Zelenskis: Krievijai neizdosies mūs izdzēst. Ienaidniekiem te nebūs neviena mierīga brīža! 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas karaspēks jau devīto dienu bombardē Ukrainas pilsētas. Krievijas uzbrukumam iestrēgstot, tās armija izmanto barbariskas metodes. Ukrainas parlaments vakar apstiprināja valsts prezidenta Volodimira Zelenska parakstīto dekrētu par vispārēju mobilizāciju.
Vakar sākās Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta. Ukrainas puses galvenie jautājumi sarunās ir tūlītēja uguns pārtraukšana, pamiers un humāno koridoru izveidošana mierīgo iedzīvotāju evakuācijai.
Pārkāpjot starptautiskās tiesības, krievi izmanto kasešu bumbas, lielkalibra šrapneļu munīciju un reaktīvos daudzstobru mīnmetējus “Grad”, “Smerč” un “Uragan”. Ukrainas armija turpina aizstāvēšanās kaujas, bloķējot pretinieka spēkus dažādos virzienos.
Krievijas spēkiem vakar izdevies ieņemt Hersonas pilsētu valsts dienvidos un aplenkt Mariupoli. Krievijas karaspēks pastiprinājis Kijevas un Harkovas apšaudi. “Harkova kļuvusi par 21. gadsimta Staļingradu,” paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Oleksijs Arestovičs.
“Nedēļas laikā mēs esam izjaukuši ienaidnieka plānus,” videouzrunā valstij prezidents Zelenskis uzslavēja ukraiņu tautas pretošanos. “Ienaidniekiem te nebūs neviena mierīga brīža.”
Krievu karavīru morāle ir zema, viņš atzīmēja, jo viņi ielaužas veikalos, kur meklē pārtiku. “Tie nav lielvalsts karotāji, bet apmulsināti bērni, kas tikuši izmantoti,” teica Zelenskis. “Krievija grib Ukrainu izdzēst no vēstures un pasaules kartes, taču tas neizdosies,” apliecināja Ukrainas prezidents.
Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi līdz 3. martam bija aptuveni 9000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Maskava pirmo reizi paziņojusi par tās armijas zaudējumiem – esot 498 kritušie un 1597 ievainotie. Kā uzskata militārie eksperti, katrs no šiem skaitļiem ir jāpareizina ar desmit.
Starptautisks nosodījums
Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sēdē no 193 valstīm tikai piecas – Krievija, Baltkrievija, Eritreja, Ziemeļkoreja un Sīrija – balsoja pret rezolūciju, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un aicina nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Trīsdesmit piecas valstis, tostarp Ķīna un Indija, atturējās.
Televīzijas uzrunā Francijas prezidents Emanuels Makrons nosodīja Vladimira Putina “zemisko karu” pret Ukrainu, taču piebilda, ka uzturēšot sakaru kanālus atvērtus ar Krievijas prezidentu, lai mēģinātu viņu pārliecināt apturēt šo nāvējošo militāro uzbrukumu. Analītiķi atzīmē, ka Makrona kā miera nesēja vizīte Maskavā īsi pirms kara sākuma nožēlojami izgāzās.
Pēc uzrunas televīzijā Makrons ukraiņu valodā pavēstīja tviterī: “Es aplaudēju ukraiņu tautas drosmei, kas pretojas bruņotam uzbrukumam. Franču vārdā es sūtu prezidentam Zelenskim Francijas brālīgu atbalstu. Viņš tagad ir goda, brīvības un drosmes seja.”
Tad tvitera vēstījumā Makrons pārgāja uz krievu valodu: “Šodien mēs stāvam blakus visiem tiem krieviem, kas negrib, lai šis necienīgais karš tiktu vests viņu vārdā, kas drosmīgi aizstāv mieru ar atbildības sajūtu un paziņo to Krievijā un ārpus tās.”
Makrons uzskata, ka Ukrainā ļaunākais ir tikai vēl priekšā un Krievijas prezidents Vladimirs Putins acīmredzot ir apņēmies sagrābt visu valsti, pēc vakar notikušās pusotru stundu ilgās abu prezidentu telefonsarunas pavēstīja Makrona palīgs, kurš lūdzis neminēt viņa vārdu. Putins iebrukumu atkal attaisnojis ar Ukrainas “denacifikāciju”. Francijas prezidenta palīgs Putina teikto raksturojis kā šokējošu un nepieņemamu un ka Makrons skaidri pateicis Putinam, ka tie ir meli.
