“Skonto” divus titulus ieguva, finansiāli motivējot “Dinaburg” spēlētājus 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdien pēdējā kārtā noskaidrosies Latvijas futbola čempionāta jubilejas – 30. sezonas – uzvarētājs. Līderei “RFS” mačs viesos pret “Daugavpili”, un tas atsauc atmiņā intriģējošos notikumus šajā pilsētā cīņā par titulu gadsimta sākumā.
Nenotīrīja sniegu
2001. gadā “Ventspils” bija ļoti tuvu tam, lai pārtrauktu deviņus gadus ilgušo “Skonto” valdīšanu. Pirms pēdējās kārtas ventiņiem bija divu punktu pārsvars kopvērtējumā, bet izbraukumā pret Daugavpils “Dinaburg” tika piedzīvots zaudējums ar 0:1, tikmēr Rīgas vienība viesos ar 2:1 uzvarēja “Liepājas metalurgu”.
Nākamajā rudenī identiska situācija, tie paši dalībnieki, tie paši pretinieki un pilsētas. Šoreiz ventspilnieki, kopš 25. minūtes spēlējot mazākumā, izmocīja neizšķirtu 1:1, bet “Skonto” Liepājā bija pārāka ar 3:1, zelta vārtus 65. minūtē gūstot kādreizējam liepājniekam Mārim Verpakovskim.
Pirms šiem mačiem “Skonto” ne tikai cerēja uz sev labvēlīgu iznākumu Daugavpilī, bet “Dinaburg” motivāciju vairoja ar naudu.
“”Skonto” mūs stimulēja finansiāli, mums ceturtā vieta bija nodrošināta, puiši domās atradās atvaļinājumā un, protams, par naudu visi bija priecīgi. Precīzi neatceros, vai tie bija 30 vai 50 tūkstoši dolāru. Cīnījāmies līdz beigām,” pirms trīs gadiem intervijā “Latvijas Avīzei” teica “Dinaburg” prezidents Oļegs Gavrilovs, kuram savulaik bija ļoti labas attiecības ar “Skonto” un Latvijas Futbola federācijas kādreizējo prezidentu Gunti Indriksonu.
Pussargs Mihails Ziziļevs pirmajā reizē bija “Dinaburg”, otrajā – “Ventspils” frontē. “2001. gadā pārstāvēju Kazaņas “Rubin”, bet Krievijas čempionāts beidzās ātrāk un mūs – arī Edgaru Burlakovu – atļāva uz pēdējo spēli pieteikt “Dinaburg” sastāvā,” stāsta Ziziļevs.
“Mums bija apsolītas prēmijas, neatceros gan, cik lielas, bet maksāja latos. Cīnījāmies, laika apstākļi bija pasmagi. Tobrīd nebija skaidrs, ka nākamajā sezonā spēlēšu Ventspilī, bet viņi mani bija vairākas reizes aicinājuši jau agrāk. 2002. gadā atbraucām uz Daugavpili, bija labs laiks, bet tad stipri uzsniga un viņi nenotīrīja laukumu, tādos apstākļos izredzes izlīdzinās, tad sarkanā kartīte vārtsargam Denisam Romanovam. Protams, nepatīkams iznākums. Ventspilniekiem nozīmīgas prēmijas par zeltu nebija apsolītas.”
Dažādas motivācijas
Pašreizējais “RFS” galvenais treneris Viktors Morozs toreiz abas reizes bija uzvarētāju pusē, pārstāvot “Skonto”. Viņš atminas, ka laukumā devušies, nedomājot, kā nospēlēs “Ventspils”, galvenais bija izdarīt savu darbu. Baumas par pretiniekiem apsolītajām prēmijām komanda bija dzirdējusi.
“Skonto” spēlētājiem par čempionu titula izcīnīšanu arī bija bonusi, bet tieši pirms pēdējās spēles Indriksons papildus neko neesot solījis. “Viņš tikai pēc spēles varēja atnākt un pateikt: izcili nospēlējāt, šodien būs papildu prēmija,” saka Morozs.
Vai “RFS” par pirmo titulu būs prēmijas, treneris nemācēja teikt. “Nevar apgalvot, ka, apsolot naudu, komanda spēlēs labāk. Daudzas reizes bijis pretēji – spriedze, steidzies. Nav sistēmas, kas palīdz visās situācijās. Katram sportistam ir divas dažādas motivācijas – ārējā un iekšējā, un iekšējā ir daudz svarīgāka.”
“Ja gribi uzvarēt katru spēli, epizodi un izcīnīt titulu, tad nekādas prēmijas nav vajadzīgas. Ja tādas vēlmes nav, tad nekas nepalīdzēs,” uzskata Viktors Morozs.
Viņš komandai pirms spēles runā nepieminēs faktu, ka Daugavpilī divas reizes čempionu cerības tikušas apraktas. “Daugavpilī vienmēr grūti spēlēt, komanda ar raksturu, pats gandrīz trīs gadus kā treneris tur strādāju ar lielu baudu, jo raksturs ļoti palīdz. Ir laukuma specifika, “Riga” nesen zaudēja tur 0:3. Uzvarēt nebūs viegli, tāpēc gatavosimies ļoti nopietni,” Moroza komanda negrasās atslābt.
Kur būs kauss?
Šobrīd “RFS” pārsvars pār otrajā vietā esošo “Valmieru”, kas viesos spēkosies pret “Rigu”, ir divi punkti. Valmieriešiem nepieciešams, lai “RFS” neuzvar, bet pašiem jāuzvar. Vienāda punktu skaita gadījumā vidzemniekiem būs priekšrocība, jo savstarpējās spēlēs pārsvars.
Iepriekšējo reizi virslīgas čempions pēdējā kārtā noskaidrojās 2013. gadā, atkal neklātienes cīņā starp “Skonto” un “Ventspili”. Abas komandas spēlēja galvaspilsētā, ventspilniekiem bija divu punktu pārsvars un šoreiz viņi paši izšķīra savu likteni, ar 1:0 uzvarot Rīgas “Daugavu”. Tikmēr skontieši ar 0:2 zaudēja astotajā vietā esošajai “Jelgavai”, kam šajā spēlē nekas neizšķīrās (virslīgā togad bija desmit komandas).
Čempionu kauss sestdien, visdrīzāk, atradīsies pusceļā starp Rīgu un Daugavpili, un pēc puslaika tiks pieņemts lēmums, kurā virzienā doties, virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs vakar vēl precīzu scenāriju nemācēja pateikt.
“Anglijā šādā situācijā uz vienu pilsētu ved oriģinālo kausu, uz otru – kopiju, bet mums tādas nav,” teic kādreizējais Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. “2001. gadā es ar kausu aizbraucu uz Daugavpili, taču kļūdījāmies, apsveicu Aleksandru Starkovu pa telefonu, kausu pasniedzām laureātu vakarā. Šķiet, ka nākamajā gadā vedām uz Liepāju. 2013. gadā sekojām rezultātiem un ar mašīnu aizvedām uz Daugavas stadionu.”
