Zelče par situāciju pirms Otrā pasaules kara: “Latvijas politiskā elite zināja par Molotova-Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem” 101
TV24 raidījumā “Nedēļa. Posts scriptum” diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar izskanējušiem kara draudiem Eiropā līdztekus karam Ukrainā, kas turpinās kopš 2022.gada 24.februāra, vēsturniecei, Latvijas Universitātes (LU) profesorei Vitai Zelčei tika jautāts – kā mums jāuztver, zinot vēsturi, šīs dienas situāciju?
Zelče savu komentāru iesāka ar vārdiem: “Es atbildētu, ka es nezinu!” Tomēr turpinājumā LU profesore teica, ka nosauks dažus faktus, kurus varam interpretēt, ja mēs “skatāmies uz vēstures paralēlēm” – ko tad Latvija darīja?
“Proti, Latvijas politiskā elite zināja par Molotova-Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem. Tāda informācija bija, bet līdz plašākai publikai tobrīd autoritārā iekārta šo informāciju nesniedza. Tad nākamais ir – vai Latvija gatavojās karam? Jā, kaut kādos pēdējos mirkļos centās iepirkt modernu bruņojumu. Kopumā Latvijas armija bija skaitliski laba, trenēta, bet apbruņota ar vecmodīgiem ieročiem,” tā skaidroja vēsturniece Zelče par situāciju Latvijā pirms Otrā pasaules kara sākuma, kas ilga no 1939. gada līdz 1945. gadam.
Tāpat vēsturniece Zelče TV24 raidījumā pastāstīja, ka tolaik autoratīvais režīms Latvijā kontrolēja informatīvo telpu. “Darīja visu, lai neuztrauktu potenciālos agresorus – ne nacistisko Vāciju, ne komunistisko Padomju Savienību, un, lai neuztrauktu savus iedzīvotājus. Bet vienlaikus vēl arī 1939.gada novembrī tika veikta tāda ļoti plaša ziedojumu vākšanas kampaņa valsts aizsardzībai, kad cilvēki saziedoja vairāk nekā 2 miljonus latu,” tā vēsturiskos notikumus ieskicēja LU profesore Zelče.
Tāpat vēsturniece minēja faktu, ka tolaik pirms Otrā pasaules kara Latvijā bijis “kara gaidīšanas drudzis” dažādās sociālajās grupās sabiedrībā.
“Mēs varam teikt – bija pieaudzis krogus apmeklētāju skaits, restorānos dzīvība kūsāja…It kā tas pēdējais mirklis pirms tā nezināmā, tāda izteikta svinēšanas kultūra. Ko darīja zemnieki? Viņiem ir sava darba pienākumi: viņi ara, sēja, darīja visu, kas jādara, lai nodrošinātu šo situāciju. Bet, protams, vēl valstī bija ekonomiskās problēmas, jo bija ierobežota pieeja dažādiem importētiem resursiem, tas nozīmē, ka nebija tādu stratēģisko izejvielu, lai varētu rūbniecība ražot, bija degvielas trūkums, petrolejas trūkums, kas tika attiecīgi limitēts,” tā stāstīja Zelče raidījumā “Nedēļa. Post scriptum”.
Tolaik valstī pārtrauca ierasties viesstrādnieki no Polijas un Lietuvas. “Tāda ir tā pirmskara situācija. Ko darīja cilvēki? Cilvēki tā kā zīlēja, sprieda, kas būtu labāks iebrucējs – Padomju Savienība vai nacistiskā Vācija? Tobrīd bailes no vāciešiem bija lielākas, neka bailes no Padomju Savienības, bet vienlaikus cilvēkiem bija maz informācijas, kāda tad ir tā reālā Padomju Savienība?!” zināja teikt vēsturniece Zelče, skaidrojot sabiedriski politiskos notikumus un atmosfēru pirms Otrā pasaules kara Latvijā.
LU profesore Zelče TV24 raidījumā šajā kontekstā pieminēja latviešu dzejnieka, rakstnieka Kārļa Skalbes ceļojuma aprakstu, kuru viņš uzrakstījis 1934.gadā, kur viņš sacījis tā: “Tā Krievija, kuru jūs pazināt – tā cariskā Krievija, tās vairs nav!”
“Ir pilnīgi cita Krievija, kurā ir cilvēki ar bālām sejām, pilsētas bez suņiem un kaķiem, pilsētas bez veciem cilvēkiem un tā tālāk…Un tātad ar tādu lielu militāro potenciālu un ar lielu militāru personu klātbūtni – tāda ir tā vide. Nu, mēs tagad arī varētu domāt – ko mēs darītu? Ko mēs varam darīt?” tā TV24 raidījumā savu komentāru rezumēja vēsturniece, LU profesore Zelče, atbildot uz jautājumu – kā mums Latvijā jāuztver šīs dienas ģeopolitiskā situācija, zinot mūsu valsts vēsturi.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atkārtoti brīdinājis, ka Eiropai draud karš.
Krievijas uzbrukums Ukrainai radījis jaunu realitāti, no kuras Vācija pēdējo 30 gadu laikā bija atradusi, intervijā radiostacijai “Deutschlandfunk” otrdien, 31.oktobrī, norādījis Pistoriuss.
Viņš piebildis, ka vācieši nav bijuši morāli tam gatavi, taču tagad tiem jāmaina sava nostāja. “Mums jābūt gataviem vest karu, aizsardzības karu,” atzinis ministrs.
Viņš arī pavēstījis, ka drīzumā tiks veikta Bundesvēra restrukturizācija, labojot 30 gadu laikā pieļautās kļūdas. Šai tēmai Pistoriuss pievērsās jau divas dienas iepriekš sabiedriskās televīzijas kanāla ZDF raidījumā “Berlin direkt”.
“Mums no jauna jāpierod pie domas, ka Eiropā var rasties kara draudi, un tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem karam,” svētdien uzsvēra ministrs.