Kremļa preses dienesta paziņojumā pēc telefonsarunas teikts, ka “īpašās militārās operācijas” (tā Kremlis dēvē Putina pret Ukrainu izvērsto karu) “uzdevumi jebkurā gadījumā tiks izpildīti, bet mēģinājumi iegūt laiku, vilcinot sarunas, novedīs tikai pie tā, ka mūsu sarunu pozīcijā radīsies jaunas prasības Kijevai”.
Krievijas oligarhi par mieru
Kremlim tuvais Krievijas oligarhs Oļegs Deripaska, kam noteiktas Rietumu sankcijas, atkārtoti nācis klajā ar paziņojumu pret karu Ukrainā. “Miers ir ļoti svarīgs! Vilcināt sarunas – neprāts!” vakar savā kanālā lietotnē “Telegram” ierakstījis miljardieris.
“Ukraina jau sen ir kodolvalsts, tās teritorijā bez iekonservētās Černobiļas AES ir vēl 15 atomenergobloki un trīs pārstrādātās kodoldegvielas glabātavas. Nesaprotošajiem – jebkuru incidentu šajos objektos mūsu pēcteči Krievijā, Ukrainā un Eiropā pieminēs mums visiem vēl pēc 200 gadiem ar lāstiem,” teica uzņēmējs, kam ir labas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Vakar, runājot Krasnojarskas Ekonomikas forumā, Deripaska pievērsās arī Putina izraisītā kara un Rietumu sankciju sekām Krievijas tautsaimniecībā. “Ar šādiem izaicinājumiem mēs vēl neesam saskārušies. Dzelzs priekškars jau ir nolaists. Mani ļoti lūdz to neteikt, bet es esmu par mieru.” Lai novērtētu iespējamās sankcijas, jāatceras Krievijas 1998. gada krīze un jāpareizina ar trīs, rosināja uzņēmējs.
Ar paziņojumiem pret karu nākuši klajā konsorcija “Alfa-Grupp” līdzīpašnieki Mihails Fridmans un Pjotrs Avens, baņķieris Oļegs Tiņkovs, uzņēmuma “Severstaļ” galvenais īpašnieks Aleksejs Mordašovs.
Aicina saglabāt vēsu prātu
Krievijas iebrukums Ukrainā ir saasinājis diskusijas Somijā par to, vai tās militārā neitralitāte nav jāatceļ un vai būtu jāpievienojas NATO. Jaunākā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka pirmo reizi Somijā dalībai NATO ir vairāk atbalstītāju nekā pretinieku.
“Akūtas krīzes vidū ir īpaši svarīgi saglabāt vēsu prātu un rūpīgi izvērtēt ietekmi uz mūsu drošību,” pēc tikšanās ar parlamenta deputātiem un militārpersonām sacīja Somijas prezidents Sauli Nīniste. Pagājušajā nedēļā desmitiem tūkstošu Somijas iedzīvotāju parakstīja petīcijas ar aicinājumu rīkot referendumu par pievienošanos NATO, kas nozīmē, ka jautājums ir jāizskata parlamentā.
Somija, kurai ar Krieviju ir 1300 kilometru gara robeža, aukstā kara laikā saglabāja neitralitāti, pretī saņemot Maskavas solījumus, ka padomju karaspēks nepārkāps Somijas robežu. 5,5 miljonu cilvēku apdzīvotā valsts 1995. gadā iestājās Eiropas Savienībā un ir tuvinājusies NATO, ar kuru dalās ar izlūkošanas informāciju un piedalās kopīgās militārās mācībās.
“Mūsu drošības vide piedzīvo straujas un dramatiskas pārmaiņas,” paziņoja Nīniste. “Es pilnībā saprotu Somijas iedzīvotāju bažas un nepieciešamību atbildēt uz situāciju,” viņš piebilda. Eksperti prognozē, ka Somija rīkosies saskaņoti ar kaimiņvalsti Zviedriju.
Krievijas Ārlietu ministrija brīdinājusi – ja ziemeļvalstis pievienosies NATO, tam būs “nopietnas militāras un politiskas sekas”. Somija tādus draudus noraidīja kā jau iepriekš dzirdētu brīdinājumu.
