Svarīgi pieminēt, lai arī tevi pieminētu: 1
Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastā
Prakses pastāvēšanas pamatā ir dziļi iesakņotā atziņa, ka mirušo dvēselēm vajadzīga lūgšana, kas atvieglo viņu iekļūšanu debesīs. Mirušo ofīcija mūzika pastāv mutiskā tradīcijā – melodiju klāsts, secība, dziedāšanas iemaņas tiek pārmantotas nepastarpināti, dziedātājām iesaistoties tā izpildījumos un, līdzi dziedot, pamazām uzkrājot pieredzi.
Abu minēto pagastu gadījumā runa ir par nedaudz vairāk kā desmit cilvēku lielām kopienām. Vaboles pagastā šī kopiena pa daļai sakrīt ar etnogrāfisko ansambli “Vabaļis”.
Eksperte Janīna Kursīte: “Pēc bedībām mirušo pieminēja nāves gadadienā. Ofīcijs, šī katoliskā tradīcija, tik ļoti iegājās tādēļ, ka organiski savienojās ar veļu pieminēšanu pirmskristīgajā laikā. Jo svarīgi pieminēt, lai arī tevi pieminētu. Kamēr piemini mirušos, gaidi no viņiem padomu, varbūt sapņos sazinies, atceries, tā ir paaudžu nesaraujamā saite.
Visus mirušos pieminēja un piemin vēl divos brīžos – Visu dvēseļu dienā 2. novembrī, kad kopā ar dziedājumiem notur aizlūgumus par mirušajiem, un kapu svētkos. Arī tie ietilpst mirušo ofīcijā plašākā izpratnē. Līdzīgi kā Kurzemē zināmas Alsungas sievas, tā Līvānos pazīstamas Turku sievas, kuras pirms Visu dvēseļu dienas 2. novembrī apstaigā pagasta kapus, dziedot gan garīgās, gan tautasdziesmas. Tā ir izcila tradīcija arī tajā ziņā, ka atklāj latvietī divas puses – gan kristīgo, gan tradicionālo.”
