Zelenskis: “Vēstniecību darba atjaunošana ir apliecinājums ticībai mūsu valsts uzvarai.” 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas spēkiem nespējot gūt stratēģisku pārsvaru, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Maskavas uzsāktā kara 100. dienā videouzrunā paudis pārliecību par Ukrainas uzvaru. Zelenskis atzinis, ka Krievija šobrīd okupē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, bet paudis apņēmību to atgūt, Ukrainai saņemot papildu bruņojumu.
Kijivā darbu atjaunojušas 50 vēstniecības
25. februārī – dienu pēc Krievijas iebrukuma sākuma – Zelenskis publiskoja līdzīgu video no tās pašas vietas Kijivas centrā. Toreiz viņš paziņoja, ka atteicies no Rietumu piedāvājuma evakuēties no Kijivas, sakot, ka viņam nepieciešama munīcija, nevis izvešana no valsts.
3. jūnijā Ukrainas prezidents pavēstīja, ka Kijivā darbu atjaunojušas 50 vēstniecības. “Tas ir ļoti svarīgi ne tikai diplomātu darbam, bet arī simboliskā līmenī,” piebilda valsts vadītājs.
“Vēstniecību darba atjaunošana ir apliecinājums ticībai mūsu valsts uzvarai, tam, ka Ukraina spēj aizstāvēt savu valstiskumu karā, ko mūsu zemē izvērsusi Krievija,” uzsvēra Zelenskis.
Atriebībā par Ukrainas armijas un zemessardzes sīvo pretošanos Krievijas aviācija vakar apšaudīja ar raķetēm Kijivu, tēmējot uz dzelzceļa infrastruktūras objektiem. Kā apgalvo Krievijas Aizsardzības ministrija, triecienā esot iznīcināta daļa tanku, ko Ukrainai piegādājuši ārzemju partneri. Pēc Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba rīcībā esošās pagaidu informācijas, raķetes raidītas no lidmašīnām “Tu-95”, kas atradās virs Kaspijas jūras. Viena raķete “Kalibr” lidojusi bīstami zemu pār Dienvidukrainas atomelektrostaciju Mikolajivas apgabalā.
Ukrainas valsts atomenerģētikas firma “Enerhoatom” Krievijas rīcību nosaukusi par kārtējo kodolterorisma aktu. Krievijas armija Melnās jūras Sevastopoles ostā savilkusi piecus lielos desanta kuģus. Kā vairākkārt brīdinājušas Ukrainas amatpersonas, pastāv briesmas, ka Krievijas spēki var mēģināt izsēdināt desantu pie Odesas.
Mariupoli nolīdzina ar zemi
Mariupolē krievu okupanti sākuši māju nolīdzināšanu un, nešķirojot gruvešus, kopā ar līķiem ved uz izgāztuvi, pavēstījis pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko. “Informāciju par bojāgājušo līķiem nav iespējams saņemt, jo pēc nolīdzināšanas viss tiek izvests uz izgāztuvi. Ja ēkās bija līķi, tad tie kopā ar atkritumiem izgāzti atkritumu poligonā,” vēsta Andrjuščenko.
Pēc Ukrainas amatpersonu sākotnējām aplēsēm, Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 mierīgo iedzīvotāju. Pilsēta ir faktiski sagrauta, taču tajā joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas, paziņojis ANO Ukrainas krīzes koordinators Amids Avads. ANO uzsver, ka humānā palīdzība nepieciešama vismaz 16 miljoniem ukraiņu, bet vēl simtiem tūkstošu nav piekļuves ūdenim un elektrībai. Humānās palīdzības organizācijas bažījas, ka līdz ar ziemas tuvošanos miljoniem ukraiņu dzīve tiks pakļauta vēl lielākām briesmām.
Spānija gatava piegādāt bruņojumu Ukrainai
Spānija ir gatava piegādāt Ukrainai zenītraķešu kompleksus un Vācijā ražotos tankus “Leopard”, vēsta laikraksts “El Pais”, atsaucoties uz avotiem Spānijas valdībā. Madride, kas līdz šim palīdzējusi Ukrainai ar munīciju, individuālās aizsardzības līdzekļiem un vieglo bruņojumu, ir gatava “kvalitatīvam lēcienam” attiecībā uz turpmāko palīdzību, proti, smagā bruņojuma piegādēm, norāda laikraksts.
Pašlaik tiek gatavota tuva darbības rādiusa zenītraķešu kompleksu “Shorad Aspide” baterijas piegāde, bet tiek spriests arī par iespēju piegādāt Ukrainai tankus “Leopard 2A4”, kas tiek turēti rezervē Spānijas armijas bāzē Saragosā. Tie ir paveca modeļa tanki, ko Vācija pārdevusi Spānijai 1995. gadā.
Izdevums lēš, ka Ukrainai pēc remonta varētu tikt nodoti aptuveni 40 šādu tanku, un Spānija ir gatava arī palīdzēt sagatavot ukraiņu karavīrus izmantot šo kaujas tehniku.
Vienlaikus avīze atzīst, ka par piegādes termiņiem spriest vēl pāragri, jo šiem tankiem nepieciešams remonts un modernizācija. Iepriekš tika ziņots, ka Ukraina varētu saņemt tankus “Leopard” tieši no Vācijas, taču Berlīne joprojām vilcinās nodot Kijivas rīcībā smago bruņojumu. No Polijas un Čehijas Ukraina saņēmusi savulaik Padomju Savienībā ražotos tankus.
Jārēķinās ar ilgu novājināšanas karu Ukrainā
Rietumvalstīm jāgatavojas ilgam “novājināšanas karam” Ukrainā, pēc tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, brīdinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norādīja, ka ukraiņi “maksā augstu cenu par savas valsts aizstāvēšanu, taču mēs redzam, ka arī Krievija cieš lielus zaudējumus”. Atkārtoti uzsverot, ka NATO nevēlas iesaistīties tiešā konfrontācijā ar Krieviju, Stoltenbergs atzina, ka Rietumu aliansei ir “pienākums” atbalstīt Ukrainu.
“Vairums karu – arī, visticamāk, šis karš – kaut kad beigsies pie sarunu galda, taču mēs zinām, ka tas, kas notiek pie sarunu galda, ir ļoti cieši saistīts ar situāciju kaujas laukā,” piebilda alianses ģenerālsekretārs.
Uz jautājumu, vai Rietumi izdara uz Ukrainu spiedienu, lai tā piekristu teritoriāliem zaudējumiem apmaiņā pret mieru, Stoltenbergs atbildēja, ka “ne mums lemt”, kas Ukrainai ir pieņemams vai nav pieņemams. Viņš atteicās komentēt ziņas, ka NATO varētu apsvērt karaflotes konvojus, lai caur krievu blokādi izvestu Ukrainas ostās bloķēto labību, taču izteicās, ka viņš atbalstot centienus rast šīs situācijas risinājumu.
