Zelenskis: Ukrainas pusē ir taisnība 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijai turpinot uzbrukumus Ukrainas dienvidaustrumos, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien apsveicis pareizticīgos Lieldienās, uzsverot, ka Ukrainas pusē ir “taisnība, cilvēki un Dievs”.
Uzrunājot tautu no Kijivas Sv. Sofijas katedrāles, viņš norādījis, ka Lieldienas ir svētki, kuros tiek svinēta dzīvības uzvara pār nāvi, labā uzvara pār ļauno un gaismas uzvara pār tumsu. Ukraina izlūdzas Dievam tikai vienu – mieru un uzplaukumu, sacīja prezidents, aicinot visus savas valsts pilsoņus sargāt sevi, savus tuviniekus un Ukrainu. Viņš pieminēja tos, kuri šai dienā aizstāv valsti, kā arī mediķus, brīvprātīgos, glābšanas dienestu darbiniekus un īpaši mātes, kuras gaida savus dēlus vai meitas no frontes, un arī tos, kurus viņas vairs nesagaidīs.
Turpina rūpnīcas “Azovstaļ” bombardēšanu
Krievijas spēki nedēļas nogalē nemitīgi apšaudīja metalurģiskās rūpnīcas “Azovstaļ” teritoriju Mariupolē, neraugoties uz prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt. Bloķētās rūpnīcas teritorijā ir patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. Mariupolē Krievijas okupanti veic sabombardētā Dramatiskā teātra drupu “attīrīšanu”, bet atrastos bojāgājušo līķus ved uz Manhušas ciemu, kur sagāž masu kapā, “Telegram” kanālā pavēstījis Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko.
Drupu “tīrīšanā” iesaistīti cilvēki no Krievijas kontrolētās Doneckas apgabala daļas, jo vietējie iedzīvotāji šajos darbos piedalīties atsakās. Krievijas kara aviācija 16. martā sabombardēja Mariupoles Dramatisko teātri. Kā pastāstīja aculiecinieki, bombardēšanā dzīvību zaudēja aptuveni 300 mierīgo iedzīvotāju, kas patvertnē zem teātra ēkas centās glābties no Krievijas uzbrukuma.
Kā uzskata Britānijas izlūkdienests, Putina atteikšanās ieņemt “Azovstaļ” triecienā var liecināt par nodomu izbrīvēt Krievijas spēkus uzbrukumam citos virzienos Ukrainas austrumos. Krievijas karaspēks meklē ukraiņu aizsardzības vājās vietas, lai tur koncentrētu pamattriecienu, tomēr agresoram jau sesto dienu tas neizdodas.
“Krievijas spēku komandieris ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs dzen savu karaspēku uz priekšu, pat neskatoties uz ļoti nelabvēlīgajiem apstākļiem, kas atspoguļojas zaudējumos, ko cieš pretinieks,” sacīja Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs. No 24. februāra līdz 23. aprīlim Krievija karā ar Ukrainu zaudējusi 21 600 karavīru, liecina Ukrainas Ģenerālštāba aplēses.
Pēc Ukrainas izlūkdienestu datiem, Krievija nav pilnībā atteikusies no plāniem uzbrukt Mariupoles rūpnīcai un gatavojas turp nosūtīt Nacionālās gvardes un Federālā drošības dienesta spēkus.
Apšauda Ukrainu no stratēģiskajiem bumbvedējiem un zemūdenēm
Naktī uz svētdienu Krievijas spēki apšaudījuši apdzīvotās vietas Ukrainas dienvidos. Ar spārnotajām raķetēm apšaudīta Odesa, trāpot militāram objektam un dzīvojamiem namiem, pavēstīja amatpersonas. Raķešu triecienā nogalināti astoņi cilvēki. Spārnotās raķetes izšautas no Krievijas stratēģiskās aviācijas lidmašīnām “Tu-95” Kaspijas jūras akvatorijā, vēsta Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība.
“Vienīgais mērķis Krievijas raķešu triecieniem Odesai ir terors,” tviterī norādījis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. “Krievija ir jāatzīst par valsti terorisma atbalstītāju, un atbilstoši jāizturas pret to, neuzturot nedz biznesa kontaktus, nedz kultūras projektus. Mums ir vajadzīgs mūris starp civilizāciju un barbariem, kas apšauda mierīgas pilsētas ar raķetēm,” uzsvēris ministrs.
