JAU RĪT! “Zelta mikrofonā” – stabilas vērtības un jaunas balsis 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau rīt, 18. februārī, Rīgā, Ķīpsalas izstāžu centrā, norisināsies Latvijas mūzikas ierakstu balvas “Zelta mikrofons ‘23” ceremonija, kas šogad pēc ilgāka pārtraukuma notiks kopā ar skatītājiem. Zālē un pie TV ekrāniem publiku gaida līdz šim nebijis skatuves dizains, Latvijas populārās mūzikas zieds un pirmatskaņojumi, bet visam pāri intriga: kuri tad tiks pie spožās balvas – mūziķu kārotā zelta mikrofona.
Šogad Latvijas mūzikas gada balvai “Zelta mikrofons ’23” – ierakstu gada balva notiks jau 27. reizi – iesniegti 430 pieteikumi, kas ir mazāk nekā pērn (500). No vienas puses, konkurence par mata tiesu mazāka, tomēr tas nenozīmē, ka tā šogad nav pietiekami sīva. Mūzikas radīšana un ierakstīšana pandēmijas un kara laikā nav apstājusies. Drīzāk, spriežot pēc lielākās daļas iesniegto ierakstu uzteicamā skanējuma, kvantitāti šoreiz uzveikusi kvalitāte – tiek rūpīgāk pārdomāts un septiņreiz nomērīts, pirms pieteikt savu ierakstu balvai. Tāpat kā citus gadus, starp mūziķiem atrodas dumpinieki vai vienaldzīgie, kuri ierakstus balvai nepiesaka, tostarp, piemēram, vecmeistars Ingus Baušķenieks, kurš pērn izdeva albumu “Mana pasaule”, tāpat dzirdēts arī par vienkāršu aizmāršību mūziķu aprindās.
“Zelta mikrofons” jau ilgu laiku ir kā zināma atskaite par to, kas noticis Latvijas populārās mūzikas lauciņā iepriekšējā gadā, tā vērtē Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore un “Zelta mikrofona” žūrijas locekle Liena Edvardsa, piebilstot: “Gan iesniegto darbu, gan izpildītāju loks ir ļoti plašs, priecē ievērojamā žanru dažādība un, kas jo īpaši svarīgi, arī kvalitāte.”
Attālums starp žūrijas un tautas balsi
Pagaidām noslēpumā tīti svarīgākās kategorijas – “Gada albums” – pretendenti, tos uzzināsim vien ceremonijā. Savukārt pretendenti uz labāko dziesmu pārliecinoši nāk no popmūzikas lauciņa un visu vārdi ir jau labi zināmi – aizvadītā gada debitante Būū attaisno uz viņu liktās cerības – kopā ar reperi Edavārdi radītā lipīgi kustīgā dziesma “Kur ir mana cilts?” sacenšas ar šā gada “Muzikālās bankas” uzvarētājiem, grupas “Citi zēni” grāvēju “Lieka štuka”. Pamatīgu konkurenci rada arī Dons un dziesma “Tavs pieskāriens”, kā arī populārā “The Sound Poets” dziesma “Pie vienas uguns”. Turpat arī dziesminieks Kriss Noa (Chris Noa) un viņa “Sunboy”, kurš gan vairāk mēģina uzrunāt publiku aiz Latvijas robežām.
Tiesa, tautas balss uzrāda pavisam citus “labāko dziesmu” rezultātus – nominācija “Gada radio hits” ir raidstaciju spēlētākās kompozīcijas, bet šā gada jaunā kategorija “Straumētākais ieraksts ar Elektrum”, kas izveidota, sekojot virtuālās pasaules diktētām tendencēm mūsdienu populārās mūzikas lauciņā un apkopojot gada laikā mūzikas vietnēs internetā visvairāk klausītos jaunākos Latvijas mūziķu skaņdarbus, kas izdoti no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 1. decembrim un straumēti visā pasaulē, sniedz nefiltrētu un socioloģiski ilustrējošu ainu par to, ko tad savos – lielākoties – telefonos izvēlas klausīties mūzikas patērētāji. Dominē deju grīdu stampātāji “Bermudu divstūris” (trīs dziesmas – ar “Auļiem” kopā radītā “Līgava”, ar “Apvedceļu” kopā radītā “Brāl’ ar dzīvi nekaulē” un “Vidēji glīts”, piedaloties Olgai Rajeckai), ainu krāšņi papildinot “Citu zēnu” “Liekai štukai” un deju reperiem “Singapūras satīnam” un acīmredzot liecinot, ka lielākie mūzikas straumēšanas lietotāji ir gados jauni.
