“Zelta čiekura” laureāts Gatis Lācis: Sadzīvojot ar dabu, ir vajadzīgs līdzsvars 2
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Citādi, nekā ierasts, šogad notikusi “Zelta čiekura” pasniegšana. Meža nozares gada balvu saņēmuši pieci cilvēki, kuri nozarei atdevuši visu savu darba mūžu, trīs izcili uzņēmēji, trīs gudri meža īpašnieki un trīs zinātnieki. “Zelta čiekura” un “Zelta čiekuriņa” ieguvējus Zemkopības ministrija paziņoja pirmdienas vakarā kanālā “ReTV”.
Šogad meža nozares gada balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā reizē ar Valsts prezidentu parasti pulcējās vairāki simti cilvēku, nenotika. Gan “lielais čiekurs”, gan “mazie čiekuriņi” tika izvadāti pa visu Latviju un katram laureātam pasniegti dzīvā dabā, sniegotā mežā.
Kopā pabūt pandēmijas laikā nesanācis un arī fotogrāfijas par piemiņu ar lieliem ziedu pušķiem rokā kopā ar prezidentu, ministru, draugiem un ģimeni šogad nav.
Taču šā gada laureāti visi nofilmēti un ir skatāmi dokumentālā filmā, kas uzņemta ar Meža attīstības fonda atbalstu. Tā ka dokumentāla piemiņa par šo faktu ir. Un, protams, šo cilvēku dzīves un darba pieredzes garāki stāsti, kā jau tas ir bijis, būs lasāmi “Latvijas Avīzē”.
Jāprot noķert stādīšanas laiku
Lielo “Zelta čiekuru” par gudru saimniekošanu saņēmis Gatis Lācis, kurš kopj 100 hektārus meža Limbažu novadā. Gata mežā pamatā aug lapu koki – baltalksnis un bērzs. Nu jau vairākus gadus saimnieks baltalkšņus izzāģē un pāriet uz egli.
Tur, kur stādītas jaunaudzes, kopj tās pamatīgi, kamēr vien jaunie kociņi pastiepušies garāki par zāli.
Ikdienā Gatis ir namdaris – būvē guļbūves un karkasa mājas, bet brīvdienas un bieži arī darba dienu pievakares pavada mežā. Gan to kopjot, gan arī medījot. Lēnām izstrādājot cirsmas, naudiņa ieguldīta platību palielināšanā.
Gatis Lācis uzsver, ka pēdējos gados mežu stāda, izmantojot kvalitatīvu stādāmo materiālu, lai izaugtu skaists mežs. Stādu sagādē problēmu neesot, jo vairākus gadus viņš ir kooperatīva “Mežsaimnieks” biedrs.
Stādi tikai pusgadu iepriekš ir jāpiesaka. Parasti hektārā iestādot kādas 1200 egles ar domu, ka no blakus audzēm piesēsies klāt bērzi. Lai nav egļu tīraudze, bet jaukta audze mistrojumā ar bērzu.
Tā arī notiekot, tā ka vēlāk krietni jāpastrādā ar krūmgriezi. Gatis atzīst, ka tukšākās vietās var atstāt arī kādu apsīti, baltalksni, lai mežs veidojas dažāds, nav vienveidīgs.
“Tajās platībās, kuras pērku, parasti viss iespējamais ir nocirsts vai tās ir bijušās lauksaimniecības zemes, kas apaugušas ar lapu kokiem. Šādai zemei arī cena ir zemāka. Mūsu pusē šāds izstrādāts mežs labā vietā maksā ap 1200 eiro/ha. Cik iespējams, cenšos mežu iestādīt pats ar ģimenes atbalstu. Ja apjomi lieli, ņemu palīgā algotu darbaspēku un maksāju par pakalpojumu.
Pavasarī stādīšanas laiks ir īss. Jāķer moments, kamēr zemē vēl ir mitrums. Pagājušajā pavasarī stādīt sākām jau martā. Sniega nebija. Traktors zemi safrēzēja jau februārī. Vēlāk uznāca sausums un bija labi, ka sastādīts,” stāsta Gatis Lācis.
Arī meliorācijas sistēmas uztur kārtībā pats – lielos grāvjus katru trešo gadu Gatis izpļauj ar krūmgriezi un nozāģētos krūmus izvāc, lai neaizsprosto ūdens teci.
“Ja nozāģē pareizajā mēnesī, tad pāris gadu ir miers. Vislabāk to darīt augustā vecajā mēnesī,” ar novērojumiem dalās meža īpašnieks.
Lielākoties naudu mežā iegulda gan platības palielināšanā, gan kopšanā, lai būtu vecumdienām un mantojums bērniem. Kas sagādā prieku?
