2022. kļuva par gadu, kurā Ukraina mainīja pasauli 23
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainā gadumiju ievadīja Krievijas raķešu “salūts”, sējot nāvi un postu Kijivā un citās Ukrainas pilsētās, bet tas nav salauzis ukraiņu pretošanās garu. Aptaujas liecina, ka 85% ukraiņu par nepieļaujamu uzskata Ukrainas teritoriālu piekāpšanos Krievijai miera panākšanas labā.
Pasaule ir sadzirdējusi Ukrainu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Jaungada uzrunā paziņoja, ka 2022. kļuva par gadu, kurā Ukraina mainīja pasauli, bet pasaule atklāja Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka pasaule sadzirdēja Ukrainu un Ukraina iekļuva ne tikai pasaules medijos, bet arī cilvēku sirdīs. “Mums teica – kapitulācija. Mēs izvēlējāmies pretuzbrukumu. Mums teica, lai ejam uz piekāpšanos un kompromisiem. Mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO. Pasaule sadzirdēja Ukrainu. Eiroparlaments, Bundestāgs, Lielbritānijas parlaments, Knesets, ASV Kongress. Pasaule sajuta Ukrainu. Ukraina ir medijos. Cilvēku sirdīs. “Google” meklēšanas topā. Pasaule ieraudzīja Ukrainu. Galvenajos laukumos Toronto, Ņujorkā, Londonā, Varšavā, Florencē, Sidnejā, citās pilsētās,” teica Zelenskis. “Vai ir kaut kas tāds, kas spēj mūs nobiedēt? Nav. Jo mēs visi esam kopā. Lūk, par ko mēs karojam. Cits par citu. Mums labākais salūts ir okupantu noliktavās. Labākā dāvana – skaitļi Ģenerālštāba ziņojumā,” teica Ukrainas prezidents. Viņš norādīja, ka pagaidām nav zināms, ko nesīs jaunais 2023. gads, taču ukraiņi ir gatavi uz visu. “Jauni panākumi? Mēs būsim laimīgi. Jauni triecieni? Mēs būsim nelokāmi. Cīņas turpināšana? Kausimies. Bet kad uzvarēsim – apskausimies,” sacīja Zelenskis. Viņš arī pauda vēlēšanos, lai 2023. gads Ukrainai kļūtu par atgriešanās gadu – lai ukraiņu karavīri un gūstekņi atgrieztos pie tuviniekiem, bēgļi – mājās, bet Ukrainas robežas – tajās vietās, kur tās bija 1991. gadā. Ukrainas prezidents jaunajā gadā arī novēlēja uzvaru.
Putins jātiesā šogad
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad būtu jātiesā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, paziņojis britu jurists Džefrijs Naiss, kurš savulaik vadīja tiesas prāvu pret Serbijas bijušo līderi Slobodanu Miloševiču Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā, kur viņš strādāja no 1998. līdz 2006. gadam. Miloševiča tiesas process sākās 2002. gadā par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēcību, ko serbu armija pastrādāja Horvātijā, Bosnijā un Kosovā. Miloševičs, saukts par “Balkānu miesnieku”, mira no sirdslēkmes 2006. gadā tiesas prāvas laikā. Pret viņu bija izvirzītas 66 apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēcību, kas noveda pie aptuveni 10 000 cilvēku bojāejas.
Džefrijs Naiss uzskata, ka Putins var tikt apsūdzēts par uzbrukumiem civiliem mērķiem kara laikā. Britu jurists intervijā raidsabiedrībai BBC paudis izbrīnu, ka prokurori un politiķi “nerunā par šo lietu daudz brīvāk un atklātāk”. Viņaprāt, “Putina lieta ir skaidra un nav šaubu par pavēļu došanas ķēdi, kas ved pie cilvēka Kremlī”. No juridiskā viedokļa būtu ļoti svarīgi tiesāt pašu Krievijas vadoni, nevis ierindas karavīrus, viņš teica intervijā BBC.
Naiss uzskata, ka Putina lieta būtu jāizskata Ukrainas tiesā un varētu notikt, Putinam klātneesot. Britu jurists pieļauj varbūtību, ka pret Krievijas līderi līdz šim nav izvirzīta oficiāla apsūdzība, jo zināmās aprindās ir vēlme atbrīvot viņu no tiesāšanas kā daļu no miera līguma. Starptautiskās krimināltiesas (ICC) pilnvaras attiecas arī uz Ukrainu, bet ICC vēl nav paziņojusi par Putina atbildību par noziegumiem Ukrainā, teica Naiss.
Britu jurista ieskatā, šī “negribība” izvirza jautājumu, vai nav kāds “politisks ieguvums”, lai neapsūdzētu Putinu. Džefrijs Naiss uzskata, ka doma par jebkādu miera līgumu, kas neparedz Putina tiesāšanu, ir “biedējoša perspektīva, kas pilnībā noliegtu taisnīgumu Ukrainas tautai”. Starptautiskās krimināltiesas pārstāvis noliedzis, ka uz tās prokuroru Karimu Hanu būtu izdarīts spiediens, lai aizkavētu izmeklēšanu. “Prokurors Hans ir vairākkārt apliecinājis, ka atbildība ir imperatīvs, kas jāsasniedz,” teikts ICC paziņojumā, piebilstot, ka prokurors ir strādājis Ukrainā, vācot pierādījumus par kara noziegumiem, un aresta orderi tiks izdoti, kad būs savākti pietiekami pierādījumi.
Jau dokumentēti tūkstošiem Krievijas kara noziegumu
Naisa vērtējumā Maskavas darbības iebrukumā Ukrainā ir raksturojamas kā noziegumi pret cilvēcību, jo tika veikti uzbrukumi civiliem mērķiem.
Noziegumi pret cilvēcību tiek uzskatīti par vissmagākajiem pārkāpumiem tā dēvētajā kara likumu kodeksā, atzīmē BBC. Šie likumi aizliedz uzbrukumus civilpersonām vai infrastruktūrai, kas ir vitāli svarīga viņu izdzīvošanai, un ir apkopoti vairākos starptautiskajos līgumos, piemēram, Ženēvas konvencijā. Krievijas daudzkārtējie uzbrukumi Ukrainas energosistēmas objektiem ziemas laikā var tikt vērtēti kā kara noziegumi par nodarīto kaitējumu civiliedzīvotājiem.
Krievija noliedz kara noziegumu veikšanu Ukrainā, apgalvojot, ka uzbrūk tikai militāriem mērķiem. Ukrainas juristi un starptautisko organizāciju pārstāvji ir dokumentējuši tūkstošiem noziegumu un vardarbības aktu pret civiliedzīvotājiem, ko pastrādājuši Krievijas karavīri kopš iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī.
