It kā norādes rāda par nobrauktuvi pēc 100 metriem, bet pati nobrauktuve nav redzama.
It kā norādes rāda par nobrauktuvi pēc 100 metriem, bet pati nobrauktuve nav redzama.
Foto – Artis Drēziņš

Nobrauktuve aiz pacēluma un līkuma 2


Nobrauktuve uz Piedrujas ielu ir pēc tilta pacēluma aiz līkuma. It kā norādes par nobraucienu savlaicīgi ziņo, taču tās, kā uzskata O. Irbītis, nav pietiekami labi redzamas tiem, kas šeit brauc pirmoreiz vai reti. Savukārt tie, kas šo vietu zina, bieži vien pārkārtošanos nobraucienam uz pirmo joslu mēdz veikt pēdējā brīdī no otrās vai pat trešās joslas. Kāds vēl aizsapņojies no pirmās joslas, no kurienes var tikai nogriezties, mēģina tikt uz otro joslu, lai brauktu taisni. Tādējādi pagriezienā satiekas dažādā ātrumā, virzienā un pārliecībā braucošie. Turklāt šis pacēlums ir viena no pirmajām vietām, nereti pat vienīgā, uz kuras ziemā veidojas apledojums.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
TV24
Laiks uzzināt atbildi uz šo visiem interesējošo jautājumu! Cik vidēji pelna “Bolt Food” kurjers? 8
Lasīt citas ziņas

Lai uzlabotu situāciju, O. Irbītis iesaka apdomāt iespēju, kā izveidot labāk pamanāmas norādes, izveidot labi redzamu shēmu, kur redzams katras joslas virziens. Ir iespējams uzstādīt pie trieciena absorbējošās barjeras izgaismotu šķērsli apzīmējošu zīmi. Varot taču nošpikot no vācu autobāņa.

B. Dambīte atzīst, ka šī nav pati omulīgākā vieta uz tilta, taču atbilst visiem standartiem un, braucot ar maksimālo ātrumu, kas vasarā parasti ir 70, bet ziemā – 50 km/h, problēmu nav. Tās sākas tad, kad tiek pārsniegts ātrums. Braukšanas virzienu norāžu zīmes ir lielākās, ko atļauj standarti. Lai liktu vēl lielākas, būtu jāvērtē, vai vispār tās tehniski bez papildu konstrukcijām var uzlikt un cik liela ir vēja slodze. Tomēr, lai uzlabotu satiksmes drošību šajā tilta posmā, tur ir paredzēts uzstādīt meteostaciju un maināmas informācijas zīmes, kas brīdinātu par brauktuves stāvokli un liktu mainīt ātrumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzņēmuma “BRD projekts” valdes priekšsēdētājs Jānis Bidzāns, kura uzņēmums piedalījies vairāku tilta posmu projektēšanā, teic, ka šo vietu tehniski un ģeometriski uzlabot var, tikai tiltu paceļot vēl par vienu līmeni – ceturtajā, kāds nav nekur citur šajā tiltā, nekur citur Latvijā.

“Ceturtais līmenis būtu dārgs un neattaisnojošs risinājums. Bieži šajā vietā transporta līdzekļu plūsma virzās ar ātrumu 90 km/h. Tā kā standarti nosaka, ka taisnajos posmos brauktuves jāprojektē, lai varētu braukt ar 20 km/h virs atļautā ātruma (un te tā arī izdarīts), tīri tehniski līdz līkumam tik ātri var arī pabraukt, bet, protams, trāpīt nobrauktuvē ar ātrumu 90 km/h ir ļoti riskanti. Vienīgais, ko var darīt: nepārsniegt atļauto ātrumu. Jāsaprot, ka šī vieta nav maģistrāle, bet gan pilsētas ceļu mezgls. Varbūt vēl uz brauktuves papildu līnijām var uzkrāsot uzrakstus. Skumji, bet es redzu, ka triecienslāpēšanas barjera bieži veic savu funkciju. Kā projektētājam man ir gandarījums, ka pret barjeru neatduras kā pret sienu un arī nekrīt tai pāri,” novērojis J. Bidzāns.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.