Zelenskis grib pabeigt karu vēl šogad. Vai G7 to sadzird? 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Videoformātā uzrunājot Vācijā notiekošo G7 samitu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka vēlas, lai Krievijas karš pret Ukrainu tiktu pabeigts pirms ziemas iestāšanās.
Kremļa karš pret Ukrainu ir G7 samita centrā
Zelenskis aicināja G7 līderus veltīt maksimālas pūles, lai karu varētu pabeigt līdz gada beigām, mudinot viņus pasteidzināt smago ieroču piegādi Ukrainai, palīdzēt atjaunot graudu eksportu un iesaistīties valsts atjaunošanā.
Viņš aicināja G7 līderus intensificēt sankcijas pret Krieviju un uzsvēra, ka spiediens pret Kremli nedrīkst atslābt. Zelenskis arī pavēstīja, ka šobrīd nav gatavs sākt sarunas ar Krieviju, jo Ukraina vēl cenšas nostiprināt savas pozīcijas. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka miera līgums ar Ukrainu ir iespējams tikai tad, ja Kijiva izpilda visas Maskavas prasības.
Kremļa izvērstais karš pret Ukrainu, kas izraisījis globālu ekonomisku un finansiālu krīzi, ir galvenais temats Elmavas pilī Bavārijas Alpos notiekošajā G7 samitā. Krievija atgādināja par sevi, jau svētdien veicot Kijivas un citu Ukrainas pilsētu apšaudi.
Samita ietvaros dažās apspriedēs piedalās arī vairāku Āfrikas valstu līderi, kas ir nopietni nobažījušies, ka Krievijas kara izraisītā Ukrainas graudu eksporta blokāde varētu novest pie bada viņu valstīs. Attīstības valstu vadītāji ir vīlušies, ka līdz šim nav panākta nekāda virzība Krievijas bloķēto Ukrainas ostu darbības atsākšanā.
Krievija vaino Ukrainu, bet atsakās dot garantijas, ka neizmantos Ukrainas ostu pieejas atmīnēšanu militāriem mērķiem. Īsi pirms Zelenska uzrunas G7 apspriedē Krievija atkal veica gaisa uzbrukumus objektiem Ukrainā.
ASV plāno nosūtīt Ukrainai modernas pretgaisa aizsardzības raķetes, ziņo aģentūra AFP, atsaucoties uz anonīmu diplomātisku avotu. ASV prezidents Džo Baidens licis iepirkt modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainas vajadzībām, atklāja avots.
Gaidāms, ka ASV šonedēļ oficiāli paziņos par modernu vidējas līdz tālas darbības zeme-gaiss pretraķešu aizsardzības sistēmu iegādi un citu ieroču iegādi, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas iebrukumu, ziņoja avots.
G7 līderi samitā Vācijā pauduši bažas par Krievijas plāniem piegādāt Baltkrievijai raķetes, kas spēj nest kodolgalviņas. “Mēs aicinām Krieviju izturēties atbildīgi un saglabāt savaldību,” teikts G7 līderu paziņojumā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija gatavojas tuvākajos mēnešos nosūtīt uz Baltkrieviju raķešu sistēmas “Iskander-M”, kas spēj nest arī kodolgalviņas.
Grib likt Krievijai maksāt par karu
G7 valstis samitā Vācijā virzās uz priekšu sarunās par cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un jaunām sankcijām Krievijas aizsardzības nozarei, paziņojusi augsta ranga ASV amatpersona. G7 grupā ietilpst Vācija, Francija, Britānija, Itālija, ASV, Kanāda un Japāna.
Rietumu sabiedroto plāna mērķis ir atņemt Kremlim svarīgu ienākumu avotu un panākt Krievijas naftas cenas krišanos. Baltais nams arī paziņojis par jauniem pasākumiem, lai ierobežotu Krievijas iespējas papildināt savus krājumus ar ieročiem, ko tā izmanto karā pret Ukrainu.
“G7 līderi saskaņos un paplašinās mērķtiecīgās sankcijas, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas piekļuvi Rietumu tehnoloģijām, kas var atbalstīt Krievijas ieroču rūpniecību,” paziņoja Baltā nama pārstāvis. G7 arī plāno novirzīt palīdzībai Ukrainai līdzekļus, kas iegūti no nesen noteiktajiem muitas tarifiem Krievijas eksportam.
