Zelenskis un Putins tiksies Kazahstānā? 0
Bijušais Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs piedāvājis palīdzību Krievijas un Ukrainas līderu sarunu rīkošanai Kazahstānā. Pēc Nazarbajeva vārdiem, Zelenskis jau esot piekritis, un Kazahstānas prezidents to paziņojis Vladimiram Putinam. Pagaidām ne Maskava, ne Kijeva nav oficiāli komentējušas šo informāciju.
“Esmu jau saņēmis Zelenska piekrišanu tikties ar Putinu, par ko paziņoju Krievijas prezidentam. Kā neitrālu sarunu vietu es piedāvāju Kazahstānu,” Nazarbajevu citē aģentūra “Reuters”.
Par Kazahstānas bijušā prezidenta priekšlikumu ziņo arī aģentūra “RIA Novosti”. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka “šobrīd prioritārs paliek sarunu “Normandijas formāts”, piedaloties Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderiem, kura datums vēl nav noteikts, taču Putins neatteikšoties arī no divpusējas tikšanās”. Atbildot uz jautājumu, vai saruna ar Nazarbajevu bija Kremļa ierosme un vai Putins iepriekš zināja, ka viņam piedāvās tikties ar Zelenski, Peskovs atbildēja, ka saruna notika “pēc abpusējas vienošanās”.
Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko vēl pirms Nazarbajeva piedāvājuma paziņojis, ka Zelenskis cenšoties “ne gluži vienoties ar Putinu, bet rast iespēju veidot ar Krieviju tādas attiecības, kad Ukrainas teritorijā neies bojā cilvēki”.
Kara izbeigšana Donbasā bija viens no Volodimira Zelenska priekšvēlēšanu solījumiem.
Kijevai un Maskavai apliecinot labu gribu, notikusi gūstekņu apmaiņa un sākta smagā bruņojuma atvilkšana no uguns pārtraukšanas līnijas Donbasā. Krievijas atbalstīto separātistu 2014. gadā izraisītajā militārajā konfliktā Ukrainas austrumos gājuši bojā aptuveni 14 000 cilvēku un simtiem tūkstošu iedzīvotāju bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Kā ziņo aģentūra “Reuters”, pirmdien notikušajā tālruņa sarunā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele esot vienojušies, ka Ukrainai būtu jāpiešķir īpašs ar likumu apstiprināts statuss separātistu kontrolētajai Donbasa teritorijai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis oktobrī paziņoja, ka Kijeva piekritusi piešķirt Donbasam īpašu statusu un sarīkot tur pašvaldības vēlēšanas. Tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju izgāja ielās, protestējot pret šo Zelenska lēmumu un apsūdzot viņu par piekāpšanos Maskavas spiedienam. Pēc tam Zelenskis paziņoja, ka vēlēšanas Donbasā nevar notikt militāra spiediena apstākļos un ka tās jārīko saskaņā ar Ukrainas likumu.
Merkeles un Putina tālruņa sarunā esot apspriesta gatavošanās Normandijas samitam, taču neminot konkrētu datumu.
Daži analītiķi pauduši bažas, ka Berlīnes un Maskavas varbūtēja aizkulišu vienošanās par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu un cauruļvada “Nord Stream 2” pabeigšanu varētu pamudināt Kijevu piekāpties Maskavas prasībām, ko atbalsta Vācija un Francija.
Analītiķi brīdina, ka Ukrainas piekrišana tā dēvētajā Šteinmeiera formulā definētajiem noteikumiem par vēlēšanu rīkošanu Donbasā un tā atsevišķu rajonu īpašo statusu nozīmē, ka Ukrainā būs teritorijas ar īpašu tiesisko režīmu, kas atšķiras no citu Ukrainas apgabalu statusa. Tā būtu pāreja uz Ukrainas federalizāciju, ko ar rietumvalstu piekrišanu cenšas panākt Putins, kurš jau piekritis dalībai Normandijas saietā.
