Zelta čiekuri nobirst Siguldā 0
Piektdien Siguldas Kultūras centrā notika meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” pasniegšanas ceremonija četrās nominācijās: par mūža ieguldījumu; par ilgtspējīgu saimniekošanu; par inovatīvu uzņēmējdarbību un par ieguldījumu zinātnē.
Par ilgtspējīgu saimniekošanu
Tā kā Latvijā ir vairāk nekā simttūkstoš meža īpašnieku un gudra meža apsaimniekošana interesē vai ikvienu no viņiem, tad vislielāko rezonansi sabiedrībā izraisīja nominācija “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”, kurā “Zelta čiekura” saņemšanai bija nominēti: Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada; Artis Taurmanis no Alūksnes novada un Madars Kalniņš no Rūjienas novada. Šos trīs meža īpašniekus no četrpadsmit pretendentiem kā labākos izraudzījās žūrija, kas vērtēja konkursa “Sakoptākais mežs” dalībniekus.
Grigorijs Rozentāls apsaimnieko desmit hektārus mantota meža. Grigorijs uzskata, ka mežs tāpat kā dators ik pa laikam jārestartē. Visas drazas neesot vērts turēt. Tikai tad viss aizejot pa ceļu, kas noved pie kvalitatīva meža.
Artis Taurmanis apsaimnieko divsimt hektārus meža Zeltiņu pagastā. Pagājušajā ziemā izmēģinājis kopšanas cirtē iespējami vieglāko un mazāko harvesteru. Artis saka, ka pieteicies konkursam “Sakoptākais mežs”, lai parādītu savu sapratni, veikumu, mežsaimniecisko izdošanos, arī kļūdas un lai veidotu diskusiju par mežu apsaimniekošanu nākotnē.
Madars Kalniņš ir viens no lielākajiem meža īpašniekiem Ziemeļvidzemē. Konkursam viņš bija pieteicis savu meža īpašumu Ķoņu pagastā, kurā veicis meliorāciju. Madars meža apsaimniekošanā izmanto dronu, atzīstot, ka tā meža nogabalus var apsekot ātri, nepiesmeļot zābakus un nelaužoties cauri bebrainēm. Viņš arī saņēma galveno šīs nominācijas balvu – lielo “Zelta čiekuru”.
“Latvijas Avīzes” simpātijas balvu saņēma Aivars Bergmanis no Kabiles pagasta, kuram pieder 300 hektāri meža. Aivars ir arī koktēlnieks, dažādu laukā spēlējamu spēļu autors, dabas taku uzturētājs. Mežs viņam ir ne tikai ienākumu avots, bet arī radoša darbnīca, kurā, paužot savu pasaules uzskatu, var realizēt dažādas idejas.
Par ieguldījumu zinātnē
Šīs nominācijas laureāti ir pētījuma “Par betulīna rūpnieciskās ražošanas izpēti” veicēji no Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta. Pētījums noticis sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas fnieris”. Tas ietver ekstravielu iegūšanas iespējas izpēti no saplākšņa ražošanas blakusprodukta – bērza mizas. Inovatīvās ekstravielu iegūšanas tehnoloģijas ļaus kosmētikas un uztura bagātinātāju ražotājiem attīstīt jaunus produktus.
Balvu par devumu meža zinātnē saņēma pētījuma “Par meža koku sugu selekcijas programmas īstenošanu 2017.–2018. gadā” veicēji: Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” darba grupa pētnieka Arņa Gaiļa vadībā. Iegūtie rezultāti nodrošina maksimālu atdevi sēklkopības nozares attīstībā un meža kapitālvērtības palielināšanā un garantē selekcijas darba nepārtrauktību.
Balvu par veikumu zinātnes lauciņā saņēma arī Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Aivars Žūriņš, kurš veicis pētījumu “Biorafinēšanas pieeja Latvijas tautsaimniecībā”. Biorafinēšana nozīmē efektīvu visas koksnes potenciāla izmantošanu, pārvēršot to vērtīgos produktos, kas ir bioekonomikas resursi, aizstāj fosilos kurināmos un samazina siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisiju.
Par inovatīvu uzņēmējdarbību
Kā izcili uzņēmumi šogad balvai tika nominēti SIA “Avoti” no Lizuma pagasta, SIA “SC koks” no Siguldas pagasta un SIA “VMF Latvia”.
SIA “Avoti” lielos apjomos ražo priedes masīvkoka mēbeles, kā arī kokskaidu granulas. Uzņēmuma ilggadīga sadarbība ar vietējiem partneriem un pasaulē pazīstamiem mazumtirdzniecības tīkliem ir neapstrīdams veiksmes stāsts un produkcijas kvalitātes apliecinājums.
SIA “SC Koks” ir uzņēmums, kas nodrošina ražošanas ciklu no zāģmateriālu iepirkšanas līdz gatavās produkcijas – mēbeļu – tirdzniecībai. Uzņēmums iegādājies daudz modernu ražošanas iekārtu, tostarp arī masīvkoka vairogu līmēšanas presi. Visa “SC koks” produkcija tiek realizēta ārzemēs. Uzņēmums sadarbojas ar piecām lielām veikalu ķēdēm un nelieliem veikaliem Rietumeiropā.
SIA “VFM Latvia” ir veidojusi pamatus apaļo kokmateriālu uzmērīšanas principiem, attīstot risinājumus atbilstoši laikmetīgām uzņēmumu vajadzībām. Izstrādājusi uzskaites sistēmas un inovatīvi tās pielāgojusi Latvijas kokapstrādes vajadzībām.
Par mūža ieguldījumu
“Zelta čiekuru” un zelta priedes sēkliņu saņēma Ivars Bērziņš; Zigurds Kariņš un Laimonis Kūliņš.
Ivars Bērziņš veicis pētījumus par priedes sējumiem Latvijas silos. Viņš ir arī viens no Latvijas meža darbinieku vīra kora “Silvicola” dibinātājiem. Kopš kora izveidošanas 1980. gadā līdz pat šim laikam Laimonis veic kora vēsturnieka pienākumus. Rokrakstā uzrakstījis un pavairojis divas grāmatas par kora darbību. Viena no tām atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktā.
Zigurds Kariņš meža nozarē nostrādājis 55 gadus, visu mūžu bijis LVMI “Silava” darbinieks. Būtiskākie pētnieka darba rezultāti saistīti ar tehnoloģiju izpēti, mašīnu un iekārtu izstrādi ietvarstādu ražošanai Meža pētīšanas stacijā “Kalsnava”. Konstruējis iekārtas kūdras substrāta sagatavošanai un piesūcināšanai ar barības vielām.
Laimonis Kūliņš ir LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras pasniedzējs. Lielu darbu ieguldījis kokrūpniecības nozares tehniskās literatūras sistematizācijā, tulkošanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Ir viens no zinošākajiem speciālistiem koksnes līmēšanā.
