Situācijā, ja gāze aptrūksies, uzņēmumam plāna “B” nav. Saruna ar SIA “Forevers” īpašnieku Andreju Ždanu 79
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Straujo gāzes izmaksu pieaugums šobrīd daļēji tiek kompensēts ar produkcijas izmaksām un peļņu, savukārt situācijā, ja gāze aptrūksies, uzņēmumam plāna “B” nav un tas arī nevienam vairs nebūs vajadzīgs, atzīst gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA “Forevers” valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.
Kad aprīlī runājām par situāciju nozarē, teicāt, ka, strauji augot energoresursu cenām, tiks stimulēta izmaksu inflācija jeb inflācijas veids, ko rada svarīgu preču vai pakalpojumu ievērojams izmaksu pieaugums. Kopumā būs sagaidāmas pārsteidzošas cenu izmaiņas kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem, kas būs spiesti vēl vairāk savilkt jostu. Dažu mēnešu laikā situācija vēl vairāk sašķobījusies, tātad prognoze par izmaksu inflāciju piepildījusies?
Andrejs Ždans: Diemžēl prognoze piepildījās – tiek pārspēti inflācijas rekordi. Ekonomisti runā par stagflācijas sākumu. Eiropas Savienības ekonomikā vērojams sastingums, kas pāriet ekonomiskās depresijas fāzē, kas ir zemākais punkts, un mums visiem tas būs jāpiedzīvo. Tam ir objektīvi rādītāji, kurus ir viegli novērtēt: ekonomikas izaugsme ir ievērojami zemāka par inflāciju, kā rezultātā izaugsme ir negatīva. Īpaši tiks skartas valstis ar vāju ekonomiku un zemu darba ražīgumu, tostarp arī Latvija.
Sagaidāms, ka vislielāko iespaidu ekonomikas negatīvā ietekme atstās uz iedzīvotājiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem.
Lai bremzētu straujo inflācijas izaugsmes tempu, centrālās bankas paaugstinājušas procentu likmes ar mērķi sadārdzināt kredītus un samazināt augošo pieprasījumu, kas savukārt stimulē cenu pieaugumu. Taču likmju paaugstināšana nepalīdzēs samazināt inflāciju, tā ir ilgtermiņa parādība. Šobrīd cenas aug nevis pieprasījuma pieauguma rezultātā, bet gan izejvielu sadārdzinājuma, darba ražīguma krituma un tā saucamās helikoptera naudas dēļ, kas Covid-19 laikā tika drukāta, neskatoties uz to, ka pretī netika saražotas preces. Latvijā inflācija ir “importēta”, cenas aug nevis Latvijā, bet gan pasaules ekonomikā. Ilgi esam dzīvojuši situācijā, kur ienākumi pārsniedz cenu pieaugumu, tagad ir pienācis laiks, kurā cenu pieaugums ir straujāks par ienākumiem.
Vai no tirgus jau ir izstājušies nozīmīgi eksportētāji?
Nevaru teikt, ka labi pārzinu situāciju ar lielajiem eksportētājiem, taču droši zināms – karš Ukrainā ir iemesls graudu izmaksu pieaugumam pasaules tirgos. Un tā vairs nav tikai maize vai ar to saistītie produkti, šī iemesla dēļ ir būtiski augusi arī gaļas cena, ko izraisa kombinētās lopbarības, kas tiek ražota no graudiem, izmaksu pieaugums. Tāpēc gaļas izmaksas saglabāsies augstas un, iespējams, vēl augs.
Kā plānojat risināt situāciju ar dabasgāzi, kuras, iespējams, pietrūks? Vai ir plāns “B”, ja nāksies apturēt ražošanu?
Straujo gāzes izmaksu pieaugumu daļēji kompensējam ar produkcijas izmaksām un pelņas samazināšanu. Plāna “B” situācijā, ja gāzes būs nepietiekami vai tās nebūs vispār, mums nav. Lai īstenotu plānu “B”, ir nepieciešamas nopietnas investīcijas un šodienas situācijai neatbilstoši liels laika daudzums.
Tehniskā risinājuma izstrādei vien nepieciešami 3–6 mēneši. Projekta saskaņošana, apstiprināšana prasīs vēl 3–10 mēnešus. 4–10 mēneši paies līdz aprīkojuma piegādei. Uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā – vēl pāris mēneši.
Rezultātā būtu jāiegulda 0,5–1 miljons eiro un gatavs “plāna B” risinājums tiktu iedarbināts ne ātrāk kā pusotra līdz divu gadu laikā.
Te arī jautājums: kāda būs situācija ar gāzi pēc pusotra vai diviem gadiem un vai šādas investīcijas ir nepieciešamas?
Lieta tāda, ka situācijā, ja gāzes padeve tiktu pārtraukta, tā būtu visaptveroša katastrofa ekonomikai, tostarp iedzīvotāju darba vietām un valsts nodokļu bāzei kā tādai.
