Zelenskis: “Ukraina cīnīsies līdz galam un nepieņems kompromisus” 54
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, Arvīds Deģis, LA.LV
Ukraina pret Krievijas iebrucējiem cīnīsies līdz galam, nepiekāpsies un nepieņems kompromisus, vakar Ukrainas Neatkarības dienā paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Okupanti domāja, ka mēs viņus sagaidīsim ar ziediem un šampanieti. Tā vietā viņi saņēma bēru vainagus un Molotova kokteiļus. Viņi gaidīja ovācijas, bet dzird sprādzienu plaukšķus.
Okupants ticēja, ka pēc dažām dienām viņš būs parādē mūsu galvaspilsētas centrā. Šodien jūs varat redzēt šo “parādi” – pierādījumus, ka ienaidnieka tehnika Kijivas centrā var parādīties tikai tādā formā – sadegusi, sagrauta, iznīcināta.
Mums nerūp, kāda jums ir armija, mums rūp mūsu zeme. Mēs par to cīnīsimies līdz galam. Mēs par to cīnāmies jau sešus mēnešus. Mums ir grūti, bet sažņaudzam dūres un cīnāmies par savu likteni.
Katra jauna diena ir jauns iemesls nepadoties, Jo tik daudz pārdzīvojot, mums nav tiesību nesasniegt beigas. Kas mums ir kara beigas? Kādreiz mēs teicām – miers. Tagad mēs sakām – uzvara. Mēs nemēģināsim saprasties ar teroristiem, lai gan saprotam krievu valodu, kuru viņi nāca aizstāvēt un nogalināja tūkstošiem cilvēku, kurus nāca atbrīvot. Un mums ir daudz tuvāks un saprotamāks Džonsons, kurš runā angliski, nekā slepkavas, izvarotāji un laupītāji, kas to dara krieviski.
Un mēs nesēžamies pie sarunu galda tāpēc, ka mums bail no ieroča, kas tēmē mūsu galvā. Ne jau raķetes, lidmašīnas un tanki mums ir visbiedējošākais dzelzs, bet gan važas. Un rokas mēs pacelsim tikai vienu reizi – kad svinēsim uzvaru. Visa Ukraina.
Jo mēs netirgojam savus cilvēkus un zemes. Mums Ukraina ir visa Ukraina – visi 25 reģioni, bez piekāpšanās vai kompromisiem. Mēs nezinām tādus vārdus, tos 24.februārī iznīcināja raķetes. Donbass ir Ukraina, un mēs to atgūsim, lai kāds būtu ceļš uz to. Krima ir Ukraina, un mēs to atgūsim. Lai kāds būtu ceļš ejams uz to.
Jūs negribat, lai jūsu karavīri mirst? Ejiet prom no mūsu zemes. Jūs negribat, lai jūsu mātes raud? Ejiet prom no mūsu zemes. Šie ir vienkāršie un saprotamie noteikumi.”
“Neatkarīgās Ukrainas brīvie cilvēki! Mēs sveicam šo dienu, atrodoties dažādās vietās – kāds atrodas tranšejās, kāds kāds zemnīcās, jūrā vai augstu gaisā, cīnoties par neatkarību frontē. Kāds ir ceļā automašīnās, kravas automašīnās vai vilcienos. Cīņā par neatkarību, sniedzot to, kas ir nepieciešams tiem, kas cīnās frontes līnijā. Bet vēl kāds sēž pie datora vai ar viedierīci, arī cīņā par neatkarību vācot līdzekļus, lai tiem, kas ceļā, būtu ko nest tiem, kas frontē.
Mēs šo dienu sveicam dažādās vietās, dažādos apstākļos un pat dažādās laika zonās, bet ar vienu mērķi – neatkarības saglabāšanu un Ukrainas uzvaru!
Mēs esam vienoti.
Sveicu Ukrainas Neatkarības dienā!
Slava Ukrainai!”
Draugi sveic Ukrainu Neatkarības dienā
Vakar, Ukrainas Neatkarības dienā, virkne Eiropas un pasaules līderu apliecināja solidaritāti ar Ukrainas tautu tās varonīgajā cīņā pret Krievijas iebrucējiem. Vairākums amatpersonu teica videouzrunas, bet Polijas prezidents Andžejs Duda un Britānijas premjers bija ieradušies Kijivā klātienē. Britānijas un Francijas vadītāji paziņoja, ka atbalstīs Ukrainu ilgtermiņā, bet ASV pavēstīja par jaunu trīs miljardus dolāru vērtu palīdzības programmu.
