Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un valsts armija.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un valsts armija.
Foto: AP/SCANPIX

Zelenskis brīdina par Krievijas plāniem militāro mācību aizsegā Baltkrievijā. Vai vasarā briest uzbrukums Lietuvai, Polijai…? 35

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien, 29. aprīlī, brīdināja, ka Krievija šovasar gatavojas iespējamai militārai agresijai, maskējoties aiz kopīgām mācībām ar Baltkrieviju, tā šodien vēsta Ukrainas medijs “Kyiv Independent”.

Reklāma
Reklāma
Krievijā masveidā atceļ tradicionālās 9. maija parādes. Kas pēkšņi noticis?
Trampam atliek bezspēcībā vien noplātīt rokas: Putins atdzīvina 3 klasiskās Kremļa taktikas
Atdeva līķi bez acīm, smadzenēm un noskūtiem matiem: atklātībā nāk zvērīgas darbības, kas veiktas ar 27 gadus veco ukraiņu žurnālisti
Lasīt citas ziņas

“Paskatieties uz Baltkrieviju – šovasar Krievija tur kaut ko gatavo militāru mācību aizsegā. Tā parasti sākas tās jaunie uzbrukumi,” sacīja Zelenskis Trīs jūru samitā (Three Seas Summit), ziņoja “Suspilne“.

“Bet kur šoreiz? Es nezinu. Ukrainā? Lietuvā? Polijā? Nedod Dievs! Bet mums visiem ir jābūt gataviem. Visas mūsu iestādes ir atvērtas sadarbībai,” norādīja Zelenskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā zināms, Baltkrievija kopā ar Krievijas bruņotajiem spēkiem rīkos militārās mācības “Zapad 2025” (Rietumi 2025). Tā ir daļa no ilgstoši notiekošo militāro mācību sērijas, kas jau kopš 2009. gada notiek reizi divos gados. Pēdējās mācības “Zapad-2021”, kurās piedalījās vairāk nekā 200 tūkstoši dalībnieku, kalpoja kā prelūdija Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gada februārī.

Neraugoties uz to, ka Baltkrievija nav tieši iesaistīta Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā, tās teritorijā joprojām atrodas Krievijas karaspēks un raķetes.

Baltkrievijai ir kopīgas robežas ar Ukrainu, Poliju, Lietuvu, Lietuvu, Latviju un Krieviju, kas to pozicionē kā galveno stratēģisko koridoru starp NATO un Maskavu. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis iepriekš sacīja, ka gaidāmās mācības “Zapad 2025” varētu ļaut Krievijai slepeni pulcēt spēkus uzbrukumam, tādējādi maskējoties aiz mācību “izkārtnes”.

“Visiem vingrinājumiem ir savs mērķis. Un viens no šiem mērķiem ir slēpta uzbrukuma karaspēka grupu izveide,” tā jau šā gada 9. aprīlī sacīja Sirskis. “Mācību redzamība ir vispieņemamākais veids, kā pārvietot karaspēku, koncentrēt karaspēku noteiktā virzienā un izveidot karaspēka grupu,” viņš norādīja.

Arī Ukrainas prezidents Zelenskis vairākkārt ir brīdinājis, ka Krievija var eskalēt militārās darbības ārpus Ukrainas.

14. februārī Minhenes drošības konferencē Zelenskis paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno izvietot līdz 150 tūkstošiem karavīru galvenokārt Baltkrievijā, tādējādi norādot uz iespējamu karaspēka palielināšanu, lai nākotnē varētu veikt uzbrukumus NATO valstīm.

Reklāma
Reklāma

“Pamatojoties uz visu informāciju, ko esmu ieguvis no izlūkdienestiem un citiem avotiem, es domāju, ka viņš gatavojas karam pret NATO valstīm nākamgad (2026. gadā),” toreiz sacīja Zelenskis, lai gan piebilda, ka nevar būt pilnīgi pārliecināts, raksta “Kyiv Independent”.

Spriedze starp NATO un Maskavu ir pastiprinājusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Rietumu līderi un izlūkdienesti ir brīdinājuši par plašāka kara risku Eiropā nākamo piecu gadu laikā, norādot uz Krievijas pieaugošo militarizāciju un naidīgo nostāju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.