“Zelta mikrofona” kauliņi ir mesti 1
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdien, 26. februārī, televīzijas kanālā “TV3” žūrijas izvēlētajiem labākajiem pašmāju mūziķiem dažādās kategorijās tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” statuetes. Apkopojot pandēmijas otrā gada muzikālo ražu, mūzikas ierakstu gada balva labākajiem pagājušā gada mūzikas ierakstiem tiks pasniegta 26. reizi.
Šogad “Zelta mikrofonam” iesniegti vairāk nekā 500 pieteikumu: 165 albumi, 37 debijas albumi, 149 dziesmas, 134 videoklipi, 20 koncertierakstu video un 22 albumu dizaini. Salīdzinot ar pagājušo gadu (pērn – 561 pieteikums), arī šajā, otrajā pandēmijas gadā, mūziķi un mūzikas autori tomēr bijuši ļoti ražīgi. “Ir ļoti apsveicami, ka mūziķi turpina radīt un ierakstīt, neskatoties uz ekstrēmajiem apstākļiem. Mūsu bažas par iespējamo ierakstu apjoma krišanos izklīda jau pirmajā iesniegšanas mēnesī, un tagad redzam, cik sīva ir konkurence katrā nominācijā un cik daudz augstvērtīga radīts 2021. gadā,” norādījusi “Zelta mikrofona” producente Elita Mīlgrāve.
Šogad balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. Papildus tām tradicionāli tiek izvēlēts “Radio hits”, ko, apkopojot 11 klausītāko Latvijas radiostaciju datus, izziņo Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA). Nomināciju skaitu papildina arī publikas balsojumā noteiktā labākā dziesma. Tradicionāli arī šogad tiks pasniegta “Zelta mikrofona” balva par mūža ieguldījumu – to saņems Borisa Rezņika izveidotā latviešu “ABBA” – grupa “Eolika”.
Tautas muzikants – Raimonds Pauls?
Protams, par nomināciju sarakstu kā allaž bija, ir un būs strīdi un diskusijas – tādas neizpalika arī “Zelta mikrofona” žūrijā, kurā šogad iesniegtos ierakstus vērtēja 50 nozares speciālisti – mūzikas eksperti, žurnālisti, recenzenti, producenti, dīdžeji un augstskolu pasniedzēji –, viņu vidū arī tādas personības kā Lolita Ritmanis, Orests Silabriedis, Uldis Rudaks, Sandris Vanzovičs, Indriķis Veitners, Valdis Muktupāvels, Arvīds Babris, Jānis Žilde, Ilmārs Šlāpins, Aivars Hermanis un citi, arī šo rindu autore.
Galvenās domstarpības izvērtās par žanrisko piederību atsevišķiem albumiem. Piemēram, vai Andra Ērgļa un Ingus Šplīta albums būtu pieskaitāms rokam, šlāgerim vai popmūzikai (izvēlēts tika pēdējais). Tāpat atkārtojās mūžsenais jautājums – kurā kategorijā ierindot Maestro Raimondu Paulu – vai tad, kad viņa komponētās dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem iedzied Ance Krauze, tās kļūst par tautas mūziku jeb būtu attiecināmas uz populāro vai šlāgermūziku?
Reizē jāatzīst, ka arvien biežāk sastopam tendenci savu veikumu balvai nepieteikt – atšķirībā no, piemēram, “Austras” balvas, kur uz balvu automātiski pretendē visi ieraksti, kas var tai kvalificēties atbilstoši noteikumiem, “Zelta mikrofonam” ierakstus piesaka vai nu mūziķi paši, vai viņu izdevēji. Vislielāko satraukumu raisīja akadēmiskās mūzikas kategorija (precīzāk – “Klasiskās vai kora mūzikas albums”), kuras pārstāvji aizvadītā gada ierakstus iesniedza tikai pēc atkārtotiem aicinājumiem no “Zelta mikrofona” rīkotāju puses, citādi kategorijas nepieciešamība šogad būtu jāapšauba. Vienkārša aizmāršība vai tomēr pēc Lielās mūzikas balvas “Zelta mikrofona”’ nozīmība akadēmiskās mūzikas jomai ir sekundāra? Galu galā gada raža bija visai bagātīga – finālā tika iesniegti 15 klasiskās mūzikas ieraksti.
“Zēni” pret “Vētru”?