Pat ja mēs spētu rast kādu risinājumu ražošanas turpināšanai, tad kam mēs pārdosim saražoto produkciju? Izejvielu un materiālu piegāde tiktu pārtraukta. Pie šāda scenārija vairākums ražošanas uzņēmumu būtu spiesti apturēt darbību, un rezultātā arī iedzīvotājiem nebūtu līdzekļu, par ko iegādāties saražoto.
Kas attiecas uz gāzes un elektroenerģijas izmaksām – tām nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Energonesējiem – naftai, gāzei un elektrībai – bija jākļūst dārgākiem pēc tam, kad 2020. gadā, Covid-19 pandēmijas laikā, tika piedzīvots anomāls cenu kritums, taču ne jau tādā apjomā!
Naftas cena pieauga un šobrīd atkal nedaudz samazinās, bet šāda dinamika ir ierasta, ja naftas izmaksu svārstības aplūkojam no vēsturiska skatpunkta. Patlaban naftas cenas ir 2012.–2014. gada līmenī. To pašu nevar teikt par gāzes un elektrības cenu.
Parasti enerģijas nesēji salīdzinoši proporcionāli kļūst dārgāki un lētāki. Pie pašreizējām naftas cenām gāzes un elektrības izmaksām jābūt vairākkārt zemākām. Tas, kas šobrīd notiek ar gāzes un elektrības izmaksām, nav tirgus cenu noteikšanas rezultāts, tas ir spekulācijās balstīts rezultāts.
Nevēlos attīstīt sazvērestības teorijas, taču rodas iespaids, ka gāzes un elektrības izmaksas Eiropā ir vai nu ievērojama afēra, vai arī pavirša muļķība.
Kā mainās situācija ar gaļas iepirkuma cenām – kāda ir tendence, pieejamība, kvalitāte?
Izejvielu cenas ir augstas, taču stabilizējušās. Preču cenu stabilizēšanās tiešā veidā ir saistīta ar zemu pieprasījumu, ko var izskaidrot ar iedzīvotāju ienākumu samazināšanos. Līdz šim nav novērotas problēmas ar izejvielu pieejamību vai to kvalitāti.
Kovidlaikā “Forevers” pašu veikali ļāva diversificēt produktu noietu, izlīdzinot zaudējumus sabiedriskās ēdināšanas jeb HORECA sektorā. Kāda situācija ir šobrīd, vai šis segments atdzīvojies?
Jā, HORECA kā segments ir atdzīvojies. Šogad tas ir pieaudzis un veido 13% no uzņēmuma apgrozījuma. Ilgtermiņā sagaidām, ka HORECA turpinās augt, un mūsu plāni paredz proporcionālu izaugsmi līdz ar segmenta attīstību.
Kādi ir investīciju plāni tuvākajam laikam?
Šogad plānotās investīcijas sasniegs 0,8–0,9 miljonus eiro, kas nav daudz. Tās būs orientētas uz nolietoto pamatlīdzekļu atjaunošanu. Mēs gan vēlētos ieguldīt daudz vairāk, taču investīciju klimata pasliktināšanās aptur mūsu vēlmes. Vienkāršākais un ātrākais veids, kā samazināt riskus investoriem, būtu būvniecības un aprīkojuma iegādes dotāciju pieejamība. Bez tām neuzņemsimies ieguldīt vairāk par nolietoto pamatlīdzekļu atjaunošanu.
Patlaban strādājam pie nākamā gada investīciju plāna, kur investīcijas plānotas aptuveni 0,5–1,2 milj. apjomā, taču jāņem vērā, ka esošajā ekonomiskajā situācijā viss atkarīgs no riskiem un investīciju klimata.
Svarīgi atzīmēt, ka nozarē jau šobrīd ir nepietiekami ieguldīts. Ja nozare neinvestē savā attīstībā, pēc dažiem gadiem tā kļūs nekonkurētspējīga.
Valdībai ir jāveicina ilgtermiņa investīcijas Latvijā. Tas ir vienīgais veids, kā ar ražošanas attīstību saglabāt un palielināt nodokļu ieņēmumu bāzi. Tādējādi tiek stimulēta tautsaimniecības attīstība, kas savukārt nodrošina darba vietas un dzīves līmeņa izaugsmi bez nodokļu likmju palielināšanas.
Kopumā šā gada apgrozījums ir cieši saistīts ar inflāciju, nevis mūsu reālajiem sasniegumiem. Pērn – pirmo reizi daudzu gadu laikā – finanšu periodu noslēdzām gandrīz bez peļņas, precīzāk sakot, ne tuvu nesasniedzām vajadzīgo peļņas atzīmi. Ņemot vērā inflāciju un alternatīvu kapitāla izmantošanu, to varu definēt kā zaudējumus.
Tomēr nākotni uzlūkoju ar piesardzīgu optimismu. Krīzes apstākļos uzņēmumi parasti samazinās jeb regresē, atsakoties no nerentablām darbībām un procesiem, daļa izstājas no tirgus, savukārt citi piedzīvo izaugsmi.
Rēķinos ar to, ka būsim starp tiem, kas demonstrēs izaugsmi. Lai to nodrošinātu, mums ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi: pieejamas cenas, laba kvalitāte un spēcīga vadības komanda.
