Zelta gredzentiņi. “Viļņas grāmatu izstāde 2019” 0
Reiz Rainis atdzejoja leišu tautasdziesmu, kurā zelta burtiem kāds jautā: “Saki mīļais putniņ, / Mīļais melnais krauklīt, / Kur tu ņēmi balto roku? / Zelta gredzentiņu?”
Ko līdzīgu ik gadu gribētos jautāt mūsdienu lietuviešiem, kas sarīko kārtējo lielo un skaisto Viļņas grāmatu izstādi. Tāpat kā Rainis esot garīgi bijis saistīts ar Lietuvu visu mūžu, arī latviešu grāmatu izdevēji – lieli vai vidēji – vienmēr būs ieinteresēti apmeklēt lietuviešu grāmatu tirgu un noskatīt to, KĀ viņi “iepako” savu “balto roku” un KĀ pārdod “zelta gredzentiņu” visas pasaules grāmatniekiem.
“Ar mums nav jāiepazīstina pēc 20 gadiem” – tāds ir Viļņas grāmatu izstādes sauklis šogad, kad no 20. līdz 24. februārim tika svinēta festivāla 20. dzimšanas diena. Zīmīgi, ka šis skaitlis sakrīt arī ar izdevniecības “Latvijas Mediji” jubileju, esam dzimuši un auguši līdzās un ciešā saskarē.
Vajadzība iepazīties patiešām ir lieka, ja mums jau kuro gadu ir zināms rīcības plāns februāra otrajai pusei – kopīgs brauciens, ideju meklējumi un, jā, špikošana labākajās tradīcijās gan mārketingam, gan redaktoriem, gan māksliniekiem.
Kā gaumīgi aizpildīt telpu virs grāmatu stenda? Piekariet parastus balta papīra putniņus. Kā piesaistīt bērnus? Iedodiet viņiem konstruktorus un pāris kuratoru, kas palīdzēs. Kā izmantot Harija Potera tēlu, neizraisot tiesību turētāju pretenzijas? Firmas noslēpums.
Kā savaldzināt pircējus? Ļaujiet izdot grāmatu seksīgam katoļu mācītājam.
Kā padarīt izstādi baudāmu skaņas un omulības ziņā? Izklājiet paklāju. Kā netirgot desas līdzās grāmatām? Netirgojiet desas līdzās grāmatām! Trivializēju, bet daži risinājumi lietuviešiem tiešām ģeniāli.
Un tomēr izstādē ir jūtami brangi ieguldījumi. Visspēcīgākās emocijas (bēdas un dedzīgus solījumus nākamgad sākt ar “otru galu”) gan rada, krievu literatūrzinātnieka Jurija Lotmana vārdiem runājot, “nulles nozīme” – tas, ko Viļņas izstādē nepaspēj apskatīt, piemēram, mūzikai un mākslai veltītā halle otrpus LITEXPO laukumam.
Nav mirusi arī grāmatmīļu tradīcija tirgoties ar lietotiem izdevumiem, tam atvēlēta atsevišķa paliela telpa, kurā netrūka zinātkāru apmeklētāju. Šaubos, vai tas bija grāmatu maiņas punkts.
Vai ir vērts pieminēt bērnu literatūrai veltīto lielistabu? Tā paliek nemainīgi pievilcīga ar slīdkalniņu, mākslīgo koku un zāli, kā arī īpaši vizuālām grāmatām un tehnoloģijām. Nav brīnums, ka šeit labprāt iesaistās arī sabiedriskie mediji – avīzes un televīzija ar atsevišķu studiju.
Varbūt kaimiņu veiksmes talismans ir viltīgais kūmiņš? Kā atzīmēja mana kolēģe, leiši grāmatnieki ir apsēsti ar lapsām – krūzītes, krekli, maisiņi, nozīmītes un mīkstās mantiņas, kas reprezentē dažādas bērnu grāmatu ilustrācijas. Ko viltīgam padarīsi!
Zināma viltība, kas nodrošina tādu kā starptautiskumu, ir leišu nevēlēšanās lietuviskot ārzemnieku personvārdus uz grāmatu pirmā vāka – atšķirībā no mūsu tradīcijas autora vārds paliek oriģinālā (transkripcija latīņu burtiem).
Kopā ar diezgan progresīvu daiļliteratūras grāmatu noformējuma māksliniecisko izaugsmi, kas iepriekš nez kāpēc nedūrās acīs, tulkojumu klāsts lietuviešiem izskatās ļoti iespaidīgi.
“Garšīgs vāks” kaimiņiem nozīmē “bez bailēm”, bet ne vienmēr zeltā.
Lai stiprinātu pašapziņu, joprojām var atviegloti atzīt, ka lietuviešu vēstures grāmatas mākslinieciski atpaliek no tām, ko veidojam mēs, un mākslinieces Aijas Andžānes lieliskos vākus un maketus varam skatīt ar lepnumu.
Viļņas izstādes apjoms ir izsakāms arī skaitļos – 2018. gadā festivālu apmeklēja 67 123 grāmatmīļi, kuri skatīja kopumā 564 pasākumus kopējā izstādes laukuma platībā 18 500 m2; tika uzņemti 370 īpaši viesi no desmit valstīm, un to visu dokumentēja 285 akreditēti žurnālisti.
Šogad šie skaitļi pieauguši līdz 68 500 apmeklētāju, padarot Viļņas grāmatu izstādi par labsirdīgu, visu daudzinātu leviatānu Baltijas valstīs. Grāmatnieku apziņā Viļņas izstāde atrodas kaut kur starp lielajām grāmatu izstādēm Frankfurtē un Londonā, kur parastie mirstīgie nokļūst reti, un mūsu mazo grāmatu burziņu Ķīpsalā. Gluži kā sens, ietekmīgs un laipns draugs, pie kura meklēt padomu.