Bez pārsteigumiem visvairāk nominācijas šogad ieguvusi supergrupa “Prāta vētra” (5), uz pēdām sekojot debitantiem – grupai “Citi zēni” un jaunajai, sparīgajai dziedātājai Būū – katram pa četrām nominācijām. “Prāta vētra”, izdodot jauno albumu “Gads bez kalendāra”, kā allaž aptver plašu nomināciju klāstu – pretendējot gan uz labākā popmūzikas albuma, labākās dziesmas (kopā ar “Tautumeitām” radītā “Tur, kur Dieva kamanas slīd”), labākā koncertieraksta video, labākā videoklipa (dziesma “Feels”) un radiohita kategorijās. Tautas balsojumā iekļuvušas pat divas “prātnieku” dziesmas. Jādomā, ka “Prāta vētru” arī biežāk par citiem redzēsim uz “Zelta mikrofona” ceremonijas pjedestāla. Reizē nevar noliegt, ka tajā pašā popmūzikas kategorijā konkurence šogad visai spēcīga – arī grupas “Citi zēni” debijas “Suņi iziet ielās” ir raisījis plašu tautas viļņošanos. To pierādīja gan nesenā “Muzikālās bankas” norise, “zēniem” no “vētras” atpaliekot tikai par solīti (otrā vieta). To, ka jaunā grupa ir vērā ņemami konkurenti, pierādīja arī grupas panākumi “Supernovas” atlasē. Tomēr žūrijas vērtējums, par laimi, nereti it nemaz nesakrīt ar tautas balsojumiem, un tas ir labi, citādi var gadīties, ka mēs attaptos situācijā, kad balvas saņem vien lipīgu, saldenu meldiņu autori. Tāpēc tikpat labi par labāko popmūzikas albumu varētu tikt izvēlēts grupas “Rīgas modes” nevainojami asprātīgais ieraksts “Patiesie nodomi”.
Bērniem – tikai saulaina mūzika?
Nelielu vilšanos šogad rada kategorija “Mūzikas albums bērniem”. 13 albumu konkurencē starp pieciem balvai nominētajiem (“Knīpas un Knauķi” – “Ezīša katliņš. Zem sēnītes”, “Knīpas un Knauķi”, Rūta Dūduma-Ķirse, Laura Štoma, Jānis Šipkēvics – “Emociju pētnieki”, Laura Polence – “Kas pazudis? Kas uzradies?”, Lauris Reiniks, Rūta Reinika-Preisa, Sofija Timma – “Ričijs Rū rīko koncertu”, “Pigoriņi” – “Pigoriņi Pigorojas”) nav iekļuvis spēcīgais un mūzikas bērniem žanrā novatoriskais grupas “Juuk” albums “Sikspārņi”, ko grupa pozicionējusi kā albumu ģimenei, turklāt atzīmējusi, ka tas klausāms arī “pieaugušiem bērniem”. Albums poētiski un meistarīgi atgādina, ka bērnības pasaule ir daudz plašāks, dziļāks – jā, arī tumšāks un noslēpumaināks posms dzīvē – un ka mūzika bērniem nav tikai klišejisku deminutīvu kopums mažora skaņkārtā. Ļoti ticams, ka, startējot “Indie vai alternatīvās mūzikas albuma” kategorijā, “Sikspārņiem” būtu pat iespēja ne tikai iekļūt starp nominantiem, bet arī iegūt “Zelta mikrofonu”, taču šajā gadījumā vērtīgs albums paliek “aiz svītras”. Mierinājumam – albums vismaz pretendē uz balvu kategorijā “Labākais albuma dizains”. Diskusijas par šo raisījās arī žūrijā, taču tika respektēta arī pašas grupas vēlme albumu uzskatīt par mūziku bērniem. Acīmredzot mūzika bērniem pagaidām ir visai šaurs jēdziens, kaut arī nav noliedzams, ka jau agrāk ir bijuši izcili piemēri žanra robežas paplašināšanai, ja atminamies kaut vai savulaik izdotos grupas “Cosmos” muzikālos stāstus. Dilemmas priekšā ir arī žūrija – albums bērniem vai bērnu albums. Ko īsti novērtēt – mazo “cāļu” cītīgu veikumu vai tomēr pieaugušo autoru radītā satura oriģinalitāti un kvalitāti, kas, saprotams, arī subjektīvi jēdzieni. Nav pārliecības arī par stratēģiju, izvērtējot albumu bērniem – šo kategoriju atkārtoti vērtē arī bērnu žūrija (50% no žūrijas sastāva ir bērni), un te nu visdrīzāk priekšroka tiek dota populārākajiem – piemēram, Laura Reinika jaunākajam izdevumam veikta plaša reklāmas kampaņa, kas mazos vērtētājus neatstās vienaldzīgus.
