-Lielbritānijas laikrakstā “The Times” bija publicēta aptauja,no kuras jāsecina, ka 38% britu ir par izstāšanos no Eiropas Savienības, 37% ir pret, bet 25% vēl neesot izlēmuši, kā balsos 23. jūnijā rīkotajā referendumā. Kā rīkosieties jūs? 28
– Šajā diksusijā ir daudz līmeņu. Tiesa, tur ir arī populisms, bet galvenais ir dziļi filozofisks jautājums par valsts suverenitāti, kā arī valsts ekonomiskās intereses. Briti nav apmierināti, ka ir jāatdod daļa no savas valsts suverenitātes Eiropas Savienībai (ES), lai tā varētu funkcionēt. Viņi uzskata, ka ir atdots par daudz, ka Briselē ir demokrātijas deficīts, ka ES institūcijas nespēj reaģēt ne uz bēgļu krīzi, ne uz ekonomiskiem izaicinājumiem. Jāņem vērā tas, ka briti ir spējuši nodrošināt savas tiesības bez uzrakstītas konstitūcijas. Raugoties no britu viedokļa, tiek secināts, ka Lielbritānijas suverenitāte tiek atdota nekompetentiem un savtīgiem cilvēkiem. Tajā visā,protams, ir arī populisma deva, ka, lūk, mēs ES budžetā iekaitām vairāk nekā saņemam. Bet tas nevar būt pārsteigums – ja mēs gribam, lai ES paplašinās, protams, jādod vairāk nekā saņem.
Es noteikti piedalīšos referendumā kā latvietis un balsošu pret Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, jo uzskatu, ka britu izstāšanās ļoti skādēs Latvijai. Zinu, ka arī tie jaunieši, ar kuriem draudzējas manas meitas, ir pret Lielbritānijas izstāšanos.
Referendums būs ārkārtīgi interesants moments politikā. Skoti to izmantos kā stimulu sava referenduma rīkošanai par Skotijas neatkarību.
-“Daugavas vanagu” fondam Lielbritānijā pieder trīs viesnīcas -Rīgā, Londonā un Straumēnos,kas arī atrodas Anglijā un tiek vērienīgi pārbūvēta. Kā jūs spējat tās uzturēt un apsaimniekot, ņemot vērā to, ka latvieši, kas ar šo biznesu sāka nodarboties, ir cienījama vecuma ļaudis, daļa ir viņsaulē…
– Mēs saimniekojam un ar šo priekšrocību mēs atšķiramies no pārējās pasaules, kur mīt latvieši. Ienākumus izmantojam labdarībai. Tā ir liela kļūda, kura nav pieļauta apzināti, ka mēs neesam skatījušies vairāk uz ārpusi, lai iesaistītu šajos biznesa objektos vēl vairāk cilvēkus no Latvijas. Traucējušas kulturālas atšķirības, slinkums, naudas trūkums un citi attaisnojoši iemesli, tomēr jāatzīst, ka paši esam bijuši pārāk lēni tautiešu iesaistīšanā.