Krievija Ukrainas teritoriju apšauda arī no vismaz četrām Melnās jūras zemūdenēm, pavēstījis Odesas kara administrācijas operatīvais štābs. “Raķešu izšaušana notiek no aptuveni 50 metru dziļuma, tādēļ radari un satelīti nespēj tās efektīvi fiksēt,” teica administrācijas pārstāvis
Sabiedrotie piegādā Ukrainai smagos ieročus
Vizītē Ukrainā svētdien bija paredzējuši ierasties ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins, dienu iepriekš paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš teica, ka sarunās tiks apspriestas bruņojuma piegādes Ukrainai.
“ASV ir pasaules līdere, un dažkārt tieši tā ietekmē to, vai viena vai otra valsts var piegādāt ieročus,” sacīja Zelenskis. Viņš pauda cerību, ka Ukrainu nākotnē apmeklēs arī ASV prezidents Džo Baidens. Ostins no Kijivas dosies uz Vāciju, kur paredzēta NATO dalībvalstu un to sabiedroto apspriede par palīdzību Ukrainai. ASV paplašinājušas bruņojuma piegādi Ukrainai, pēdējā sūtījumā iekļaujot arī smagās haubices un to munīciju.
Francija piegādās Ukrainai smagos ieročus – pašgājējas haubices “Caesar” – un apmācīs ukraiņu karavīrus to izmantošanā, intervijā laikrakstam “Oueste France” paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. “Es par to runāju ar [Vācijas] kancleru [Olafu] Šolcu. Mēs piegādājam bruņojumu, sākot ar [prettanku raķetēm] “Milan” un beidzot ar “Caesar”, kā arī vēl vairāku veidu ieročus.
Manuprāt, mums vajadzētu turpināt iet šo ceļu,” sacīja Makrons. Kā raksta “Oueste France”, atsaucoties uz avotiem Francijas valdībā, šie ieroči kaujas laukā Ukrainā parādīsies jau maija sākumā.
ANO vadītājs pošas uz Maskavu un Kijivu
Pirms šonedēļ paredzētajām vizītēm Maskavā un Kijivā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs šodien paredzējis ierasties Ankarā, lai tiktos ar šīs valsts prezidentu Redžepu Erdoganu. Turcija ir centusies būt starpniece, mēģinot panākt nu jau divus mēnešus ilgstošā Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu.
Otrdien Maskavā ANO ģenerālsekretāram paredzēts tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, bet ceturtdien Kijivā – ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu. ANO ģenerālsekretārs Maskavā un Kijivā vēlas runāt par tūlītējiem pasākumiem ilgstoša pamiera panākšanai Ukrainā, balstoties uz ANO hartu un starptautiskajām tiesībām, norādīja ANO preses dienests.
Zelenskis kritizējis Gutērreša izvēli vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam – Kijivā, norādot, ka ANO ģenerālsekretāram vispirms būtu jāiepazīstas ar situāciju Ukrainā. “Šai secībai nav nekādas loģikas. Loģiku vajag pielikt. Bet tā ir vienkārša – ja tu gribi izbeigt šo karu, tev ir precīzi jāzina, kas notiek, bet ko viņš tur [Maskavā] redzēs? Līķu Kutuzova prospektā nav, ko viņš tur grib ieraudzīt? Man šķiet, loģiskāk būtu vispirms pabūt Ukrainā, ieraudzīt to, un jau pēc tam braukt uz Krieviju un runāt ar to,” preses konferencē Kijivā sacīja Ukrainas prezidents.
Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā Hersonā tiks sarīkots pseidoreferendums par “tautas republikas” izveidošanu un Mariuoplē iznīcināti ukraiņi, sestdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Saistībā ar Krievijas amatpersonu izteikumiem par krievvalodīgo tiesību apspiešanu citās valstīs Zelenskis teica, ka Krievijai būtu jāsatraucas par krievvalodīgo tiesībām pašā Krievijā, kur nav vārda brīvības, izvēles brīvības un nav tiesību uz atšķirīgu viedokli.