Daudzviet Eiropā notika Ukrainas Neatkarības dienai veltīti sarīkojumi un kultūras pasākumi. Laukumā Briseles centrā tūkstošiem cilvēku atritināja milzīgu Ukrainas karogu, sveicot ukraiņu tautu Neatkarības dienā un paužot atbalstu Kijivai cīņā pret Krievijas agresiju. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apliecināja, ka Eiropa būs Ukrainas sabiedrotais ilgtermiņa perspektīvā.
“Apvienotā Karaliste turpinās atbalstīt savus ukraiņu draugus – tagad un vienmēr, sniedzot Ukrainai visu nepieciešamo humāno, ekonomisko un militāro palīdzību,” apsveikuma vēstījumā tviterī ierakstījis Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Vācijas sirds ir kopā ar Ukrainas tautu, kurai nākas atzīmēt savus nacionālos svētkus šādos šausminošos apstākļos, vēršoties pie Ukrainas, sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Apsveikumus un draudzības apliecinājumus Kijivai pauduši arī Somijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas prezidenti, Polijas un Turcijas ārlietu ministri.
Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanēze apliecināja, ka Austrālijas atbalsts Ukrainai ir nesatricināms.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis: “Mēs atbalstīsim Ukrainu, lai tā Eiropā triumfētu kā neatkarīga valsts, un tad šis karš, visticamāk, beigsies pie sarunu galda. Tā kā tālākā notikumu attīstība ir atkarīga no spēku samēra kaujas laukā, NATO turpinās atbalstīt Kijivu,” uzsvēra alianses vadītājs.
Karš nodarījis Ukrainai smagus zaudējumus
Krievijas izraisītais karš pret Ukrainu, kas ilgst jau sešus mēnešus, prasījis tūkstošiem upuru un nodarījis smagus ekonomiskus zaudējumus. Ukrainas budžeta iztrūkums, ko pamatā sedz sabiedroto valstu finanšu palīdzība, ir aptuveni pieci miljardi dolāru katru mēnesi, paziņojis valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Oļegs Ustenko.
Pirms kara 40% no Ukrainas iekšzemes kopprodukta veidoja ienākumi no eksporta, kas ir dramatiski sarucis, lai gan nesen izdevies atsākt graudu eksportu no Ukrainas Melnās jūras ostām.
Ustenko paudis cerību, ka līdz gada beigām rietumvalstīm izdosies vienoties par starptautiskas cenas griestiem Krievijas naftai. Viņaprāt, šai cenai vajadzētu būt aptuveni pusei no pašreizējiem 80 dolāriem par barelu, ko saņem Krievija.
Ustenko atgādina, ka Eiropa joprojām pērk Krievijas gāzi, lai gan tās piegāde ir ievērojami samazinājusies. Dažas valstis, piemēram, Ungārija un Bulgārija, nekādi netiek vaļā no Krievijas enerģijas piegāžu atkarības.
Pietrūkst divi – trīs miljardi dolāru mēnesī
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs LTV pavēstījis, ka, kopš karš sākās, mūsu valsts budžets ir dramatiski mainījies. Budžeta deficīts ir pakāpies dučiem reižu. Ik mēnesi mums vajag piecus miljardus ASV dolāru, lai aizpildītu naudas trūkumu. Un mēs esam ļoti pateicīgi Eiropas Komisijai, īpaši viceprezidentam Valdim Dombrovskim (“Jaunā Vienotība”), kas rīkojās tik acumirklīgi un ātri nodrošināja finansiālā atbalsta pārskaitījumu.
Un to ik mēnesi mazāk vai vairāk regulāri dara mūsu partneri un sabiedrotie. Mēs sadarbojamies ar Starptautisko valūtas fondu, Eiropas Komisiju, kas mums palīdz un nodrošina fondus, lai mēs daudzmaz varētu uzturēt valsts finansiālo situāciju.
Jautājums ir, cik ilgu laiku mums būs vajadzīga tāda palīdzība.
Mēs šobrīd samazinām visus iespējamos stratēģiski ne tik svarīgos izdevumus un fokusējam visu šo atbalstu, ko saņemam, uz vitāli svarīgajām vajadzībām.
Taču, pat apgriežot izdevumus, tie vienalga ir divi līdz trīs miljardi dolāru, ko mums vajag ik mēnesi.
Tas vajadzīgs, lai valsts joprojām varētu darboties. Lai varētu ne tikai cīnīties ar ienaidnieku, bet darīt visu, kas nepieciešams sociālajā jomā, un atbalstīt visus, kam tas ir nepieciešams.
Mēs arī ceram, ka septembrī, oktobrī mēs saņemsim atlikušos astoņus miljardus eiro no Eiropas Komisijas makrofinansiālajā palīdzībā, jo tas nozīmētu, ka mēs turpinātu cīnīties ne tikai par savu brīvību, bet arī par Eiropas Savienības robežām un tām demokrātiskajām vērtībām, kuras mums visiem ir kopīgas.
