Četras skaistas vietas Latvijā, kur baudīt zelta rudeni 0
Pirmās salnas jau koku lapotnē iekrāsojušas dzeltenus un sarkanus akcentus, un pirmā doma – jābrauc uz Siguldu baudīt zelta rudeni. Taču arī citos Latvijas novados ir skaistas vietas un lapu krāšņums pārsteidz ne mazāk.
Skaistkalne leišmalē
Pašā Lietuvas pierobežā gleznainās Mēmeles krastos atrodas Skaistkalne. “Lai gan vietas nosaukums cēlies, latviskojot pils pirmā īpašnieka Šēnberga vārdu, taču atbilstība tam ir liela – skaistu pakalnu Skaistkalnē netrūkst,” apliecina vietējā gide Laima Indriķe. Te meklējamas arī Latvijā iespaidīgākās karsta kritenes (zemes iegruvumi), kuru rašanos pētnieki skaidro ar unikālu šaipusē raksturīgu dabas parādību, ko izraisa pazemes ūdens straumju pārplūšana no Iecavas upes uz Mēmeli. Ūdens izskalo irdenākos iežus, veidojot apakšzemes tukšumus, kuros ar laiku iegrūst zemes virskārta.
“Vārds “karsts” šajā gadījumā apzīmē nevis temperatūru, bet gan nācis no kalnainā Karsta plato apvidus Slovēnijā, kur ļoti bieži vērojams šis neparastais ģeoloģiskais process. Skaistkalnē, spriežot pēc mežaudzes vecuma, pirmās zināmās kritenes varētu būt parādījušās pirms 150 – 200 gadiem, iespējams, arī agrāk, vienīgi par tām vairs nav saglabājušās nekādas liecības. Pēc aptuvenas uzskaites mūsu apkaimē var sazīmēt apmēram 50 kriteņu, jo vairākums aizaugušas. Pēdējā lielā kritene neliela dīķa izmērā parādījās 2008. gada 3. jūlijā pļavā starp Kalna un Slimnīcas ielām, bet jaunākais zemes iegruvums notika pirms pāris gadiem Skaistkalnes baznīcas klostera dārzā, kur radās vienu metru plata un pusotru metru dziļa bedre,” stāsta L. Indriķe.
Kalsnavas arborētums
Madonas novada Jaunkalsnavā 98 hektāru platībā plešas Kalsnavas arborētuma dekoratīvo koku un krūmu stādījumi – lielākā kolekcija Austrumlatvijā, kur aug aptuveni 2500 dažādi kokaugi, tostarp tādi retumi kā Virdžīnijas sniegpārslukoks, Kobus magnolija un tulpjukoks – vienīgā vieta Latvijā, kur tos var redzēt.
“Pienākot rudenim, arborētumā izteiktāk saskatāma bagātā dažādība kokos un krūmos – ne tikai lapu un skuju krāsainībā, bet arī augļos un sēklās. Joprojām ar čiekuriem lepojas egles un priedes, un drīz sāksies skujkoku sēklu ievākšanas laiks, kad piedāvāsim apmeklēt čiekuru kalti,” atklāj arborētuma informācijas centra vadītāja Sarmīte Rukmane.
“Koku kolekcija visu laiku tiek papildināta, arī šajā rudenī esam iestādījuši 44 jaunas mazo formu sugas – vairāk nekā simt skujkoku stādu. Veidojam arī jaunus stādu laukumus, kur apmeklētāji varēs iepazīties ar interesantiem potējumiem. Rudenī arī ir ziedētāji, kas īpaši mēģina izcelties uz citu augu fona. Piemēram, kletra, kas ir līdz 1,2 metriem augsts, stāvs vasarzaļš krūms, kurš ar baltajiem un ļoti smaržīgajiem skarveida ziediem piesaista uzmanību. Savvaļā tas aug Ziemeļamerikas austrumdaļā. Joprojām ziedu bumbas redzamas dažādu šķirņu hortenzijām – “Vanille Fraise”, “Pinky Winky”. Acis priecē krāsainie virši, īpaši “Conty Wiclov”, kas kā maigi zils paklājs pavīd starp zaļajiem skujeņiem, un katalpas pākstis jeb “makaroni”. Bagātīga augļu dažādība vērojama pīlādžiem, bārbelēm, žņaudzējkokam, citronliānai, kadiķiem, dekoratīvajām ābelēm un daudziem citiem mūsu kokiem,” ciemos aicina S. Rukmane.
