Zelenskis: Ukrainai pietrūkst militāra spēka, bet ir veids, kā varētu šobrīd atgūt Krimu 114
Ukrainai vēl nav pietiekamu spēku, lai ar militāriem līdzekļiem atjaunotu kontroli pār 1991.gada robežām, paziņojis Ukrainas prezidents Volodirmis Zeļenskis. Tāpēc, pēc viņa teiktā, šobrīd valsts ar diplomātiskām metodēm centīsies atgūt Krimu. “Mēs nevaram atļauties zaudēt desmitiem tūkstošu mūsu cilvēku, lai atgrieztu Krimu,” intervijā Fox News uzsvēra šīs valsts vadītājs.
Vienlaikus Zelenskis norādīja, ka Kijiva “juridiski nevar” atzīt par krieviskām nevienu Krievijas okupēto teritoriju, tostarp tās, kuras tika ieņemtas pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Pēc Ukrainas prezidenta domām, kara beigšanas laiks lielā mērā ir atkarīgs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina, bet vēl jo vairāk – no ASV. “Putins ir vājāks par ASV. ASV prezidentam ir spēks, vara, ieroči un spēja samazināt enerģijas cenas. Starp citu, medijos dzirdēju signālu no jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa, ka viņš domā samazināt cenas energoresursiem un naftai. Tas tiešām ir nepieciešams,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents pauda pārliecību, ka Tramps var ietekmēt Putinu un piespiest viņu izbeigt karu. “Ja jūs izmantojat visas sviras, kas ir ASV, tad tas ir iespējams. Jo viņš (Tramps) ir daudz spēcīgāks par Putinu. Amerikas Savienotās Valstis ir spēcīgākas. Ekonomika ir spēcīgāka. ASV ir milzīga ietekme,” viņš piebilda.
Iepriekš Donalda Trampa vecākais padomnieks un Republikāņu partijas stratēģis Braiens Lanza intervijā BBC sacīja, ka ASV galvenais mērķis ir panākt mieru Ukrainā, nevis atgriezt Krimu Kijivas kontrolē. Taču viņš nepieminēja citas Krievijas okupētās teritorijas. Vārdā nenosaukta amatpersona tikmēr aģentūrai Reuters komentēja, ka Lanzas uzskati ir viņa personīgie uzskati un neatspoguļo Trampa vai viņa komandas nostāju.
Tramps savas vēlēšanu kampaņas laikā vairākkārt paziņoja, ka pēc uzvaras izbeigs karu Ukrainā vēl pirms savas oficiālās inaugurācijas 2025.gada janvārī. Viņš solīja panākt mieru 24 stundu laikā, piedraudot Putinam ar naftas cenu sabrukumu un tādējādi mudinot viņu uz sarunām.
The Telegraph savukārt ziņoja, ka Trampa konflikta risināšanas plāna ietvaros tiek apsvērta iespēja Ukrainā izvietot britu karaspēku, lai izveidotu 1200 kilometrus garu buferzonu gar frontes līniju. Turklāt saskaņā ar šo plānu Ukrainai līdz 20 gadiem būs jāatturas no iestāšanās NATO, savukārt ASV turpinās piegādāt ieročus, lai novērstu kārtējo Krievijas iebrukumu.
