam vīzu var pagarināt uz diviem gadiem, bet pēc pieciem gadiem jau iespējams pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Tiem, kuri var atļauties investēt piecus miljonus mārciņu (6 milj. eiro), pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieteikumu ļauts iesniegt pēc trim gadiem, bet tiem, kuri investē desmit miljonus mārciņu (12 milj. eiro) – jau pēc diviem gadiem. Kopā ar vīzas pieteicēju uz AK drīkst pārcelties arī ģimene.
Nosacījumos ietilpst prasība neuzturēties ārpus AK vairāk nekā 180 dienas divpadsmit mēnešu laikā, nepieciešamas arī angļu valodas zināšanas, ja vien vīzas kārotājam nav virs 65 gadiem. Maksa par vīzas pieteikumu vai pagarināšanu ir 1623 mārciņas (1948 eiro) plus veselības apdrošināšana un citi dokumenti, piemēram, kriminālā vēsture.
2015. gadā tika ieviestas izmaiņas, liekot vīzas kārotājiem sagādāt pierādījumus, ka naudas izcelsme ir legāla, kā arī iesniegt bankas apliecinājumu, ka viss ir pienācīgi pārbaudīts.
Par nepieciešamību mainīt investoru vīzu sistēmu tiek diskutēts kopš 2018. gada pēc bijušā krievu spiega Sergeja Skripaļa saindēšanas un attiecību pasliktināšanās starp AK un Kremli. Kopš 2008. gada Krievijas pilsoņiem ir izsniegtas 2571 šādas vīzas.
Naudas izcelsme – aizdomīga
Investoru vīza deva iespēju ierasties un uzturēties valstī, ja vien tiek investēti līdzekļi dalītā kapitālā, aktīvos un AK reģistrētās, reāli strādājošās kompānijās. Taču vairāku vīzu saņēmēju nauda nu izrādījusies iegūta nelegālā ceļā vai paši ieguvēji saistīti ar naudas atmazgāšanu un korupciju.
“Man nav tolerances pret tiem, kuri izmanto mūsu imigrācijas sistēmu. Savā jaunajā imigrācijas plānā gribu pārliecināties, ka briti uzticēsies jaunajai sistēmai, tajā skaitā arī spējai apstādināt korumpētu eliti, kas apdraud mūsu nacionālo drošību un ieplūdina “netīru” naudu mūsu pilsētās,” ir pārliecināta iekšlietu ministre Priti Patela. Ministre apgalvo, ka nākotnē investoriem nāksies pierādīt to, ka tiks radītas jaunas darbavietas un ka no investīcijām iegūs valsts. Pasīva investēšana vairs nebūs pietiekama, lai iegūtu uzturēšanās atļauju.
Taču iespējams, ka ar to nepietiek. Liberāldemokrātu pārstāve Laila Morāna uzskata, ka vispirms nepieciešams saprast, kas ir tie, kuri ieradušies valstī, pateicoties investoru vīzām: “Ar durvju aizciršanu Putina rokaspuišu deguna priekšā nepietiks, pārāk daudzi jau ir ieradušies, nevienam neuzdodot nekādus jautājumus.” Arī Leiboristu partijas pārstāve Ivete Kūpera vēlētos redzēt ziņojumu par jau piešķirtajām vīzām, kā arī piekodinājusi, ka nepieciešams visaptverošs plāns, lai apturētu nelegālas naudas ieplūšanu AK.
Problēma zināma jau sen
Fragments no britu parlamenta Drošības komitejas 2020. gada ziņojuma: “PSRS sabrukums rietumvalstīm bija cerību brīdis. Deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā Rietumi uzskatīja, ka, ja nebūs iespējams integrēt Krieviju pilnībā, vismaz būs iespējams to padarīt par partneri. Divtūkstošo gadu vidū bija skaidrs, ka tas nav izdevies.”
