Zelta lapas un melnais ledus! Vai laiks jau mainīt ziemas riepas? 10
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viens aiz otra dažādu mediju auto iedaļu veidotāji paziņo – būtu tā kā pēdējais laiks ziemas riepas uzmontēt… Šķībi smīnot, blenžu ekrānā. Drošs paliek nedrošs, pašķirstu arī ilgtermiņa laika prognozes – vai tikai neesmu tuvojošos puteņus nogulējis. Nekā. Vēla oktobra un novembra sākuma lieti vien. Turklāt rāmāki nekā citus gadus. Sniegpārsliņas parādās vien novembra vidū. Un no jūras līča krietni tālu, rajonos, uz kuriem pavisam noteikti nebraukšu.
Steiga nav vajadzīga
Rekomendācija baigi ož pēc riepu tirgotāju viltīgajiem mārketinga trikiem. Superriepas izglābs!!! Pērc pašu labāko ar steigu un sāc jau tā dūšīgi plēst! Lai drīz atkal būtu spiests bodi meklēt…
Atļaušos atgādināt – pat “naglotu” ziemas riepu lietošana jau atļauta, sākot ar 1. oktobri (ar citām drīkst braukt kaut cauru vasaru). Taču par obligātu vai visiem vēlamu to nu nekādi nevar saukt. Radžu riepas visu savu metālu uz bruģa un asfalta ātri vien izsēs tālēs zilajās.
Modernās, mīkstās visu savu 1800 vai vairāk “lameļu” asās šķautnītes apdrāzīs, noapaļos un iznīcinās. Kad atnāks tie apstākļi, kuriem tās paredzētas, zaudēta jau būs krietna daļa brīnišķīgo īpašību, par kurām stāsta reklāmas un mēs maksājam bargu naudu.
Ziemas riepu īstais laiks vēl nav pienācis. Vismaz rīdziniekiem un kurzemniekiem nav. Tās mazliet ātrāk dilst, tās ir skaļākas (arī mazliet). To rites pretestība ir nedaudz lielāka, kas degvielas patēriņu palielina.
Arī plaši izplatītais viedoklis par vasaras riepu elastības krasu pasliktinājumu vēsumā ir pārspīlēts (un dārgo ziemas produktu tirgotāju ģenerēts). Ja vasaras riepa nav veca un tādēļ cieta sakaltusi, tā arī mērenā salā uz plika asfalta nav būtiski sliktāka par “ziemeni”. Gatavojieties, bet nesteidzieties riepas mainīt. Labāk jau tūlīt padomājiet par trim citām rudens viltīgi izliktām lamatām.
Slapjais zelts
Uz slapja asfalta sabirušas lapas trūdot veido slāni, kas ir slidens kā māli. Ar šo klīsteri netiek galā ne ziemas, ne vasaras riepas. Pārāk ātri uzbraucis uz šāda paklāja, jūs nespēsiet ne virzienu mainīt, ne nobremzēt. Sekas – avārija, kurā vainojama nevis tehnika, nevis riepu izvēle, bet tikai un vienīgi auto vadītājs, kurš nebija pietiekami piesardzīgs.
Tālredzīgs plašā izpratnē. Nobrūnējušas, citu jau sabrauktas lapas uz ceļa pārsimt metru attālumā – krēslā, lietū, miglā – saskatīt nevar neviens. Paredzēt, nojaust gan. Kailu kļuvušu aleju, pliku birztalu vēja pusē taču redzat. Kur tad tās lapiņas varēja palikt?
“Uz dullo”
Tikai tā var dēvēt svešu peļķu ātras un pārgalvīgas forsēšanas stilu. Un tas nu reiz nav drošs braukšanas stils. Ar peļķēm ir vēl grūtāk nekā ar kritušām lapām. To dziļumu nevar paredzēt neviens. Neviens nevar uzminēt, vai tur šķietami gludajā viducī neslēpjas ass robs asfaltā, kādam lempim izkritis ķieģelis, kurš jau tā izspiežamā ūdens piepacelto riteni no vēlamās trajektorijas neizsitīs pavisam. Peļķes dziļums nav paredzams.
Šļakatas aizmiglo skatu. Ātri braukt šādos apstākļos var vienīgi liels meistars ar ļoti labām “lietus riepām”, arī citādi teicamu auto un tikai tad, ja steigai ir pietiekams racionāls pamatojums. Un pat tad uz labās noskaņas noteikti krāsies apšļākto, nošķiesto un citādi aizvainoto līdzpilsoņu sarūgtinājums. Vai tev tas tiešām vajadzīgs?
Pirmkārt termometru!
Apsēdies pie stūres, pirmkārt, nevis baksti rādžiņa vai telefona pogas, bet skaties termometrā! Maz ticams, ka tavā auto tāda nav. Ja nav – pērc un iebūvē ar steigu! Tā ir neliela (pārdesmit eiro), bet ļoti patīkama un vajadzīga investīcija. Latvijas strauji mainīgajos laika apstākļos pilnīgi nepieciešams aktīvās drošības papildaprīkojums.
Risināmās problēmas būtība – tā sauktais melnais ledus rudeņos uz ceļa mēdz parādīties bez redzamiem un nojaušamiem brīdinājumiem. Atšķirībā no pirmā spilgtā sniega tas gandrīz nekad nav saskatāms, sevišķi tādēļ, ka šī blēža mīļākais laiks ir krēslas stundas. Tas ir tik slidens, ka nelīdz nekādas riepas (mazliet varbūt augstākās klases ledus riepas un “naglenes”).
Šķebinošs bezsvara stāvoklis iestājas acumirklī, pareiza reakcija ir pa spēkam tikai izciliem vadītājiem. Arī tad, ja izcili veicas, laimējas. Parasti – grāvis. Jumts. Stabs.
Termometrs palīdz briesmas paredzēt. Modernos auto iebūvētie parasti sāk mirgot, brīdina ar sarkaniem uzrakstiem, sniegpārsliņu simboliem un spalgiem pīkstieniem, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +3 grādiem. Tieši tā – PLUS TRIM, nevis nullei, pie kuras, kā daudzi domā, sākoties ūdens sasalšana.
Plus trīs grādi (melnais briesmonis ir redzēts pat pie +4 un 5) gaisā, aiz auto “spārna” vai bampera, kur parasti tiek uzstādīti termometru “devēji”, ir tā robeža, kad attiecīgi radušajos apstākļos (vējš, mitrums, zemes “aukstuma inerce”) uz asfalta jau var parādīties caurspīdīgā kārtiņa, kuras saķeries koeficients ir tuvs nullei.
Neatstājiet bez ievērības termometra brīdinājumus. Mācieties paredzēt vietas, kurās gaisa un mitruma plūsmas var šo stiķi izstrādāt. Parasti tas notiek lielu, tādēļ siltāku un naktīs miglā kūpošu ūdeņu tuvumā. Uz augstākiem nekā ceļš tiltiem, kurus glauda un pulē mikls vējš, vietās, kur beidzas mežs un sākas pielijuši pļavu jeb purvu klajumi. Arī citur. Visnegaidītākajās vietās un laikā. Jums jāvar tās uzminēt. Arī tad, ja vislabākās ziemas riepas jau apautas.
