Zelta pasēm gals, vietā – zelta vīzas 0
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ES dalībvalstij Maltai līdz jūnija sākumam jāsniedz atbilde Eiropas Komisijai uz tās sūtīto tā dēvēto argumentēto atzinumu, prasot pārtraukt pilsonības piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām un vienreizēju maksājumu valsts budžetā. Populārā valodā tās sauc par zelta pasēm. To izsniegšana līdz šim bija nozīmīgs papildu līdzekļu avots Bulgārijai, Kiprai un Maltai.
Taču termiņuzturēšanās atļauju jeb zelta vīzu izsniegšana vēl arvien turpinās, lai gan arī par šo praksi Brisele neslēpj nepatiku.
Saņemot pilsonību jebkurā no dalībvalstīm, persona automātiski kļūst par Eiropas Savienības pilsoni, iegūstot tiesības brīvi apmesties un strādāt jebkurā no bloka valstīm, veikt uzņēmējdarbību, piedalīties un tapt ievēlētam Eiropas Parlamentā. Turklāt pilsonība Šengenas bloka valstī (Kipra un Bulgārija nav Šengenā) sniedz arī papildu priekšrocības ceļojot. Tas attiecas uz 22 ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu.
Vēl 2019. gadā, balstoties pētījumā, kas aptvēra visas ES valstis, Eiropas Komisija secināja, ka pilsonības tirgošana nav savietojama ar patiesas jeb lojālas sadarbības principiem, kas ietverti Eiropas Savienības līgumā, un aicināja dalībvalstis to pārtraukt. Trīs ES valstis nesteidzās rīkoties. Zelta pasu tirdzniecība tām devusi nozīmīgus ieņēmumus simtiem miljonu apmērā.
Zelta pasu trijotne
Laikā no 2007. līdz 2020. gadam Kipra piešķīra pilsonību teju 6800 personām, no kurām lielākā daļa bija Krievijas pilsoņi. Lielā izsniegto pilsonību skaita dēļ starptautiskajos medijos šo procesu nokristīja par zīmogošanu. Pamatnosacījums vienkāršs – ieguldījumi divu miljonu eiro apmērā (nekustamajos īpašumos, uzņēmuma pamatkapitālā vai ieguldījumu fondos), kā arī īpašuma iegāde vismaz pusmiljona eiro vērtībā.
Plašu skandālu izraisīja starptautiskās raidsabiedrības “Al Džazīra” veikts pētījums, žurnālistiem inscenējot tikšanos ar amatpersonām, it kā pārstāvot neesošu Ķīnas uzņēmēju, kurš vēloties iegādāties pilsonību. Kipras tā laika parlamenta spīkers Demetris Siluris slepeni filmētā ierakstā apliecina gatavību palīdzēt uzņēmējam kāroto pasi saņemt.
“Al Džazīras” pētījumā secināts, ka starp tiem, kas pieteikušies Kipras pilsonībai, netrūkst tādu, pret kuriem ierosinātas krimināllietas, noteiktas starptautiskas sankcijas vai viņi pat atrodas ieslodzījumā.
Sākotnēji Kipra nevēlējās sekot Eiropas Komisijas rekomendācijām apturēt zelta pasu izsniegšanu, bet 2020. gada oktobrī Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru. Tas pārliecināja Kipru apturēt jaunu pasu izsniegšanu, taču turpinājās jau saņemto iesniegumu izskatīšana. Eiropas Komisija atgādināja par sevi vēlreiz, nosūtot argumentēto atzinumu. Kopš pērnā oktobra vidus pieteikumu izskatīšana pārtraukta, bet 39 investoriem atsauktas jau piešķirtās pilsonības.
Salīdzinot ar Kipru, Bulgārijas pilsonība maksāja lētāk – ieguldījumus viena miljona eiro apmērā, ja pilsonības pieteikumu lūdz izskatīt paātrinātajā kārtībā, vai pusmiljons – ja parastajā kārtībā. Noteiktā veidā šo summu varēja samazināt arī līdz 250 tūkstošu eiro ieguldījumam Bulgārijā reģistrētā kompānijā. Ievērojot Eiropas Komisijas norādes, šī gada marta beigās Bulgārijas parlaments pieņēma izmaiņas Pilsonības likumā, kas pieliek punktu pilsonības tirdzniecībai.
Taču Malta ir īpašs gadījums. 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija lūdza oficiālo Valletu pārtraukt pilsonības tirdzniecību.
Taču, agrākajai kārtībai beidzoties, tā paša gada beigās Malta iesāka jaunu shēmu pilsonības piešķiršanā.
2021. gadā sekoja jauna vēstule no komisijas.
