Izstādē “Vide un enerģija” demonstrēs jaunu vides dizaina objektu 1
Pēdējā laikā Latvijā pamanīta apsveicama tendence – kopīgus dizaina projektus sāk mākslinieki un zinātnieki. Šobrīd unikālu, Latvijā ražotu vides dizaina objektu – saules (solārās enerģijas) koku “Zelta ābele” – sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieku Dr. Jāni Kleperi radījis dizainers Tālivaldis Muzikants. Futūristisko vides dizaina objektu, kas elektrības un gaismas ražošanai izmantos tikai saules enerģiju, no 15. līdz 18. oktobrim varēs aplūkot izstādē “Vide un enerģija” Ķīpsalā.
Kāpēc saules koks?
Katru stundu mūsu planētu sasniedz tāds saules radiācijas daudzums, kas var nodrošināt cilvēces enerģētiskās vajadzības veselu gadu. Piemēram, ar 800 x 800 kilometrus lielu spēkstaciju milzīgajā Sahāras tuksnesī pietiktu, lai ar elektroenerģiju nodrošinātu pilnīgi visus planētas iedzīvotājus. Eiropā jau ir saules fermas. Spānijas dienvidos “Andasol” saules elektrospēkstacijā atrodas 620 tūkstoši parabolisku spoguļu pusotra kvadrātkilometra platībā. Pilnīgi tuksnešainā, lauksaimniecībai nederīgā apvidū dabai draudzīgā veidā ražo 150 megavatus elektroenerģijas, ar ko pietiek pusmiljona cilvēku vajadzību apmierināšanai.
“Zelta ābele”
Parasti saules elektrības iegūšanai izmanto taisnstūra formas fotoelektriskos paneļus. Sabiedrības intereses rosināšanai kalpotu vides dizaina objekti, kas saules enerģiju izmantotu interesanti, estētiski un uzskatāmi. Saules koks “Zelta ābele” ir vienlaikus funkcionāls vides dizaina objekts un solārā elektrostacija. Tai ar dizainu jāpārliecina skatītājs, ka saules enerģijas iegūšana var būt vienlaikus funkcionāla un estētiska. Saules koks dienas laikā uztvers saules enerģiju ar zaros uzstādītiem saules bateriju paneļiem un uzkrās to akumulatoros. Tiklīdz satumsīs, ar sensoru palīdzību automātiski ieslēgsies kokā iebūvētās LED gaismas diodes un koks spīdēs.
“Domāju, dizaina idejas un formas risinājumi jāsaista ar dzīvās dabas – saules enerģijas – izmantošanas principiem, jo visas dzīvās dabas enerģijas avots ir saule. Koks ir pateicīga forma šādam objektam. Dabā koks ar lapām uzņem saules enerģiju, pārvēršot lietderīgā produktā – koksnē un augļos. Saules koks zaros tur saules baterijas un augļus dod elektriskās strāvas veidā. Koka vizuālā forma – stilizēta ābele – ir arī dziļa metafora, kas rada asociācijas latviešu nacionālajā kultūrā. Ābele ir vissenākais un arī visizplatītākais Latvijas augļu koks, tā apdziedāta tautasdziesmās. Bagātā kultūrvēsturiskā un mitoloģiskā fona dēļ šis tēls iegūst pozitīvi romantisku asociāciju virkni, kas sekmētu dizaina galaprodukta konkurētspēju. “Zelta ābele” bija leģendāra grāmatu izdevniecība, un kur vēl rast labāku vietu zelta ābeļdārzam kā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas?” stāsta projekta autors dizainers Tālivaldis Muzikants.
Saules koka anatomija
Šai ābelei lapu virspusē izvietotie fotoelektriskie saules paneļi dienā darbojas kā solārā elektrostacija. Naktī ieslēgsies koka lapās iebūvētās LED gaismas diodes. Koks izgaismos apkārtējo vidi, radot fantastisku noskaņu, un piesaistīs rīdzinieku un tūristu uzmanību. Nākamā gada pavasarī izstādē redzamo saules koka prototipu – trīsarpus metrus augsto “Zelta ābeli” – testēs pie Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta.
Tuvākajā nākotnē plānots pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas – Stikla kalna – izveidot veselu “Hi-Tech” ābeļdārzu, kurā tiktu izvietotas daudzas viedās ābeles, katra sešu metru augstumā. Pa dienu tās būtu vides dizaina objekts, satumstot – LED gaismas laternas, padarot vēl interesantāku Rīgas krāšņumu.
“Saules koka stumbrā pa dienu uzkrātā enerģija tumšajā laikā uzglabāsies akumulatorā. Tā darbību regulēs maza mikroshēma, kura kontrolēs kustību sensorus, dienā savākto un naktī patērēto enerģiju katrai lapai. Koks būs nodrošināts ar jutīgiem infrasarkanajiem sensoriem. Ja kāds naktī tuvosies kokam, tas sāks spīdēt spožāk, ja attālināsies – spožums mazināsies. Tā būs ābele ar elektroniskām smadzenēm!” uzsver Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura zinātniskajā vadībā tapa saules koka prototips.
“Attīstot ideju tālāk, solārais koks privātajā sektorā var būt estētisks dārza vai pagalma dekors, zem kura var novietot atpūtas zonu, tas var kalpot arī kā papildu elektroenerģijas nodrošinājums mājsaimniecībai. Publiskajā sektorā tas noderēs pilsētu ielās, parkos un laukumos, kur saules koki kalpos izgaismošanai, tūristu piesaistīšanai un elektromobiļu uzlādei,” stāsta T. Muzikants.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
