Žēl, ka uz leģionāru kauliem spēlē politika. Saruna ar “Daugavas vanagu” Aivaru Sinku 28
Aivars Sinka ir Anglijas latviešu sabiedriskais darbinieks, “Daugavas vanagu” Lielbritānijas fonda valdes pārstāvis, Eiropas latviešu laikraksta “Brīvā Latvija” izdevēju kopas priekšsēdētājs, informāciju tehnoloģiju speciālists un idejas autors nupat Latvijā izdotajai britu vēsturnieka Džona Haidena grāmatai “Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis.” Kaut gan Sinkas kungs ir dzimis Anglijā, tur dzīvo un strādā, tomēr viņa sirds pieder tēva zemei Latvijai, kurp viņš nolēmis pārcelties uz visiem laikiem. Ar Aivaru Sinku tikās žurnāliste Māra Libeka.
M.Libeka: – Kā jūs paspējat, dzīvojot Anglijā, vienlaikus piedalīties arī Latvijas politiskajā dzīvē? Kuru “Vienotības” spārnu jūs patlaban pārstāvat – ap Solvitu Āboltiņu sakoncentrēto vai to nepakļāvīgo – liberālo?
A. Sinka:-“Āboltiņas kundzi pie varas ir noturējis atbalsts no tiem, kas ir konservatīvāki. Vismaz Anglijas mērogā sevi uzskatu par konservatīvu. Par liberāļiem dēvētajai grupai nevajadzētu izstāties no “Vienotības”, jo es vēlos, lai šī partija turpina pastāvēt. Ja liberāļi aizies, skaidrs, ka “Vienotība” sabruks, tāpat kā sabruka “Tautas partija”. Kas tur paliks? Viens neinteresants rumpis. Lai glābtu situāciju, “Vienotībai”, es ceru, būs ārkārtas kongress, kur ievēlēs jaunu partijas vadītāju un valdi.
-Ja šis variants neizdosies, kas aizpildīs tukšumu? Egils Levits, kuru nesen intervējām, atzina, ka tas būs atkarīgs no tā, vai “Vienotība” spēšot saglabāt savu vietu mūsu partiju spektrā. Ja nespēs, tad daļa vēlētāju paliks par bāreņiem un pievērsīsies citiem politiskajiem spēkiem.
-Es nezinu neko par Egila Levita plāniem, bet tas ir ļoti iespējams. Politiski demokrātiskais centrs Latvijā ir iztukšojies, tādēļ nevar izslēgt, ka būs jauns politiskais spēks, jo daba neiztur vakuumu.
-Vai esat noskatījies BBC veidoto dokumentālo filmu “Trešais pasaules karš. Komandcentrā”? Ja esat to redzējis, vai arī jūs tāpat kā Latgales iedzīvotāji uzskatāt, ka situācija neesot tāda, lai šī filma radītu satraukumu.
-Tas bija ļoti reālistiski un šausminoši. Es nedomāju, ka filma palīdzēja saliedēt Latvijas sabiedrību. Man šī filma ļoti atgādina slavenā amerikāņu režisora, aktiera un rakstnieka Orsona Velsa 1938. gadā iestudēto radiolugu, kas bija balstīta uz fantastikas romānu “Pasauļu karš”. Radioluga bija veidota līdzīgi īstām ziņu pārraidēm – profesionāli aktieri tēloja vadošos politiķus, kad citplanētieši uzbruka valstij. Te gan ir atšķirība, jo toreiz cilvēki patiešām noticēja citplanētiešu uzbrukumam, kamēr BBC gadījumā titros tika norādīts, ka tā ir iedomāta “kara spēle”.
