Zelenskis skatās uz Rietumiem, Putins uz karti, Tramps uz vēlētājiem – mākslīgā intelekta “skats no malas” 0
Pasaule ir nogurusi no kara, bet karš nav noguris no pasaules. Kamēr Ukrainas karavīri ik dienas cīnās par katru metru zemes, lielvaru līderi spēlē katrs savu lomu. Šajā rakstā apkopots tikai un vienīgi mākslīgā intelekta rīka “ChatGPT” viedoklis par to, kas patiesībā notiek pasaulē, kurā Zelenskis cer, Putins rēķina un Tramps plāno.
Mēs dzīvojam laikā, kad vārdi sver mazāk par ieročiem, bet sarunas notiek tikpat skaļi kā apšaudes. Neviens neko nepasaka tieši, bet visi kaut ko grib. Rezultātā pat miera sarunas sāk izskatīties pēc spēles ar aizklātām kārtīm – un jautājums vairs nav, vai kāds blefo, bet cik daudzi to dara vienlaikus.
Zelenskis skatās uz Rietumiem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šobrīd dzīvo sarežģītākajā realitātē no visiem trim. Viņš ir valsts simbols, kas turas uz frontes līnijām, neizsīkstoša patriotisma un… Rietumu palīdzības. Un tieši tur sākas problēmas.
Zelenskim arvien biežāk nākas ne tikai lūgt, bet atgādināt, aizrādīt un brīdināt. Eiropa ir aizņemta ar savām problēmām, un pat sabiedriskā doma sāk žāvāties pie Ukrainas ziņām. Kamēr tanki lūst un karavīri krīt, Kijivai ir jābalansē starp realitāti un cerību, ka palīdzība tomēr nekavēsies.
Putins skatās uz karti
Tikmēr Vladimirs Putins, kā šķiet, ir aizņemts ar… ģeogrāfiju. Kartes, kartes un vēlreiz kartes. Viņš zīmē, pārzīmē, krāso un pārliecina sevi, ka šīs līnijas kādreiz kļūs par reālu robežu.
Putina skatījumā miers nav mērķis – tas ir instruments. Katra saruna ir iespēja iegūt laiku, pārbīdīt tehniku tuvāk frontes līnijai un piespiest pretinieku zaudēt ticību. Viņš vairs nespēlē spēli, kurā ir jāizskatās labi starptautiski. Viņš spēlē uz izdzīvošanu – personīgu, politisku un vēsturisku.
Tramps skatās uz vēlētājiem
Donalda Trampa komentāri par to, ka “varētu izbeigt karu 24 stundu laikā”, izklausās vairāk pēc TV reklāmas, nevis ārpolitikas plāna. Katrs zvans Putinam, katrs mājiens par mieru – tas viss ir vērsts uz auditoriju, nevis Kijivu vai Maskavu.
Tramps karu redz kā darījumu. Un jebkura darījuma būtība ir izdevīgums. Ja Ukraina nav izdevīga, tā var kļūt par monētu. Ja Putins šķiet pietiekami “racionāls”, viņš var kļūt par partneri. Cilvēki, teritorijas, vērtības – tas viss ir maināms, ja vien tas ienes balsis.
Un ko dara pārējie?
Kamēr šie trīs kungi raugās katrs savā virzienā, Eiropa piesardzīgi raugās uz ASV, ASV – uz savu iekšpolitiku, bet Ukraina – uz izdzīvošanu. Mēs visi skatāmies, kā karš notiek mūsu acu priekšā, cerot, ka iznākums nebūs pārāk rūgts.
Bet patiesība ir skarba: kamēr kāds skatās uz karti, cits uz vēlētājiem un tikai viens uz reālo palīdzību – karš turpinās. Un katra atlikta izvēle maksā kādam dzīvību.