Reps stabili līdzās popam un rokam
Jāteic, šis ir stabilu apvienību un pārdomātu ierakstu gads. Vairs nav pārsteigums, ka hiphopa žanrs turpina piegādāt arvien kvalitatīvākus ierakstus. Kategorijā “Hiphopa mūzikas albums” spēcīgākais varētu izrādīties strauji mūzikas industriju iekarojušais “rajona” repa smagsvars rolands če un viņa teju visām balvām nolemtais albums ar pravietisku nosaukumu “visurgājējs”, kaut nav izslēgts, ka uz pēdām min hiphopa domātājs Arturs Skutelis ar albumu “Jā”.
Populārās mūzikas smagsvari – “The Sound Poets” un Shipsea – sacenšas ar jaunākiem spēlētājiem un Krisu Noa, Martu kategorijā “Popmūzikas albums”, bet nebūtu pārsteigums, ja balva tiktu “Supernovas” uzvarētājiem, par jaunās paaudzes “Prāta vētru” dēvētajai grupai “Sudden Lights”.
Tikmēr roka vai metāla mūzikas kategorijā rokmūziķi teju pavisam izspieduši no ierindas metālistus un galvenā sacensība norit starp veterāniem “Dzelzs vilku” un jaunajiem, kritiķu augsti vērtētajiem “Bēdu brāļiem”.
Tautas un pasaules mūzikas kategorijā labi pazīstami vārdi – “Tautumeitas”, “Skandinieki” un “Auļi”, viņiem pievienojies kārtējais basista Aināra Majora projekts “Shakima Trio”, kurā muzicē arī ukraiņu folkloriste, etnodziedātāja un vijolniece Shakima Garunts, kā arī vokālists un ģitārists Jānis Ruņģis. Mazliet mulsina pērn aizsaulē aizgājušā dziesminieka Haralda Sīmaņa un viņa spēcīgā albuma “Pa apli” atrašanās šajā kategorijā, uzskatīsim to par mākslinieka godināšanu.
Uz skatuves spēcīgi jaunie
Par to, kurš tad iekļūs zeltītajā nominantu piecniekā, kā ik gadu lemj profesionāļu žūrija 40 cilvēku sastāvā, starp viņiem – žurnālisti, muzikologi, mūziķi un citi mūzikas industrijā iesaistītie. Lielākās diskusijas šogad raisīja jauno mākslinieku jeb debijas kategorija, kurā, kā jau minēts, bija ārkārtīgi sīva konkurence starp vairāk nekā četriem desmitiem albumu. Žūrija no jauna atgriezās pie agrākajos gados ne vienreiz vien cilātajiem jautājumiem, kas tad īsti būtu vērtējams kā debija – mākslinieks, kuram jau izdots pirmais albums, bet varbūt kāds, kurš ievērojami sevi pieteicis ar dažām dziesmām? Bet varbūt vajadzētu novilkt debitanta vecuma (jaunības?) robežas un pēc četrdesmit īsti vairs nevarētu pretendēt? Šobrīd, vērtējot pieteikumus gada debijas kategorijā, vecuma ierobežojumu nav un par pamata kritēriju izraudzīts albuma izdošanas fakts. Katrā ziņā šogad debijas kategorijā svaigu asiņu ir pārpārēm, tiesa, debijas piecnieks ir alternatīvāks – tajā iztrūkst spēcīga jaunā mākslinieka popmūzikas kategorijā, lai gan jaunu vārdu pērn nav trūcis, piemēram, šovā “X faktors” uzvarējusī Grēta Grantiņa (dziedātāja nav iekļuvusi arī “Gada popmūzikas” piecniekā), kura šobrīd sadarbojas ar industrijas milzi “Universal”. Jāatzīst arī, ka izteikta līdera starp debitantiem nav. Vienlīdz iespējams, ka pie sava pirmā zelta mikrofona varētu tikt gan nepieradinātā dziesminiece Keitija Bārbale (nominācija balvai arī “Indie vai alternatīvās mūzikas albums”), gan jaunā elektroniskās mūzikas amazone Vultura jeb Annija Tīna Kukuka, tāpat arī daudzsološais reperis Zeļģis vai patiesi izcili skanošā grupa “Perestroika”, kuras sastāvā uz balvu kandidē arī kāda ļoti pazīstama politiķa atvase. Bet varbūt liegais drūmo tēmu duets “Bel Tempo” un viņu albums “Pessimismus”?
