“Zelta mikrofona” balvu par mūža ieguldījumu svinīgi pasniegs Kārlim Pinnim un Vikam 0
Svinīgā un emocionālā ceremonijā uz Dailes teātra skatuves 18. februārī tiks godināts skaņu režisors Kārlis Pinnis un dzejnieks Viktors Kalniņš jeb Viks, saņemot mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā, LA.lv informēja projekta vadītāja Ilze Pleša.
“Lai skan kā dzīvē!” – ar šādu devīzi gandrīz piecus gadu desmitus skaņu režijā darbojas Kārlis Pinnis,
kas savas profesionālās zināšanas smēlies no grāmatām un vecāko kolēģu padomiem, bet tagad grāmatu par savu skaņu režisora darbu varētu uzrakstīt pats.
Izcilā skaņu režisora Kārļa Piņņa darba mūžs kopš 1973. gada aizritējis skaņu firmas “Melodija” Rīgas skaņu ierakstu studijā un Latvijas Radio.
Kārļa Piņņa veikums iemūžināts literāru darbu, folkloras un akadēmiskās mūzikas dažādu žanru (solo un kordziesmas, klavierdarbi, lielas formas vokāli instrumentāli skaņdarbi) ieskaņojumos.
Viņš strādāja ar sava laika izcilākajiem solistiem, kuru vidū bija Maija Krīgena, Leonarda Daine, Kārlis Zariņš, Jānis Sproģis, kā arī Latvijas radio, Valsts Akadēmiskais koris, Valsts simfoniskais orķestris u.c. kolektīvi.
Pinnis bija skaņu režisors Elīnas Garančas un Aleksandra Antoņenko pirmajos ierakstos, iemūžināja Ingas Kalnas un Ineses Galantes balsi.
Sevišķi lepns viņš ir par Galantes debijas albuma “Debut” (1995) ieskaņojumu, šis disks Holandē izpelnījās Platīna statusu.
“Jājūt orķestra dziļums, instrumentu kopskaņa, lai ieraksts nebūtu plakans,” viņš uzskata. Un, protams, skaņu režisoram vajadzīga ne tikai laba telpa, labi mikrofoni un prasme tos pareizi izvietot, bet arī psihologa dotības, lai mūziķus noskaņotu veiksmīgam darbam.
“Mans amats ir rakstīšana, un man ir jāraksta tā, kā es rakstu,” uzsver Viktors Kalniņš jeb Viks,
dzejnieks, kuru darbu noskaņa allaž sasaucas ar paša iekšējo būtību.
2019. bija Vika 80. jubilejas gads, atzīmēts ar svinīgiem sarīkojumiem un koncertiem, kuru repertuāra pamats, protams, bija Imanta Kalniņa dziesmas ar vecākā brāļa vārdiem. Tās ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa vairāk nekā 50 gadu garumā.
Imanta Kalniņa dziesmas ar Vika vārdiem izpildījušas grupas “Menuets”, “Līvi”, “Autobuss debesīs”, “Turaidas Roze”, lieliski dziedātāji un izcili aktieri, jo tās skanēja Liepājas, Nacionālā u.c. teātru izrādēs.
Par pirmo kopdarbu kļuva lugai “Mīla, džezs un velns” sacerētā “Betas dziesmiņa” (1967). Brāļu sadarbība nebija plānota, Viks to sauc par veiksmīgu sagadīšanos, un turpmākajos gados sacerētas vairāk nekā 50 kopīgas dziesmas un dziesmu cikli.
Tāpat Viks sacerējis libretu Imanta operai “Ifigēnija Aulidā”. Brāļu Kalniņu “Dziesma, ar ko tu sāksies” 1979. gadā “Menueta” priekšnesumā tika atzīta par 2. populārāko “Mikrofona” aptaujā, bet 1989. gadā aptaujā uzvarēja grupas “Pērkons” izpildītā Jura Kulakova dziesma “Mēs pārtiekam viens no otra” ar Vika vārdiem.
Viņa dzeju savās kompozīcijās izmantojuši Uldis Stabulnieks, Ēriks Ķiģelis, Zigmars Liepiņš, Aivars Hermanis un citi, kā arī Raimonds Pauls (dziesmas raidlugā “Emīls un Berlīnes zēni”, 1986).
“Dzeja nav vārdu organizācija, tieši neredzamā telpa starp vārdiem veido dzejas plūdumu,” uzskata oriģinālais vārdu rotaļu meistars Viks, kas rakstījis arī scenārijus TV pārraidēm un dokumentālajām filmām.
Viņa dziesmu vārdi apkopoti krājumā “Dziesma, ar ko tu sāksies?” (1996).
Kopš deviņdesmitajiem dzejnieks dzīvo Dikļu pagastā, kur iekārtots viņa Pasaku parks, un joprojām sacer dzeju, izteikdams savu sirds pieredzi.
