Zelta rudens mākslā 0
Rudens sākums mākslā ir spilgts kā Rīgā, kur viens pēc otra rindojas dzejas, mākslas un kino festivāli un grūti izšķirties par labu vienam vai otram, tā arī Eiropā – šī gada izskaņā gaidāms daudz kultūras “ziemeļblāzmu” un “zelta rudeņu”.
Viena no pirmajām zvaigznēm pie rudens debesīm iedegsies 2. oktobrī Parīzes Modernās mākslas muzejā. Šī “zvaigzne” vienmēr ap sevi rada pati savu debesjumu, par pamatu ņemot atkārtošanās principu. Proti, Parīzē tiks izstādīti popārta karaļa Endija Vorhola darbi. Šoreiz skatītājus iepriecinās viens no spēcīgākajiem viņa darbiem – instalācija “Shadows”, kuru veido 120 ēnu fotogrāfiju gleznas, kas stiepjas 130 metru garā saspēlē, variējot par fotogrāfiju un tās negatīvu tēmu. Izstādē baudījumu gūs arī regulārais izstāžu apmeklētājs: tiks izstādīti retāk redzamie viņa pašportreti, Mao variācijas, puķes, Brillo kastes, arī “Velvet Underground” koncertieraksti un filmas.
Apvienotās Karalistes galvaspilsētas kultūras programmā no 19. līdz 27. septembrim visas pārējās norises nozīmīgumā pārspēs Londonas dizaina festivāls. Tā laikā Londona uz pāris dienām pārvērtīsies pasaules dizaina galvaspilsētā. Festivāla gaitā būs iespēja apskatīt 450 izstādes, kurās piedalīsies 29 valstis, atklājot jaunāko pasaules dizainā. Viens no pasākumu sērijas mērķiem ir piesaistīt jaunas auditorijas, norādot uz dizaina nozīmi ikdienā – tā ietekmi uz vidi un mūsu uztveri. Londonas pašā trokšņainākajā – Trafalgaras – laukumā tiks uzstādīts milzīgs gumijas gredzens, kurā iekāpjot varēs pieredzēt dažādas skaņas radītas vides. Savukārt katram, kurš iegriezīsies Koventgārdena tirgū, estētisku baudījumu sniegs Čārlza Patilojona instalācija “Heartbeats”. Saistoša izstāde, vēršot uzmanību uz metāla dizaina nozīmīgumu ikdienas gaitās – sākot ar notekūdeņu drenēm, laternām un beidzot ar veikalu izkārtnēm un žogiem –, tiks atklāta Mūsdienu lietišķās mākslas centrā (www.caa.org.uk). Bet 15 galveno pilsētas veikalu skatlogu autori būs atzītākie britu arhitekti, pārvēršot tik ierastās komerciālās vitrīnas vēl neredzētās satura un vizuālās dimensijās.
Vēl līdz 4. oktobrim turpinās Vīnes biennāle, kurā apvienojas māksla, dizains un arhitektūra – unikālā tās struktūra liek apjaust jaunu moderno ēru, iezīmēt digitālo revolūciju. Savukārt Lionā no 10. septembra līdz 2016. gada sākumam norisināsies Lionas mākslas biennāle. Arī tās fokusā šogad būs modernā dzīve jeb la vie moderne un tās pretrunīgums. La vie moderne stāstu laikmetīgajā valodā vēsta kurators Ralfs Rugofs, kurš vienuviet sapulcējis 60 māksliniekus no 28 valstīm. Līdz 26. septembrim vēl var pagūt apmeklēt arī Rūras triennāli, kur par teātra, mūzikas, instalāciju un performanču fonu kalpo Rūras apriņķa industriālās noskaņas. Jo īpaši šogad starp mākslu un vidi, kurā tā norisinās, pastāv domas rosinošs kontrasts, jo par šī gada tēmu triennāles jaunais vadītājs Džons Simons izvēlējies apskāvienus – politiskās, sociālās un ģeogrāfiskās jomas ietvaros.
No 25. septembra līdz 18. oktobrim Grācā (Austrija) dažādas mākslas disciplīnas – teātris, māksla, literatūra, mūzika – vienuviet tiksies ikgadējā jaunās mākslas festivālā “Steirischer Herbst”. Tas ir festivāls bez robežām un rāmjiem: idejas vārdā māksliniekam ļauts eksperimentēt uz nebēdu. Cita starpā festivālā šogad uzstāsies netradicionālo dokumentālā teātra žanru pārstāvošā teātra grupa “Rimini Protocol”, kas šoreiz pētīs Hitlera fenomenu izrādē “Mein Kampf”.
Taču ne jau tikai biennālēs un festivālos vien var sastapties ar lielisku mākslu. Līdz oktobra beigām “Tate Britain” apskatāma izcilās tēlnieces Barbaras Hepvorsas darbu retrospektīva, kas, atšķirībā no citām šāda veida izstādēm, vēsta par mākslinieces izaugsmi, pētot viņas skices un darbu uzmetumus, tādējādi ļaujot skatītājam sekot līdzi mākslinieces tapšanai par vienu no pasaules vadošajām tēlniecēm. Savukārt Romā (Itālija) “Ara Pacis” muzejā 3. decembrī atklās franču gleznotāja, izcilā postimpresionista Anrī Tulūza-Lotreka izstādi, kas būs apskatāma līdz 3. martam, bet “Palazzo dei Diamanti” Ferārā Emīlijas-Romanjas reģionā (Itālija) būs iespēja skatīt sirreālisma aizsācēja un sirreālisma ģēniju iedvesmotāja Džordžo de Čiriko darbus. Savukārt Vīnē (Austrija) Leopolda muzejā vēl līdz 14. septembrim var pagūt apskatīt Egona Šīles un Treisijas Eminas izstādi. Rudens nudien nebūs pelēcīgs – vismaz ne mākslas pasaulē!
Uzziņa
No 14. novembra līdz 16. februārim “Grand Palais” būs apskatāma franču fotogrāfa Lisjēna Klerga izstāde.
No 20. septembra līdz 7. februārim Roterdamas mākslas telpā būs apskatāma amerikāņu tēlnieces Keitas Heringas darbu izstāde.
Līdz gada beigām Viktorijas un Alberta muzejā vēl var apskatīt aizraujošu izstādi “Pleasure and Pain”, izejot cauri kurpju vēsturei 2000 gadu garumā.