Šī gada martā Malta paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku pārtrauc pieteikumu pieņemšanu no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tomēr citu valstu pilsoņi vēl arvien var iesniegt savus pieteikumus. Jūnija sākumā, kad beidzas aprīlī nosūtītā argumentētā atzinuma termiņš, Eiropas Komisija atgriezīsies pie šī jautājuma.
Durvis aizvērtas, bet vārti vaļā
Grūti iedomāties, ka Eiropas Savienība Maltas gadījumā pieļaus izņēmumu. Līdz ar to galu galā sistemātiska tirdzniecība ar Eiropas Savienības pilsonību, ko veica vien dažas valstis, beigsies. Taču krietni plašāks ir to valstu loks, kuras piedāvā termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām un maksājumu budžetam, proti, tā dēvētās zelta vīzas.
Eiropas Komisijas ziņojums konstatēja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām vai iemaksām valsts budžetā 20 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm; arī Latvijā. 2020. gada janvāra pēdējā dienā, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, šis skaitlis samazinājās par vienu, bet arvien tās ir 19 ES valstis! Starp citu, summas, kuras valstīm izdodas piesaistīt, ir ievērojamas. Tā Portugāle ziņoja, ka sešu gadu laikā vien kopš shēmas ieviešanas 2012. gadā izdevies piesaistīt investīcijas gandrīz četru miljardu EUR apmērā. Tiesa, bijuši arī skandāli, tostarp par saistītu korupciju.
Atšķirībā no zelta pasēm Eiropas Komisija neprasa pārtraukt zelta vīzu izsniegšanu, taču uzstājīgi lūdz pārskatīt šo kārtību un nodrošināt, ka šādas shēmas nerada riskus citām dalībvalstīm vai Eiropas Savienībai kopumā.
Arī citi ceļi
Tomēr, pat apturot zelta pasu izsniegšanu, trešo valstu pilsoņiem saglabājas likumīgas iespējas ārpus kārtas saņemt kādas dalībvalsts, un tātad arī visas ES, pilsonību.
Tā, piemēram, vēsturiskā izcelsme Latvijas pilsonību ļauj saņemt ikvienam, kam ir pierādāma tieša augšupejoša radniecība ar latvieti vai lībieti. Šāda kārtība ir arī Igaunijā un vēl citās valstīs. Taču vislielāko uzmanību šāda pilsonība pēc asinsradniecības izraisīja saistībā ar Krievijas miljardierim Romānam Abramovičam piešķirto Portugāles pilsonību naturalizācijas kārtībā.
Portugāles pilsonību var saņemt tā dēvēto sefardisko ebreju tiešie pēcnācēji. Par sefardiem dēvē Ibērijas pussalas, galvenokārt mūsdienu Spānijas teritorijā, senāk dzīvojošo ebreju pēctečus. Inkvizīcijas laikā sefardiskie ebreji tika vajāti un bēga, sākotnēji apmetoties Portugālē, kā arī citās Vidusjūras valstīs vai pat Kaukāzā.
Katru pieteikumu pilsonības saņemšanai kā sefardu pēcnācējam Portugālē vērtē individuāli. Abramoviča gadījumā izšķiroša izrādījās interese un atbalsts sefardu kultūrai, ziedojot līdzekļus ar portugāles sefardu mantojumu saistītam projektam Hamburgā.
Galu galā skandāls, ko izraisīja pilsonības piešķiršana Abramovičam, noveda pie izmeklēšanas pret rabīnu, kurš izskatīja Abramoviča pieteikumu ar atsauci uz sefaridskās kultūras saitēm.
Tāpat saglabājas iespēja ar īpašu lēmumu piešķirt pilsonību par tā saucamajiem īpašiem nopelniem. Līdzīgi kā Latvijā arī citviet ES šādā ceļā pilsonību piešķir atsevišķiem investoriem, kultūras jomas un sporta pārstāvjiem.
Arī studijas Eiropas Savienībā var būt veids, kā saņemt uzturēšanās atļauju vismaz uz studiju laiku. Gan tiem, kas to dara tikai vīzas dēļ, gan tiem, kam ierobežota rocība, šajā sakarā īpaši pievilcīgas šķiet Austrumeiropas valstis ar to salīdzinoši nelielajām studiju maksām. Šādu studentu nav mazums arī Latvijas augstskolās.
Turpretim to, ka nekas nav tikai melns vai tikai balts, arī migrācijas jautājumā nevilšus apliecināja Kremlis, asi kritizējot Amerikas Savienoto Valstu rosinājumu atvieglot imigrāciju augsti izglītotiem speciālistiem no Krievijas. Talantu aizplūšana visdažādākajās nozarēs un zinātņu jomās ilgtermiņā var kaitēt Krievijas ekonomikai ne mazāk kā sankcijas. Krievijas un Baltkrievijas gaišāko prātu piesaiste ir diskusiju jautājums arī Eiropā.
