Vai ar tautas mākslas darinājumiem var nopelnīt? 3
Andris Ušpelis, podnieks Rēzeknes novadā: “Novada tautas lietišķās mākslas studijā “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” pavisam darbojas 19 biedri, no kuriem astoņi deviņi katru gadu piedalās gadatirgū Brīvdabas muzejā Rīgā. Esam vadošā podnieku apvienība ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijā. Ne reizi vien esmu uzsvēris, ka mūsu studijas podnieku darbos ir tautas mākslas dzīvais gars un ka izstādēs un tirgos arī citos Latvijas reģionos apmeklētāji var iepazīt Latgales keramiku, nevis keramiku no Latgales. Puse mūsu darbu ir svēpētā keramika, puse – tradicionālā glazētā keramika. Par pieprasījumu nevaram žēloties, lai gan joprojām netrūkst, kā mēs sakām, cilvēku tradicionālās attieksmes, kas izpaužas apmēram tā – kad podnieks uz tirgu aizbrauc ar krūzēm, apmeklētājs skatās, skatās, var redzēt, ka priecājas par darbiem, bet tad nosaka – žēl, ka šoreiz nav bļodiņu, kad aizbrauc ar bļodiņām, atskan cits sakāmais – žēl, ka šoreiz nav bļodiņu ar vāciņiem. Dažādos tirgos un tirdziņos piedalāmies labprāt, taču gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārzemnieki visvairāk mūsu darbus pērk gadatirgū Brīvdabas muzejā. Es sev un citiem atgādinu – gribi veiksmīgi konkurēt, lūdzu, godam attaisno meistara nosaukumu!”
Andris Grebis, rotkalis Liepājā: “Mēs nelielā darbnīciņā strādājam četratā. Man pašam patīk darināt gan pogas no santīmu un viena lata monētām, gan etnogrāfiskās rotas – saktas, jostu sprādzes, piespraudes. Tā kā pēdējā laikā pieaugusi novadu interese par savu tautastērpu, pieprasījums arī lielāks. Mēs neesam atkarīgi no gadatirgiem un tirdziņiem, jo pasūtījumi ir pāris mēnešus uz priekšu, reizēm jāstrādā, galvu nepaceļot. Var teikt, ka ar to brīdi, kad saņemam pasūtījumu, būtībā cilvēks darinājumu jau ir nopircis. Drošības sajūta gan par šodienu, gan par rītdienu – tā ir liela lieta. Esmu gandarīts, ka mūsu pasūtītāji ir ne vien Liepājā, Ventspilī un Rojā, bet pat Latvijas otrā malā. Ļoti labi saprotam, ka viss atkarīgs no mūsu roku darba kvalitātes, kā saka, meistaram vienmēr jābūt formā. Uz Rīgas Brīvdabas muzeju noteikti aizbraukšu, vairāk gan tāpēc, lai satiktu citus meistarus.”
Edgars Vronskis, kalējs Daugavpilī: “Man pasūtījumu daudzums ir stabils, atliek tikai strādāt, turklāt radoši. Pasūtītājiem patīk, ka man nav pat divu vienādu nažu, par žogiem un vārtiem nemaz nerunājot. Pircēju pietiek tepat Latgalē. Mani kalumi izmantoti pat Daugavpils cietokšņa atjaunošanā.”
Māra Eglīte, audēja Limbažos: “Esmu Limbažu kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” audēja ar 36 gadu stāžu, man ir divi godalgoti tautastērpi Dziesmu svētku skatēs, aušana ir pie sirds, jo rokdarbi jau gēnos, dzimtas tradīcijas ir stipras. To saku tāpēc, lai uzsvērtu, cik Latvijai svarīgi stiprināt lietišķās mākslas garu. Darbs dara meistaru – kamēr to neaizmirstam, tautas māksla būs stipra un gadatirgos netrūks interesentu un pircēju. Rīgas gadatirgū Brīvdabas muzejā piedalos bieži, arī šogad braukšu, šis gadatirgus ir ne vien meistarības apliecinājuma un tirgošanās vieta, bet arī lieli tautas svētki. Man ļoti patīk darināt lielos plecu lakatus, šalles, segas, dvieļus. Žēl tikai, ka nevaru bieži atļauties doties uz tirgiem un tirdziņiem, jo jāmaksā par tirdzniecības vietu, transporta izdevumi arī lieli.”
Irēna Baufale, ādas apstrādes meistare Rēzeknes novadā: “Manus darbus meklē tie, kas prot novērtēt īstas ādas skaistumu un stiprumu. Viņu vidū arī ārzemnieki. Galvenokārt pērk dažādas jostas un somiņas, mazāk zirglietas, toties tās apbrīno ļoti daudzi. Manas ģimenes uzņēmuma “Apkalnmājas” darinājumus pērk arī uz vietas un saimniecības preču veikalos Madonā, Jēkabpilī un citur. Pieprasījums gan ir viļņveidīgs, kad cilvēki kļūst ekonomiski stabilāki, viņi no mānīgā plastmasas spožuma atgriežas pie pārbaudītām vērtībām.”
UZZIŅA
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs izsludinājis pieteikšanos latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgum, kas šovasar notiks 4. un 5. jūnijā. Amatnieki var pieteikties līdz 21. martam.
Pieteikumus var iesniegt klātienē Brīvdabas muzeja administrācijā vai elektroniski sūtot pa e-pastu [email protected].
