Veidojas jūklis 2
Tuvojoties tiltam pa Maskavas ielu no Ķengaraga, man joprojām jāsaspringst, lai trāpītu pareizajā joslā. Kaut gan teorētiski vietu pārzinu. Ja pa labi, tad skaidrs, ka labajā joslā un projām Pļavnieku, Siguldas virzienā. Otrā, trešā josla rāda taisni, ceturtā – pa kreisi. Kādos simt metros divreiz jāšķērso tramvaja sliedes, pirms kurām joslas atdala nepārtrauktas līnijas, tātad tās nedrīkst šķērsot. Visas trīs kreisās joslas īsi pirms tilta pagriežas pa kreisi un no ceturtās zem tilta var braukt tikai pa kreisi Ziepniekkalna, Bauskas virzienā, no otrās un trešās joslas – arī pa kreisi Krasta ielas, Rīgas centra virzienā, kas slikti redzams slīpā, nelielā norādē.
Kādu laiku nesapratu, kur slēpjas mana problēma, jo bieži, gribot braukt uz centru, nogriezos uz Ziepniekkalnu vai otrādi. Zīmes jau arī ir it kā laikus. Aprunājoties ar kolēģiem, nomierinājos – ne es viens tāds. Sāku analizēt. Pirmkārt, gan virziens uz Ziepniekkalnu, gan uz centru ir pa kreisi, tikai – vienā mazāk un otrā vairāk un pa savām joslām. Parasti jau – ja ir pa kreisi, tad vienā virzienā un pa visām joslām. Vēl šajos simt metros jāpievērš uzmanība tramvajiem un luksoforiem. Arī masīvās tilta konstrukcijas un to radītās ēnas saulainā laikā nojauc uzmanību. Un ja vēl kāds transporta līdzeklis priekšā sāk pārkārtoties, kas nav atļauts, bet notiek bieži… Īsāk sakot, pārāk daudz visa kā mazā posmā.
B. Dambīte piekrīt, ka krustojums ir sarežģīts, bet ne sarežģītākais pasaulē. Standarti pārkāpti neesot. Regulārie braucēji esot pieraduši. Piekrīt, ka norādes varētu būt lielākas, jautājums tikai, vai tās fiziski var uzlikt gan vēja, gan inženierkomunikāciju (tramvaja gaisa vadi, pazemes komunikācijas) dēļ. Labā ziņā: tuvākajā laikā netālu paredzēts sākt būvēt daudzfunkcionālo centru “Akropole” un tad šis krustojums piedzīvos izmaiņas.
“Es šajā vietā arī bieži netrāpu, kur vajag…” atzīstas J. Bidzāns. Viņš gan šo krustojumu nav projektējis, bet pieredzējušo kolēģi no cita uzņēmuma nevēlas kritizēt. “Novēroju, ka šajā vietā problēmas bieži rodas tiem, kas skatās un klausās navigācijas iekārtās un novērš uzmanību no ceļa. Man bija un ir ideja, ka šajā vietā Maskavas un Krasta ielu, centra virzienu var savienot tieši. Es tikai nezinu, vai to var izdarīt tikai par brauktuves izmaksām vai jāpārbūvē komunikācijas, kas jau ir pavisam citas izmaksas. Ceru, ka līdz ar “Akropoles” celtniecību šis krustojums piedzīvos pozitīvas izmaiņas.”
O. Irbītis: “Man katru darbadienas rītu iznāk izbaudīt šā krustojuma “burvību” – pirmā un otrā josla stāv, jo netiek augšā uz tilta Lubānas ielas virzienā pamatīga sastrēguma dēļ, kas savukārt ir izveidojies autovadītāju nemācēšanas dēļ braukt pa Slāvu apli. Turklāt sastrēgumu papildina arī tie autovadītāji, kas veic apgriešanās manevru no Krasta ielas puses, lai tiktu uz Salaspils ielu. Trešā josla ir notēmēta uz Pārdaugavu, un līdz ar to ir jāveic pārkārtošanās manevrs posmā, kas pārblīvēts ar transportlīdzekļiem, pa vidu luksofors un divas tramvaja sliedes. Varētu vienkārši uz Pārdaugavu braukt no papildjoslas, uz centru taisni no kreisās joslas un otrās joslas, savukārt labo kustības joslu, kas tik un tā pirms tam ir sabiedriskā transporta josla, palaist tikai pa labi. Pārkārtotos tikai tie, kas maina virzienu, bet taisni braucošie vienkārši aizbrauktu.”