Skatuve kā mājas
Ceremonijas koncerta daļu veidos muzikāli priekšnesumi, solīti pirmatskaņojumi un neierastas sadarbības. 18. februāra vakarā dzirdēsim un redzēsim šā brīža dažādu paaudžu populārās mūzikas skanīgākos vārdus: grupas “Astro’n’out”, “Dzelzs vilks”, “DaGamba”, “Musiqq”, “Tautumeitas” un “Citi zēni”. Uzstāsies arī Dons, Aija Andrejeva, Olga Rajecka, Shipsea un Ūga, “Bel Tempo” un Elīza Legzdiņa, Ozols, rolands če, Arturs Skutelis, Zeļģis un fonda “Līdzskaņa” mūziķi Atis Zviedris, Ralfs Eilands un Katrīna Dimanta. Ceremonijas vadībā pirmoreiz nebijis tandēms – Sanda Dejus un Mārtiņš Spuris. Vadītāji sola, ka runas nebūšot garas, jo šie galu galā ir mūzikas un mūziķu svētki.
Pirmoreiz “Zelta mikrofona” ceremonijas skatuves konceptu un arī 11 koncerta numuru vizuālo noformējumu veidojis pasaulē atzītais latviešu mākslinieks un dizainers Artūrs Analts. 2018. gadā Analta interaktīvā instalācija “Matter to Matter” – atceramies norasojušo zaļo stikla sienu – ieguva Londonas Dizaina biennāles žūrijas balvu, viņš veidojis Latvijas Bankas simtgades izstādes “Vērtību zīmes” koncepciju Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. A. Analts “Zelta mikrofona” skatuvi veidojis kā māju, kas iemieso katra mūziķa un katras dziesmas īpašo vidi. Savukārt TV režija uzticēta pieredzējušajai ukraiņu TV režisorei Marinai Šaļevai, kura kopš kara sākuma dzīvo Latvijā. Šova un TV tiešraides producente Ilze Jansone uzsver: “Pēc diviem pandēmijas gadiem atkal kopā ar skatītājiem un lielākā norises vietā – tas ir solis uz priekšu pašai ceremonijai, tāpēc vēlējāmies arī skatuves konceptā un TV realizācijā spert līdzvērtīgu soli un iet prom no ļoti ierastā šāda veida šovu realizācijas virziena.”
Balva par mūža ieguldījumu – Augustīnam Dellem
* “Zelta mikrofona ‘23” apbalvojumu par mūža ieguldījumu Latvijas skaņu ierakstu industrijas attīstībā saņems Latvijas Radio skaņu inženieris Augustīns Delle. Viņš piedalījies gandrīz 5000 mūzikas ierakstu tapšanā, kuru vidū bijuši populārā un akadēmiskā žanra dažādu stilu ieskaņojumi. Viņš ierakstījis Raimondu Paulu, Robiju Viljamsu, Lolitas Ritmanes mūziku filmai “Dvēseļu putenis”. Par Gustu iesauktais Augustīns Delle pildījis skaņu inženiera pienākumus Latvijas Radio no 1969. līdz 2022. gadam. “Pareizi aranžēta mūzika labi skan, pat ierakstīta ar vienu mikrofonu,” uzskata pieredzes bagātais skaņu inženieris.
Latvijas mūzikas ierakstu balva “Zelta mikrofons ‘23”
* Balvai iesniegti 156 albumi, 111 dziesmas, 111 videoklipi, pieteikušies 45 debitanti un septiņi koncertieraksti videoformātā.
* Šajā reizē balvas – metālmākslinieka Armanda Jēkabsona veidotās “Zelta mikrofons ’23” statuetes un pirmoreiz arī grafiti mākslinieka KIWIE radīta NFT jeb digitālā kriptomāksla – tiks dalītas 21 kategorijā.
* Savukārt tautas aktuālās simpātijas izkristalizēsies “ELVI gada dziesmas” balsojumā.
