Zelenskis: Pretuzbrukums nenorit tik ātri, kā gribētu – šeit nav nekāda Holivuda, uz spēles liktas dzīvības 122
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka vairākas nedēļas pēc pretuzbrukuma sākuma virzība uz priekšu kaujas laukā ir “lēnāka, nekā gribēts”.
“Daži ļaudis to uztver kā Holivudas filmu un sagaida rezultātus tieši tagad. Tas tā nav. Uz spēles liktas cilvēku dzīvības,” trešdien publiskotajā intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC norādījis Zelenskis.
Līdz šim Ukraina paziņojusi, ka pretuzbrukuma laikā atbrīvotas astoņas apdzīvotās vietas un 113 kvadrātkilometrus liela teritorija.
Zelenskis paskaidrojis, ka pretuzbrukums notiek tik lēni tāpēc, ka krievi Ukrainā ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru lielu teritoriju. “Lai ko kāds arī negribētu, tajā skaitā izdarot uz mums spiedienu, ar visu cieņu, mēs kaujas laukā virzīsimies tā, kā uzskatīsim par vajadzīgu,” piebildis prezidents. Viņš neprecizēja, kas uz Kijivu mēģina izdarīt spiedienu.
Militārie eksperti jau mēnešiem brīdina, ka apstākļos, kad Ukrainai netiek piegādāts nepieciešamais bruņojums, tajā skaitā iznīcinātāji un tāla darbības rādiusa raķetes, sagaidīt ātrāku un efektīvāku pretuzbrukumu būtu grūti.
Intervijas laikā Zelenskis izteicās, ka NATO sniegtās drošības garantijas esot nepieciešamas, taču galīgais mērķis ir Ukrainas pilntiesīga dalība aliansē.
ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.
Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu “melnajos sarakstos”.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.
“Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli,”
paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.
Sīkākas ziņas par jaunajām sankcijām tiks sniegtas vēlāk šajā nedēļā, kad pakete, par kuru vienojušies dalībvalstu vēstnieki, tiks oficiāli apstiprināta rakstiskās procedūras ceļā.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24.septembrī Eiropas Savienība pret Maskavu vērsusi jau desmit sankciju kārtas, un šī būs vienpadsmitā. Sankcijām tikuši pakļauti uzņēmumi un bankas, kā arī pat atsevišķas nozares, tostarp Krievijas enerģētikas sektors. Arī vairāk nekā 1000 fizisko personu pakļauti īpašumu iesaldēšanai un ieceļošanas ierobežojumiem.
Pielikti lieli pūliņi, lai novērstu spraugas tirdzniecībā, neļaujot diktatora Vladimira Putina režīmam iegūt preces, kas nepieciešamas kara turpināšanai.
Tomēr, izņemot iepriekš noteiktās sankcijas pret Irānu, kas piegādā krieviem lidrobotus, šī ir pirmā reize, kad nolemts vērsties pret tirgotājiem trešajās valstīs.
Jaunās sankcijas paredz iespēju ierobežot atsevišķu preču eksportu uz valstīm, caur kurām uz Krieviju tiek sūtīti produkti, uz ko attiecas sankcijas. Šādā veidā Krievijai piemērotās sankcijas tiek apietas caur Kazahstānu, Armēniju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Ķīnu.
Turcija uz liecībām par sankciju apiešanu reaģē salīdzinoši izlēmīgi, nesen norādīja ES eksperti.
Jaunā ES sankciju kārta sākotnēji tika ierosināta maija sākumā, un pēc tam sekoja vairākas nedēļas ilgas sarunas dalībvalstu starpā.
Ideja vērsties pret valstīm, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, sākotnēji izraisīja dažu ES valstu bažas par iespējamiem pretpasākumiem, tai skaitā no Ķīnas, kas varētu negatīvi ietekmēt tirdzniecību. Tāpēc jaunajā sankciju paketē tiek izmantota ļoti piesardzīga pieeja.
Leiena iepriekš izteikusies, ka ES eksporta aizliegumi Krievijai ietekmē preces, kuru tirdzniecības apjoms pirms kara bija aptuveni 50 miljardi eiro gadā. Tas atbilst 55% no ES eksporta uz Krieviju.
Importa aizliegumi Krievijas precēm attiecas uz 60% pirmskara preču apjoma, sasniedzot aptuveni 90 miljardus eiro.
