“Zelta kalni Latvijai nav atnesti”. Sabiedrībā zināmi cilvēki vērtē 10 gadus ES 24
Raimonds Pauls, komponists, bijušais kultūras ministrs: “Ir vairāk nekā skaidrs – nekādus zelta kalnus ES Latvijai nav nesusi. Iespējams, arī paši esam daļēji vainīgi, jo nemākam savest kārtībā savu ekonomiku. Kultūrai turpina trūkt naudas. Aizvien ir nožēlojamas algas kultūras darbiniekiem. Personīgi esmu ieinteresēts, lai Rīgā būtu normāla koncertzāle, taču tās aizvien nav. Paldies Dievam, kaut kas atzīstams ir izdarīts Rēzeknē un Cēsīs. Jauna koncertzāle top arī Liepājā. Kaut kas jau uz priekšu virzās, taču lielākā problēma ir, ka talantīgākie cilvēki vienkārši no Latvijas aizbrauc. Tai pat laikā pamazām jau kultūra turpina dzīvot. Kas attiecas uz ES līdzekļiem, diskutabls ir jautājums, vai tie tiek pareizi izlietoti. Būtu jāvērtē, cik daudz no tā iegūst kultūra, un vai netiek pārmērīgi daudz atvēlēts ierēdņu uzturēšanai.”
Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece: “Lauksaimniecības sektors ir audzis gan augkopībā, gan lopkopībā. Šobrīd galvenajās pārtikas grupās spējam saražot vairāk un esam iekarojuši eksporta tirgus. Mazinājies tādu saimniecību skaits, kuras ražo pašpatēriņam vai nelielā apjomā tirgum. Latvijas lauki ir kļuvuši tukšāki. Lauksaimniecība ir kļuvusi profesionālāka, tā prasa lielas zināšanas, spēju pielāgoties un lielāku uzdrīkstēšanos. Politisko izmaiņu procesi bieži tiek īstenoti ārpus Latvijas atbilstoši valstu vairākuma interesēm, dažkārt tie atbilst Latvijas vajadzībām, citkārt tie neveicina ražošanu. Toties kopējie resursi, kas ieplūst Latvijas laukos, ir daudz lielāki. Ir sektori, kas spējuši veiksmīgāk pielāgoties ES tirgum, piemēram, graudkopība un piena sektors, un ir tādi, kuriem klājies grūtāk, piemēram, cūkkopībai un putnkopībai. Zemniekiem bijusi iespēja izmantot dažādos ES atbalsta instrumentus. Vienlaikus nācies aktīvi sekot līdzi politiskajām norisēm, jo cerība, ka ES lauksaimniecības politika dos stabilitāti, diemžēl praksē nepierādījās.”
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Latvija ir kļuvusi par atvērtu ekonomiku un ir palielinājusi savu tirdzniecību ar ES valstīm. Eksports audzis 3,2 reizes, kas neapšaubāmi liecina par mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Kopumā uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā ir augušas gandrīz trīs reizes. Būtiski pieaugusi arī uzņēmējdarbības aktivitāte. Komercsabiedrību skaits pieaudzis par 60%, individuālo komersantu kļuvis par 61% vairāk. Diemžēl jāsecina, ka šai laikā par 22% samazinājies inovāciju jomā aktīvo uzņēmumu skaits. Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un labi apmaksātu darba vietu radīšanai priekšā vēl daudz izaicinājumu.”
Ariadna Ābeltiņa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ārējo sakaru koordinētāja: “Ir bijuši gan sarūgtinājumi un kļūdas, gan zaudējumi – krīze, migrācija, bezdarbs, nabadzība. Bet ir lietas, ko nevar pilnībā prognozēt, bet var novērst un uzlabot, un ne jau ES ir visu likstu vaininiece. Latvijas arodbiedrības ir kļuvušas starptautiski atpazīstamākas, eksperti darbojas nozīmīgās darba grupās ES un citās starptautiskās institūcijās. Tām ir līdzvērtīga iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā ES līmenī, ES projektos, saņemt finansējumu kapacitātes stiprināšanai, veidot apmācību programmas, uzlabot pārrobežu sadarbības iespējas. Diemžēl ES fondu apgūšanā jāsastopas arī ar nežēlīgu birokrātiju. Ieguvums ir arī mobilitāte, brīva pārvietošanās, iespēja studēt ārzemēs, valodu apgūšana, iespēja starptautiskajās institūcijās paust viedokli latviešu valodā, prezentēt valodu, kultūru un tradīcijas. Atzīstami vērtējams arī vienotais tirgus un valūta, kā arī starptautiskā atbalsta saņemšanas iespējas. Diemžēl migrācija un ar to saistītais biedru skaita samazinājums ir izaicinājums arodbiedrībām.”
Uzziņa
Rīt aprit desmit gadi kopš Latvijas iestāšanās ES.
Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES notika 2003. gada 20. septembrī, kad atbalstu šai iniciatīvai deva 66,97% vēlētāju.
