Latvijā ir daudz ainaviski skaistu vietu ne tikai tūristu iecienītā Sigulda un Tērvete. Kur vēl Latvijā meklēt zelta rudens šarmu? 5
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šīs nedēļas nogalē vēl baudām atvasaru, bet jau no otrdienas sinoptiķi sola būtisku gaisa temperatūras pazemināšanos un arī astronomiskais rudens vairs nav aiz kalniem – zīmīgi, ka tas sāksies 22. septembrī plkst. 22.22!
Lai gan šur tur Latvijā manītas pirmās salnas, koki vēl cienīgi nēsā zaļo rotu, vien bērzi sākuši rotāties ar dzeltenu lapu šķipsnām. Tomēr drīz tie vairs nespēs pretoties dabas likumiem un “uzziedēs” viskošākajās krāsās.
Latvijā ir daudz ainaviski skaistu vietu ne tikai tūristu iecienītā Sigulda un Tērvete. Zelta rudens šarmu var ieraudzīt, uzkāpjot Gaiziņkalnā, apmeklējot daudzos skatu torņus, kurus ierīkojuši “Latvijas valsts meži”, Dabas aizsardzības pārvalde (sarakstā pavisam 57 skatu torņi) un vietējās pašvaldības. Arī no baznīcu torņu skatu platformām pavērsies elpu aizraujošs skats laikā, kad “nāk rudens apgleznot Latviju”.
Dabors – kalns
Strūves ģeodēziskais loks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šis loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde, ziemeļu–dienvidu virzienā vērsta līnija, kas 19. gadsimtā tika izveidota, lai izmērītu zemeslodi un precizētu tās formu. Ģeodēziskais loks stiepjas aptuveni pa 26° meridiānu 2820 kilometru garumā no Hammerfestas apkārtnes mūsdienu Ziemeļnorvēģijā līdz Melnās jūras apkaimei. Meridiāna loka uzmērīšanas darbi tika veikti no 1816. līdz 1855. gadam vācu astronoma, Tērbatas universitātes profesora Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā.
Latvijā ir 16 Strūves ģeodēziskā loka punkti, un šovasar viens no tiem ir atjaunots Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā pie Pļaviņām, kur Latvijas–Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros Dāburkalnā (kartēs atzīmēts arī kā Taborkalns, 158 m v. j. l.) uzbūvēts skatu tornis.
Kā vēsta torņa pakājē izvietotā informācija, triangulācijas punkts te uzmērīts 1824. un 1826. gadā paša Strūves vadībā, bet divus gadus vēlāk Josifs Hodzjko veicis papildmērījumus ar mērķi savienot Strūves un K. F. Tennera triangulācijas tīklus. Pirms sešiem gadiem šeit atsegta liela akmens plāksne ar izveidotu centru – apli ar krustu aptuveni piecu centimetru diametrā. Skaidrā laikā rudenī, kad jau sācies lapkritis un koku lapotne vairs tik blīvi neaizsedz skatu, no torņa pamanāma arī Daugava.
Atjaunotais Ķemeru ūdenstornis
Pirms mēneša apmeklētājiem atklāts Ķemeru ūdenstornis, kur 42 metru augstumā uz jumta ierīkota skatu platforma (vēl viena atrodas ēkas trešajā stāvā). Tornis ir valsts nozīmes arhitektūras un industriālā mantojuma piemineklis – vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdens padeves nodrošināšana apkaimes iedzīvotājiem (300 m³ dzeramā ūdens rezervuārs). Tajā iekārtots tūrisma informācijas punkts un ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi. 1929. gadā celtais ūdenstornis (arhitekts Fridrihs Skujiņš) pēc izskata atgādina bāku un līdz 30. septembrim publiski pieejams katru dienu no plkst. 10 līdz 18, ieeja bez maksas.
Ja sen nav būts Ķemeros, ceļotājus gaidīs patīkams pārsteigums, jo pārbūvēts un atjaunots parka pastaigu celiņu tīkls, tiltiņi pār Vēršupīti, parka paviljoni, nostiprināti Vēršupītes krasti, izvietoti 183 soliņi un divas dzeramā ūdens ņemšanas vietas. Pārbūvētas un atjaunotas arī daudzas Ķemeru ielas, izbūvētas autostāvvietas un velonovietnes, ierīkots apgaismojums un videonovērošanas kameras apmeklētāju drošībai, kā arī labiekārtoti parka apstādījumi – iestādīti koki un krāšņumaugi, izveidots garšaugu labirints bērniem, to uzzināju Jūrmalas pašvaldībā.
