Kā piemājas dīķī audzēt karpu radiniekus – zelta ālantus 1
Vai piemājas dīķī varētu audzēt orfas? Kādi apstākļi šīm zivīm nepieciešami? JĀNIS M. PIEBALGĀ
Par orfām jeb zelta ālantiem dēvē dekoratīvas, karpām līdzīgas zivis, kas var sasniegt 2,5–3 kg svaru. No parastajiem ālantiem šīs kultūrā audzējamās zivis atšķiras ar spilgti oranžo krāsu. Durbes novada zivkopības saimniecības “Stagari” saimnieks Ēriks Rāva ir pārliecināts, ka orfas labi jūtas arī mūsu klimata apstākļos un tās var audzēt gan piemājas dīķos, gan baseinos. Skaistās zivis priecē acis, jo peld ūdens virsējos slāņos, spīdinot savus košos sānus. Sevišķi krāšņi tās izskatās saulainās dienās. Orfas var arī pieradināt ēst barību no rokas.
Zelta ālanti barojas tāpat kā karpas – ar planktonu, aļģēm, kukaiņiem. Zivkopis iesaka papildus dot “Dobeles dzirnavnieka” ražoto negrimstošo barību. Ielaižot tukšā dīķī, kur ir dzidrs ūdens, skaistās zivis labi var redzēt pat ziemā. Turpretī, ja tām jādzīvo kopā ar karpām, ūdens vienmēr būs saduļķojies, brūns un tikai palaikam tajā varēs pamanīt oranžus plankumus.
Dekoratīvās zivis nedrīkst laist dīķī, kur ir plēsoņas, kas tās aprīs. Ziemas apstākļi, protams, būtiski ietekmē zivju pārziemošanu. Ja šajā laikā ūdenstilpe ir aizsalusi un izveidojies aptuveni 70 cm biezs ledus, nepieciešami vēl vismaz 70 cm brīvas telpas, kur orfām peldēt. Tās arī ļoti labi nārsto, tēviņi – jau trešajā, mātītes – ceturtajā gadā.
Šīs zivis var makšķerēt un ēst, tiesa gan, asaku tām ir vairāk nekā karpām.
Līdzko izkusīs ledus, zemnieku saimniecībā “Stagari” varēs iegādāties divgadīgus un trīsgadīgus zelta ālantus.