Debitanti un vecmeistari
Ja ne popmūzikas kategorijā, tad debitantu rindās “Citi zēni” ir vēl pārliecinošāki konkurenti. Vienīgā, kas šogad īstenojusi līdzvērtīgi spilgtu pieteikumu, ir jaunā dziedātāja “Būū” ar albumu “Albūūms”. Viņas veikli virknētās rīmes un savdabīgie teksti paliek atmiņā un uzrunā daudzus, turklāt ne tikai jauniešus. Starp debitantiem līdzās jaunajai Emīlijai Jermolai iemaldījušies arī veterāni, kuri tikai tagad tikuši pie pilnmetrāžas ierakstiem – gan plašāk kā pirkstu bundzinieks zināmais Rick Feds, gan iepriekš pazīstamā Lorete Medne.
Tikmēr kā allaž stabilā un arvien augušā tautas vai pasaules mūzikas albuma kategorija šogad bez pārsteigumiem. Šogad šajā kategorijā pieteikumu tik daudz, ka varētu domāt par entogrāfiskās folkloras materiālu un jaunu, “pasaules mūzikā” balstītu meklējumu nošķiršanu. Kā gan lai salīdzina “Dabas koncertzāles” meditatīvos skaņu audumus, kur attāli sadzirdam ietekmes no dažādu pasaules kultūru mūzikas, ar, piemēram, “Saucēju” etnogrāfiski precīzajiem latviešu dziesmu ierakstiem dabā vai ar “Auļu” skaņas eksperimentiem “Dolby Atmos” tehnoloģijās? Tomēr iznākums te diezgan prognozējams – ja vērtē veiksmīgāko mākslinieciskā baudījuma un tradīcijas iesaisti, tad nenoliedzami tāds ir postfolkloras mūzikas vecmeistaru “Iļģu” konceptuālais veikums, ieskaņojot latviešu folklorā garāko dziesmu “Mēs deviņi bāleliņi”.
Intriga saglabājas
Intriga šogad paliek starpžanru un džeza kategorijā, kurās jaušams pamatīgs žanru juceklis. Tāpat nav atminams, kurš izpelnīsies “Zelta mikrofonu” “indie” vai alternatīvās mūzikas, kā arī hiphopa kategorijā. Pēdējā starp uzvarētājiem varētu būt gan klasiķis “Edavārdi”, gan repa huligāni “Singapūras satīns”. Nav zināms, kā nosvērsies žūrijas vērtējuma svaru kausi arī roka kategorijā, kur par uzvaru varētu cīnīties “Inokentijs Mārpls”, un, par pēdējo runājot, būtu lieliski, ja uz skatuves Ukrainas kara laikā kāptu panku vectētiņi “Inokentijs Mārpls” un, nedomājot par cenzūru, dziedātu kādu jaunā albuma “Kauliņi ir mesti” dziesmu. Ja ne to, tad vismaz folklorizējušos protesta dziesmu, aicinot Krieviju atkāpties. Bet varbūt jāliek cerība uz hiphopu?
“Inokentija Mārpla” un vispār neviena rokmūziķa gan nav šā gada “Zelta mikrofona” ceremonijā gaidāmo mākslinieku sarakstā. Skatītājiem solīta krāšņa balvu pasniegšanas ceremonija (režisore Ilze Jansone), kurā uzstāsies dažādi mūziķi un grupas. Uz skatuves kāps grupas “Sestā jūdze”, “The Sound Poets”, debitante Būū un MUUD, dziedātāji Jānis Šipkēvics un Aminata, grupa “Rīgas Modes”, grupa “Dagamba”, kareivīgāko Latvijas jauno reperu apvienība “BANDA BANDA”, kā arī “Prāta vētra” un reperis ansis, pirkstu bundzinieks Rick Feds, šova “X faktors” jaunākās sezonas uzvarētāja Grēta Grantiņa, grupa “Singapūras satīns” kopā ar Samantu Tīnu, kā arī Dons un, visbeidzot, balvas par mūža ieguldījumu ieguvēji – grupa “Eolika”.
“Zelta mikrofona” prognozes
* Labākais popmūzikas albums – “Prāta vētra”, “Gads bez kalendāra”.
* Labākā debija – Būū, “Albūūms”
* Labākais roka vai metāla albums – “Inokentijs Mārpls”, “Kauliņi ir mesti”.
* Tautas vai pasaules mūzikas albums – “Iļģi”, “Mēs deviņi bāleliņi”.
* Ceremonija notiks rīt plkst. 20.40 un būs skatāma kanālos “TV3”, “tv3play.lv”, “Go3”.