Priedaine ne tikai Jūrmalā
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas “Augšdaugava” teritorijā Priedainē meklējams viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā (32 m). Tas atrodas ainaviski skaistā vietā netālu no Maestro Raimonda Paula pļaviņas, kur savulaik risinājies Latvijas ziņģes koncerts. Te no putna lidojuma paveras skats pāri Daugavas loku mežiem, Krāslavas koka mājiņām un baznīcu smailēm. Torņa pakājē ir ierīkota atpūtas vieta un sākas četrus kilometrus garais velomaršruts “Saulkrastu taka”, kas, vīdamies gar Daugavas krastu, aizved līdz Krāslavai. Maršruts iesaukts par Pensionāru taku, jo viegli un ātri izbraucams.
Lielais Liepukalns Rāznas Nacionālajā parkā ir trešā augstākā Latvijas virsotne (289,3 m v. j. l.) un ar tā galotnē uzbūvēto augstāko koka skatu torni (34 m) ļauj baudīt plašu apkaimes ainavu ar daudziem pakalniem, Rāznas un citiem ezeriem, spilgti ilustrējot Latgalei doto Zilo ezeru zemes vārdu. Labos laika apstākļos dienvidaustrumos var pat samanīt Baltkrievijas dūmakā tīto mežu tāli. Tornī iekārtotas deviņas skatu platformas dažādā augstumā, lai katrs var uzkāpt tik augstu, cik vēlas. No auto stāvlaukuma līdz skatu tornim ved 830 metrus gara dabas taka ar informācijas stendiem, atpūtas vietām, šūpolēm. Ir pat neliels atpūtas stūrītis ar ugunskura vietu, kur sarīkot omulīgu pikniku, jo ugunsnedrošais laiks nu ir beidzies. Savukārt blakus esošais Dzerkaļu kalns (286,3 m v. j. l.) ir augstākā virsotne Latvijā pēc relatīvā augstuma – 89,2 m.
Vidzemes dabas un urbānās ainavas
Lielākā daļa Latvijas augstāko kalnu (pauguru) atrodas Vidzemē, un daudzās to virsotnēs uzbūvēti iespaidīgi skatu torņi, kas atklāj lieliskas ainavas. Alūksnes pusē Dzērves kalnā uzceltais Kornetu skatu tornis dos iespēju ieraudzīt Igaunijas augstāko kalnu Lielo Munameģi (317,4 m v. j. l.) Hānjas augstienē. Arī no Dēliņkalna un Alūksnes skatu torņiem redzētie skati neliks vilties, tāpat kā Opekalna baznīcas apmeklējums, kas ir visaugstāk virs jūras līmeņa esošā baznīca Latvijā – 235 m. Tās tornī var uzkāpt, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku.
Vienmēr jau nav jāmeklē tikai speciāli būvētie skatu torņi – gana iespaidīga apkārtnes panorāma var atklāties, uzkāpjot jebkurā ievērības cienīgā reljefa paaugstinājumā, piemēram, Ķoņu kalnā (bij. Naukšēnu nov.), kas ir lielākais Latvijas drumlins – augsts vaļņveida paugurs ar izteiktām nogāzēm. Burtnieka ezera krastā meklējami Vīsraga un Silzemnieku dabas vērošanas torņi.
Urbāno pilsētas ainavu ļaus uzlūkot uzkāpšana Valmieras Sv. Sīmaņa, Valkas un Lubānas luterāņu baznīcas un Cēsu Jaunās pils tornī, bet no Kalsnavas arborētuma torņa pavērsies aizraujošs skats uz kokaugu kolekciju, kas pat vasarā pārsteidz ar zaļo un zaļdzelteno krāsu toņu daudzveidību. Gleznainas Vidzemes ainavas sniegs arī Krustkalnu skatu tornis Ļaudonas–Mārcienas ceļa malā Madonas novadā.
Ziemeļkursas augstienes rekordists
Ja rodas vēlme sastapties ar rekordistiem, tad jādodas uz Kamparkalnu Talsu novadā. Tas ir augstākais kalns Ziemeļkursas augstienē (175 m v. j. l.), kura virsotnē iespējams pakāpties vēl 28 metrus augstāk. Skaidrā laikā no šejienes varēs ieraudzīt ne tikai Talsu pilsētas deviņus pakalnus (vairāk nekā Romā), bet arī Rīgas līci ap trīsdesmit kilometru attālumā.
Skaistus skatus sola arī Ūdru kalnā (58 m v. j. l.) no koka uzbūvētais 26 metrus augstais skatu tornis, kas ļaus labi saskatīt Usmas ezeru, tā salas un Usmas ieplakas plašos mežu masīvus.
