“Zelta vīza”: EP apspriedīs uzturēšanās atļaujas pret investīcijām 1
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no 28.maija līdz 31.maijam Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā diskutēs par “zelta vīzu” programmām, kādas vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis īsteno pilsonības vai uzturēšanās atļauju piešķiršanai apmaiņā pret investīcijām.
Kā aģentūru LETA informēja EP informācijas birojā Latvijā, debates paredzētas trešdien, 30.maijā. Kritiķi uzskata, ka šādas programmas ir pieejamas tikai turīgiem cilvēkiem un tāpēc ir diskriminējošas, turklāt tās rada korupcijas draudus, paver durvis naudas atmazgāšanai un nodokļu nemaksāšanai, kā arī apdraud pārvietošanās brīvību Šengenas zonas ietvaros. Vairāki deputāti uzskata, ka šādas programmas ir pretrunā ar ES vērtībām.
Arī Latvijā tiek īstenota programma, kas ārvalstniekiem, iegādājoties nekustamo īpašumu vai veicot ieguldījumus Latvijā, ļauj iegūt uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. 2014. gada janvārī EP deputāti nosodīja vairāku valstu īstenotās programmas, īpašu uzmanību pievēršot situācijai Maltā. Viņi aicināja Eiropas Komisiju (EK) pārliecināties, vai šāda prakse atbilst ES noteikumiem. Paredzams, ka EK ar savu ziņojumu nāks klajā vēlāk šogad.
30.maijā EP deputāti arī diskutēs par krāpšanos ar lietotu automašīnu odometru rādījumiem. Lai cīnītos ar krāpšanos ar lietotu automašīnu odometru rādījumiem, nepieciešama ES līmeņa rīcība, EP deputāti norāda rezolūcijā, par kuru paredzēts balsot ceturtdien, 31.maijā.
Trešdien no rīta paredzēta arī Luksemburgas premjerministra Ksvajē Betela, EP deputātu un EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera diskusija par Eiropas nākotni. Betela kļūs par diskusiju cikla sesto dalībnieku. Betels Luksemburgas valdību vada kopš 2013.gada. Viņš kopš 1989.gada ir liberālās Demokrātiskās partijas biedrs, un pirmo reizi parlamentā tika ievēlēts 1999.gadā.
Līdz šim EP deputātus uzrunājuši Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels.
Savukārt 29.maijā eiroparamentārieši diskutēs un 30.maijā balsos par likumprojektu veiksmīgākai cīņai ar vides un sociālo dempingu. Jaunie noteikumi ES ļaus piemērot augstākas muitas nodevas importam par dempinga cenām vai subsidētam importam no trešām valstīm. Par noteikumiem pagājušā gada decembrī jau vienojās EP deputāti un dalībvalstu ministri, taču tie vēl jāapstiprina plenārsēdē.
Sarunās ar dalībvalstu ministriem EP deputāti panāca, ka, nosakot muitas tarifus, tiek ņemtas vērā izmaksas, ko ES uzņēmumiem rada starptautisko sociālo un vides standartu ievērošana. Noteikumi paātrinās antidempinga lietu izmeklēšanu un ļautu tajā iesaistīties arī arodbiedrībām.
29.maijā deputātī arī spriedīs, kā stiprināt uzticību Šengenas zonas darbībai, bet 30.maijā paredzēts balsojums par rezolūciju. EP deputāti nosoda robežkontroles atjaunošanu un fizisku robežu atjaunošanu starp Šengenas dalībvalstīm. Tiek lēsts, ka, uz diviem gadiem atceļot Šengenas zonas noteikumu ievērošanu, tiktu radītas 25 līdz 50 miljardus eiro lielas izmaksas. Ja visas valstis nolemtu atjaunot pastāvīgu robežkontroli, 10 gadu laika tiktu radītas 100 – 230 miljardu eiro izmaksas.
Tikmēr 28.maijā EP deputāti apspriedīs vienkāršākas, ilgtspējīgākas, kā arī labāk finansētas un patiesi kopējas ES lauksaimniecības politikas veidošanu pēc 2020. gada, bet 30.maijā paredzēts balsojums. Rezolūcijas projektā deputāti piekrīt EK priekšlikumam ļaut dalībvalstīm pielāgot Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) savām vajadzībām. Vienlaikus viņi noraida KLP “renacionalizāciju”, norādot, ka tā kropļotu konkurenci vienotajā tirgū.
KLP nākotnē būtu jāpadara ES zemnieku saimniecības ekoloģiski ilgtspējīgākas un jāstiprina inovācijas un pētniecība, tomēr tās galvenajam uzdevumam jābūt augstas kvalitātes pārtikas nodrošināšanai ES iedzīvotājiem, norāda EP deputāti. Tādēļ viņi uzskata, ka politikas finansējums būtu jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī.
Atsevišķā rezolūcijā, par kuru debates paredzētas 28.maijā, bet balsojums 29.maijā, EP deputāti izvērtēs pašreizējo KLP atbalsta instrumentu gados jauniem zemniekiem efektivitāti. Viņi aicinās atvieglināt jauno lauksaimnieku pieeju kredītlīdzekļiem, zemei un konsultāciju pakalpojumiem.
29.maijā eiroparlamentārieši arī balsos par noteikumiem, kas paredz, ka darbiniekiem, kas uz laiku nosūtīti darbā uz citu ES dalībvalsti, pienāktos tāda pati samaksa, kādu par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā valstī saņem citi darba ņēmēji.
Jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt labāku norīkoto darba ņēmēju aizsardzību un godīgu konkurenci starp uzņēmumiem. EP un dalībvalstu pārstāvji martā panāca neformālu vienošanos par noteikumiem.
Visi uzņēmējvalsts atalgojuma noteikumi attiektos arī norīkotajiem darbiniekiem. Ceļa un uzturēšanās izdevumi būtu jāsedz darba devējam, nevis jāietur no darbinieka algas. Norīkojums varēs ilgt 12 mēnešus, atsevišķos gadījumos to pagarinot uz vēl sešiem mēnešiem. Turpinot darbu ilgāk, uzņēmējvalsts darba likumdošana tiktu piemērota pilnībā.