Šlīteres krauja
Baltijas ledus ezera krasta līnija – Zilie kalni – ir ģeoloģiski vecākā Slīteres nacionālā parka (dibināts 1923. gadā) daļa, ko sedz veci, mazskarti platlapkoku meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. Jaunāks īpatnēju reljefa formu kopums ir kangaru vigu komplekss – unikāla pasaules mēroga vieta –, kur starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150 – 180 kāpas un ieplakas.
Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā apmēram piecu kilometru attālumā no jūras atrodas Šlīteres bāka, ko 1849. gadā uzcēla Dundagas muižas barons mežu uguns novērošanai un kā dienas orientieri kuģiem, kas devās cauri Irbes šaurumam. Uzkāpjot bākas piektajā stāvā (ap 100 m v. j. l.), paveras lielisks skats uz Slīteres nacionālā parka mežiem un Baltijas jūru. Skaidrā laikā no šejienes var redzēt Sirves bākas torni Sāmsalā, kā arī Irbenes radiolokatora šķīvi un Miķeļbāku. Kopš 2000. gada bāka ir tūrisma objekts. Ieeja tajā ir no otrdienas līdz svētdienai plkst. 10 – 17. Katrā bākas stāvā ir informācija par nacionālā parka dabu, kultūrvēsturi un Baltijas jūras bākām. Bet apkaimes zvejnieku ciemos var iepazīties ar lībiešu tautas kultūras mantojumu.
Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” (59,3 ha) atrodas Latvijas dienvidaustrumos vēsturiskajā Sēlijas novadā divu kilometru attālumā no Ilūkstes. “Pilskalnes Siguldiņa ir skaista jebkurā gadalaikā, bet jo īpaši rudenī,” saka dabas lieguma vadītāja Skaidrīte Azarstarpe. “Ielejas dziļums ir aptuveni 35 metri, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi, un stāvās nogāzes bagātīgi noaugušas ar platlapju kokiem. Te atrastas 17 augu sugas, kas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.”
Atkarībā no interesēm ceļotāji var izvēlēties vienu no piecām mācību takām, kurās iespējams doties gan patstāvīgi, gan gida pavadībā. Labiekārtotajās vietās atļauts kurināt ugunskurus. Sprīdīša jeb Mazā taka veidota bērniem ar 32 koka skulptūrās atveidotiem pasaku tēliem, kuriem sekojot iepazīstama koku daudzveidība un apskatāms pilskalns. Taka veido noslēgtu apli (1,6 km). Dendroloģiskā mācību taka ir divreiz garāka, ietverot arī Sprīdīša taku un 38 dabas un kultūrvēstures objektus. Purva taka – dēļu laipa – ved pāri nelielam dzērveņu purvam, kur var aplūkot kukaiņēdāju augu raseni, bet Augšzemes ainavu taka aptver visu subglaciālo ieleju astoņu kilometru garumā un ļauj baudīt dabas krāšņumu, sasniedzot vienu no augstākajiem apkaimes punktiem (186 m). Tā aizved īpatnējā paugurā – Skudru kalniņā –, kuru par savu mājvietu izvēlējušās skudras. Vēl izejama taka “Vēstures liecinieki”, kas, turpinot dendroloģisko maršrutu, iet gar Pirmā pasaules kara vācu armijas blindāžām.
Uzziņa
Kalsnavas arborētums
Līdz 15. oktobrim būs atvērts arī brīvdienās plkst. 10 – 17 (svētdienās – līdz plkst. 15), pēc tam tādā pašā laikā tas turpinās strādāt tikai darbdienās.
Ieeja – 2,50 eiro (senioriem, skolēniem, studentiem – 1 eiro). Skatu torņa apmeklējums – 0,80 eiro.
