Zelenskis noraida pamiera apspriešanu ar Krieviju 132
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien Parīzē paziņojis, ka pamiers ar Krieviju netiek apspriests ar Eiropas sabiedrotajiem, un aicināja Rietumus sniegt Ukrainai lielāku militāro un finansiālo atbalstu pirms ziemas iestāšanās.
Zelenskis devies vizītē pa Eiropu un plāno 48 stundās apmeklēt Londonu, Parīzi, Romu un Berlīni.
Parīzē, uzrunājot žurnālistus pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Zelenskis noliedza mediju ziņoto, ka viņš apspriež nosacījumus iespējamajam pamieram ar Krieviju.
“Tas nav mūsu sarunu temats. Tā nav taisnība. Krievija daudz strādā ar mediju dezinformāciju, tāpēc tas (šādas ziņas) ir saprotams,” viņš piebilda.
Zelenskis ir noraidījis jebkādu miera plānu, kas paredz teritorijas atdošanu Krievijai, uzstājot, ka Maskavai vispirms ir jāizved visi karavīri no Ukrainas teritorijas.
Zelenskis sacīja, ka viņš ar Makronu arī pārrunājis Kijivas uzvaras plānu, lai sakautu Krieviju, un izteica pateicību Francijas prezidentam par viņa atbalstu.
“Pirms ziemas mums ir nepieciešams jūsu atbalsts,” viņš piebilda, atzīstot “sarežģīto situāciju austrumos” un “lielo deficītu” attiecībā uz daļu ekipējuma.
Neprecizējot sīkāk, Makrons sacīja, ka Zelenskis izklāstījis Ukrainas plānu nākamajām nedēļām un abi ir apsprieduši stratēģiju nākamajām nedēļām un mēnešiem. Makrons uzsvēra, ka viņš atkārtoti apliecinājis Francijas atbalstu Ukrainas pretestībai Krievijas iebrukumam.
Makrons trešdien apmeklēja armijas nometni Francijas austrumos, lai tiktos ar Ukrainas karavīriem, kuri iziet militāro apmācību Francijā.
Zelenskis ieradās Parīzē no Londonas, kur viņam bija sarunas ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.
Ukrainas līderis pēc tikšanās Dauningstrītā sacīja, ka viņš izklāstījis uzvaras plāna detaļas, piebilstot, ka tā “mērķis ir radīt pareizos apstākļus taisnīgām kara beigām”.
Stārmers sacīja, ka tikšanās bija iespēja “iepazīties ar plānu un detalizētāk parunāt to”.
Zelenskis uzsver, ka Ukrainai izmisīgi nepieciešama lielāka palīdzība cīņā ar Krieviju, kurai izdevies sagrābt desmitiem mazu pilsētu un ciematu austrumos. Viņš arī pieprasa atļauju izmantot sabiedroto piegādātos tālās darbības ieročus, tai skaitā Lielbritānijas piegādātās raķetes “Storm Shadow”, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas iekšienē.
Vašingtona un Londona vilcinās ar atļaujas došanu, baidoties, ka tas varētu iesaistīt NATO sabiedrotos tiešā konfliktā ar Krieviju. Zelenskis atklāja, ka viņš šo jautājumu ir izvirzījis sanāksmē Dauningstrītā.
Rite žurnālistiem sacīja, ka “juridiski tas ir iespējams, jo juridiski Ukrainai ir atļauts izmantot savus ieročus, ja tie var trāpīt pa mērķiem Krievijā, ja šie mērķi rada draudus Ukrainai”. Taču viņš piebilda, ka lēmums par atļaujas došanu ir katras valsts pašas ziņā.
Vienlaikus Rite un Londona brīdināja nepiešķirt pārāk lielu nozīmi tālās darbības rādiusa raķetēm. “Nevienu karu nekad nav izdevies uzvarēt ar vienu ieroci,” sacīja britu premjerministra pārstāvis.
Sestdien bija plānota Ukrainas sabiedroto tikšanās NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, bet tā tika pārcelta uz vēlāku laiku, lai tajā varētu piedalīties ASV prezidents Džo Baidens. Prezidents bija spiests atlikt vizīti Vācijā viesuļvētras “Miltons” dēļ.
Ukraina paļaujas uz ASV palīdzību miljardiem dolāru apmērā, un ASV prezidenta vēlēšanas novembrī var izrādīties izšķirošas. Vēlēšanās 5.novembrī republikāņu kandidāts eksprezidents Donalds Tramps sacentīsies ar demokrātu kandidāti, pašreizējo ASV viceprezidenti Kamalu Herisu.
Vācijā bāzētais Ķīles institūts brīdinājis, ka Rietumu militārā un finansiālā palīdzība Ukrainai 2025.gadā varētu samazināties uz pusi līdz aptuveni 29 miljardiem eiro, ja vēlēšanās ASV uzvarēs Tramps.
Tramps solījis izbeigt karu 24 stundu laikā, ja viņš tiks ievēlēts, un Kijiva baidās, ka tas nozīmē, ka tā būs spiesta iet uz milzīgiem kompromisiem, lai panāktu mieru.