Ziņojumā secināts, ka Londona uzņem oligarhus atplestām rokām: “Labi zināms, ka galvenā Londonas pievilcība ir AK investoru vīzu shēma, (..) Londonai ar attīstītu kapitāla un nekustamā īpašuma tirgiem, piedāvājot labas investīciju iespējas. AK likumi un tieslietu sistēma arī tiek uzskatīta par plusu. AK labprāt pieņēma krievu naudu, un tika uzdoti tikai daži jautājumi – dažkārt pat neviens – par bagātības izcelsmi. Nākas secināt, ka AK tābrīža valdība ticēja (visticamāk, cerot, nevis sagaidot), ka sadarbības attīstīšana ar lielajām Krievijas kompānijām rezultēsies labā pārvaldībā, atbalstot ētiskas un caurspīdīgas komercdarbības praksi, kā arī akceptējot uz likumiem balstītu biznesa vidi.”
Taču tā ir bijusi kļūda. “Tika radīti ideāli mehānismi, kā nelegālas finanses pārstrādāt caur tā dēvēto “Londonas laundromātu”. Tāpat nauda tika investēta, paplašinot ietekmi britu elitē – publisko attiecību kompānijās, labdarības un politiskajās organizācijās, akadēmiskajās un kultūras aprindās, tie visi labprāt pieņēma krievu naudu, tādējādi veicinot “reputācijas atmazgāšanas” procesu. Īsāk sakot, krievu ietekme AK ir kļuvusi par “jaunu normu”, un šeit dzīvo daudz krievu, kuri ir ļoti cieši saistīti ar Putinu, viņi ir labi integrējušies AK biznesa un sociālajā dzīvē, un tiek pieņemti viņu bagātības dēļ. Šis integrācijas līmenis – īpaši “Londongradā” – nozīmē, ka jebkuri pasākumi, ko pieņems valdība, vairs nav preventīvi, bet gan tikai zaudējumus mazinoši.” Ziņojumā uzsvērts, ka ir radīta vesela industrija, kas apkalpo Krievijas oligarhus – juristi, grāmatveži, nekustamo īpašumu aģenti, apsardzes firmas, privātskolotāji un auklītes oligarhu bērniem.
Jauns drauds – Ķīna
Taču problēma nav tikai krievu nauda vien, jo Londonā apgrozās oligarhi no visas pasaules. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par Ķīnas ietekmi, MI5 publiski brīdinot, ka ķīniešu spiedze iefiltrējusies britu parlamentā ar mērķi ietekmēt AK politiku. Kristīne Čing Kui Lī darbojusies, lai rastu sakarus Ķīnas Komunistiskajai partijai ar esošajiem un topošajiem britu parlamenta deputātiem, kā arī dāsni ziedojusi politiķiem. Piemēram, leiboristu pārstāvis Barijs Gārdiners piecu gadu laikā ir saņēmis 420 000 sterliņu mārciņu (504 268 eiro).
Eiropā turpina uzvaras gājienu
Austrija, Beļģija, Bulgārija, Latvija, Lietuva, Malta, Portugāle, Grieķija un Apvienotā Karaliste – šīs Eiropas valstis oficiāli izsniedz “zelta vīzas”. Divas no tām – Kipra un Malta – 2020. gadā izpelnījās Eiropas Komisijas kritiku par ES likumus pārkāpumiem un noziedzības veicināšanu, par 300 000 eiro investīcijām, pārdodot “zelta pases” turīgiem ārzemniekiem. Pēc tam Kipra savu programmu slēdza.
Katrā dalībvalstī ir atšķirīgi noteikumi iespējai iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju – vīzu vai pat pilsonību. Maltā varēja iegūt pilsonību, ja valdības apstiprinātā attīstības fondā tika ieguldīti 750 000 eiro. Bet Spānijā, Portugālē minimālā investīcija “zelta vīzas” saņemšanai ir 500 000 eiro, Grieķijā – 400 000 eiro, Portugālē – 250 000 eiro. Latvijā jāiegulda 280 000 eiro. Austrijā iekļūt visgrūtāk – uzņēmējdarbībā jāinvestē vismaz 10 miljoni eiro (vai jāiegādājas valsts vērtspapīri 3 milj. eiro vērtībā).
Eiropas Parlamentā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas deputāti jau pieprasa aizliegt “zelta vīzas”. “Zelta pases apdraud ES pilsonības būtību, un tās ir pakāpeniski jāizbeidz,” teikts paziņojumā. Starp tiem, kas ir ieguvuši ES pilsonību ar investīciju shēmu palīdzību, ir cilvēki, kas iesaistīti finanšu noziegumos.