ASV prezidents Džo Baidens un citi G7 līderi mēģinās iegūt “pilnvaras izmantot ieņēmumus, kas iekasēti no jebkuriem jauniem tarifiem Krievijas precēm, lai palīdzētu Ukrainai un nodrošinātu, ka Krievija maksā par karu”, pavēstīja ASV amatpersona.
Plāno noteikt cenu griestus Krievijas naftai
Lai gan Rietumi jau noteikuši vairākas sankciju kārtas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā, sankcijām naftas nozarei būtu vislielākā ekonomiskā ietekme. Energoresursu eksports ir Krievijas lielākais peļņas avots, un rietumvalstis ir ļoti atkarīgas no naftas un gāzes importa.
Ņemot vērā augsto inflāciju un augošās degvielas cenas, prezidents Baidens apzinās politiskos riskus, ar ko saistīta šāda vēršanās pret naftas nozari, norādīja ASV amatpersona, piebilstot, ka G7 līderu mērķis ir vērsties pret Krievijas pelņas avotiem, bet vienlaikus mazināt šādas rīcības ietekmi uz G7 valstu ekonomikām un pārējo pasauli.
“G7 līderi atzīs šos divus mērķus un arī atzīs, ka ceļš uz priekšu ir steidzami likt ministriem strādāt, lai noteiktu cenu griestus, ar ko, pēc mūsu domām, vislabāk var sasniegt abus šos mērķus vienlaikus,” sacīja amatpersona. Cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un gāzei atbalsta Itālija un Francija.
Šāds solis nozīmētu, ka valstis turpina importēt no Krievijas energoresursus, kas tām nepieciešami, bet atsakās maksāt vairāk par konkrētu cenu. Teorētiski tas mazinātu inflācijas spiedienu Rietumos un reizē mazinātu Krievijas peļņu. Rietumi cer, ka Maskavai nebūs citu variantu kā piekrist, jo tai ļoti nepieciešami ienākumi no naftas.
Francijas prezidentūra ir paziņojusi, ka “pasākums būtu daudz jaudīgāks, ja tas nāktu no [naftas] ieguvējvalstīm”, un nepieciešams sadarboties ar OPEC+ un citiem naftas ieguvējiem pasaulē. ASV un Kanāda, kas ir mazāk atkarīgas no Krievijas naftas, jau ir aizliegušas importēt Krievijas naftu.
G7 ir Ukrainas pusē
ASV prezidents Džo Baidens uzslavējis Vācijas kancleru Olafu Šolcu par viņa vadību pēc Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu un aicinājis Rietumus palikt vienotiem. “Mums ir jāpaliek kopā,” Baidens sacīja Šolcam divpusējās tikšanās laikā pirms G7 samita Vācijas Alpos. “Krievijas prezidents Vladimirs Putins cerēja, ka NATO un G7 kaut kādā veidā sadalīsies,” sacīja Baidens. “Bet mēs to neesam izdarījuši un negrasāmies.”
Baidens uzteica Šolca vadību laikā, kad Eiropa piedzīvo satricinājumus, ko izraisīja Krievijas karš un tam sekojošā globālā ekonomiskā krīze. Augsta ranga ASV amatpersona sacīja, ka Vašingtona ir “ļoti daudz ieguldījusi” attiecībās ar Vāciju kopš Baidena stāšanās amatā pirms divarpus gadiem.
Baidena un Šolca divpusējās sarunas bija “laba iespēja apliecināt dziļās un noturīgās saites starp mūsu valstīm. Krievija un Ukraina bija sarunu tēmu augšgalā, ieskaitot mūsu nepārtraukto ciešo koordināciju politiskajā un diplomātiskajā frontē,” sacīja amatpersona.
“Kā G7 mēs esam Ukrainas pusē un turpināsim atbalstu, tāpēc mums visiem jāpieņem smagi, bet nepieciešami lēmumi,” paziņoja samita namatēvs Vācijas kanclers Olafs Šolcs. “Mēs turpināsim palielināt spiedienu uz Putinu. Šim karam ir jābeidzas,” uzsvēra Šolcs.
G7 līderi arī pieprasīja, lai Krievija ļauj atgriezties Ukrainā visiem Ukrainas pilsoņiem, kuri aizvesti uz Krieviju pret pašu gribu, un aicināja Krieviju atļaut eksportēt no Ukrainas graudus.
“Mēs aicinām Krieviju bez nosacījumiem pārtraukt uzbrukumus lauksaimniecības un transporta infrastruktūrai un nodrošināt brīvu lauksaimniecības kravu pārvadāšanu no Ukrainas ostām,” paziņoja G7 līderi.