“Tas, ja ir izdevies iegādāties vēl kādu īpašumu. Parasti, ja kāds grib meža zemi pārdot, pircēju sarodas vesels bars, protams, arī ārzemju firmas, kurām lielāka pirktspēja. Un tad esmu ļoti priecīgs, ja izvēlas mani, pat ja kāds cits solījis nedaudz vairāk, jo ir reizes, kad pārdevējs vēlas, lai jaunais īpašnieks ir ar saknēm Latvijā,” spriež Gatis Lācis.
Meža īpašnieki ir tik dažādi
Jau vairāk nekā trīsdesmit gadus Gatis Lācis ir mednieks. Vada mednieku kolektīvu “Indrāni”. Šobrīd medījot briežus, mežacūkas un stirnas. Pēdējā laikā nomedītās mežacūkas visas bijušas veselas. Tas ļaujot cerēt, ka cūku mēris pārgājis pāri un tagad sākas atveseļošanās.
Ejot visādi. Esot arī tādi mežu īpašnieki, kuri nevēlas slēgt līgumus ar medniekiem. Gatis saka, ka vispār šī līgumu slēgšana prasot daudz laika un darba, bet tas ir jāizdara, lai vispār varētu medīt.
Gatis Lācis: “Ja īpašnieks nevēlas sadarboties, ļoti grūti ievērot robežas, jo sunītis jau tās nezina. Diezgan daudz ir tādu īpašumu, kuri nopirkti, mantoti, bet nekāda darbība nenotiek. Izcirtumi aizaug ar lazdām, ievām, bet īpašniekam dūša liela, līgumu neslēdz un viss. Katrs gadījums atšķirīgs. Viens īpašnieks pats gaļu neēd un saka: jūs tur nemedīsiet!
Citā gadījumā ir kopīpašums un vairāki īpašnieki nevar vienoties – piekrist līguma slēgšanai vai ne. Dažos gadījumos šādā īpašumā bebrs uztaisa dambi – noplūdina mežu arī kaimiņam, bet mednieki tur neko nevar darīt, jo izjaukt dambi un medīt nedrīkst. Ir īpašnieki, kuri dzīvo ārzemēs un grūti viņus sadabūt rokā.
Ir īpašumi, kurus pērk un pārpērk starpniekfirmas, kas gada laikā var vairākas reizes mainīt saimniekus. Spēj tikai sekot līdzi un slēgt jaunus līgumus. Tas viss ir diezgan sarežģīti. Tie īpašnieki, ar kuriem esam noslēguši līgumus, var rudenī piedalīties medībās gan kā mednieki, ja ir apliecība, gan kā dzinēji. Ja gadās sekmīgas medības, bez savas porcijas nepaliek arī īpašnieks, kura mežā medības notikušas.”
Kad zāģēt, tas jālemj pašam
Domājot par likumiem, Gatis uzsver, ka gribētos, lai meža īpašniekiem nebūtu tik daudz ierobežojumu. Lai līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, kur meža īpašnieki paši varētu izlemt, kad zāģēt savu mežu.
Gatis Lācis: “Kad ir laba cena, labvēlīgi laika apstākļi vai ģimenei vajag naudu, viņi var zāģēt savu mežu un stādīt atkal jaunu vietā. Tur īpašnieks var pieņemt pats lēmumu. Mums noteikumi pieņemti tādi, ka jāgaida noteikts vecums. Vienu laiku dzirdēju runas par diametra samazināšanu, bet sarodas tik daudz diskutētāju, kas paši no tā īpaši daudz nesaprot.
Neieklausās mežinieku un zinātnieku viedokļos, un pašlaik viss apstājies uz kādu laiku. Zinātnieki savu paveikuši – izpētījuši un pateikuši secinājumus, bet politiķi jau viņos neklausās. Šobrīd, kad Vācijā, Čehijā milzīgās platībās nokaltušas egles, kokmateriālu cenas tik zemas, ka neatmaksājas izstrādāt, kuram tad ir labāk? Sadzīvojot ar dabu, ir vajadzīgs līdzsvars.”
“Zelta čiekura” laureāti
Par ieguldījumu zinātnē
Jānis Donis, LVMI “Silava” vadošais pētnieks
LVKĶI Polimēru laboratorijas kolektīvs
Aleksejs Nipers, LLU Meža fakultātes vadošais pētnieks
Par inovatīvu uzņēmējdarbību
SIA “UOT”
SIA “Pavasars Housing Construcion”
SIA “Cewood”
Par ilgtspējīgu saimniekošanu
Gatis Lācis
Atis Poga
Dzintars Laivenieks
Par mūža ieguldījumu
Astra Boķe, virsmežzine Valsts meža dienestā
Gundega Vītola, mežsaimniece VAS “Latvijas valsts meži”
Gaļina Dobele, pētniece KĶI
Ziedonis Sarmulis, asociētais profesors LLU Meža fakultātē
Edvīns Ģērmanis, mežzinis Valsts meža dienestā
