Gar maķīti uz Eiropu 2
Interesants ir pagrieziens no Krasta ielas uz tiltu Ziepniekkalna, Bauskas, virzienā – šaura viena josla, nogriežoties vienlaikus uz “Statoil” un “McDonald” (tā simboliski – uz Eiropu taču!). Uz brīdi ir divas joslas, pēc tam atkal viena. B. Dambīte uzskata: pagaidām ar vienu joslu pietiek, turklāt nepieciešamības gadījumā “uz Eiropu” vedīs divas joslas, jo vieta otrai ir atstāta.
Šajā vietā bīstamību rada gājēju pāreja un tas, ka transporta līdzekļi bremzējas, lai iegrieztos maķītī vai pēc degvielas, bieži to darot pēdējā brīdī, nereti pat neieslēdzot pagrieziena rādītāju. Kopš pāris reizes priekšā braucošie tur spēji bremzējuši, tagad tur vai nu ievēroju lielu distanci, vai ieņemu otro joslu, lai pēc brīža atkal pārkārtotos pirmajā joslā un mierīgi uzbrauktu uz tilta.
“Arī šeit projektētājs vadījies pēc principa, lai visiem būtu labi, piedevām vēl izrādīta lojalitāte pret apkārtni. Ja uzbrauktuve no Krasta ielas uz tiltu būtu tieši, tad apkārtnei starp ielu uz Daugavu attīstīties būtu sarežģītāk,” komentē J. Bidzāns.
Vēl O. Irbītis kritizē, ka, braucot pa tiltu, virziens uz Rīgas centru iziet uz papildjoslu. Liela plūsma tiek nolikta uzreiz pie “Lido” vārtiem, tomēr būtu prātīgāk piekļaut šo plūsmu pamatbrauktuvei. Papildbrauktuve tomēr ir domāta tiem, kas brauc uz Krasta ielas uzņēmumiem – lēnāk un daudz manevrējot.
B. Dambīte un J. Bidzāns šeit ir vienisprātis: Rīgas centrs nav arguments, visa tilta komplekss veidots kā maģistrāle cauri pilsētai, nevis kā parasts pilsētas krustojums.
