Eiroparlamentārietis Šadurskis uzsācis cīņu pret Ždanoku 13
Eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) uzsācis cīņu pret Tatjanu Ždanoku un cer, ka viņa nonāks aiz restēm.
Kā zināms, T. Ždanoka bijusi “novērotāja” “referendumā” par Krimas pievienošanu Krievijai un, uzstājoties televīzijā, apgalvojusi, ka šis pasākums ir likumīgs un tiesisks. K. Šadurskis uzskata, ka te jau saskatāms noziegums pret cilvēci un valsti. Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai (ĢP) viņš pamato, ka Ukrainā noticis uzbrukums civiliedzīvotājiem, bruņota agresija, iebrukums citas valsts teritorijā, pārkāpjot starptautiskās normas. Latvijas Krimināllikums paredz atbildību par noziegumiem, kas izdarīti pret mieru. ĢP esot jāpārbauda, vai Ždanoka ar savu rīcību nav atbalstījusi karadarbību, pilsoņu karu vai ārvalsts okupāciju Ukrainas Republikā.
Tāpat Šadurskis rosina tiesībsargiem pārbaudīt, vai Ždanoka nav vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību un teritoriālo integritāti. Par to aizdomas rada Ždanokas līdzdalība organizācijas “Sutj vremeņi” saietā Krievijā. Šīs organizācijas mērķis ir Padomju Sociālistisko Republiku Savienības atjaunošana bijušajās robežās. Tātad var secināt, ka šīs organizācijas mērķis ir arī Latvijas neatkarības likvidēšana. Organizācija publiski atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī Krimas okupāciju un aneksiju. Organizācijai ir Latvijas nodaļa, kura slavina PSRS, boļševiku ideoloģiju un Josifu Staļinu.
Krimināllikums paredz atbildību par publiskiem aicinājumiem likvidēt Latvijas Republikas neatkarību neatkarīgi no šo publisko aicinājumu sekām. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, bet par darbību, lai panāktu Latvijas neatkarības zaudēšanu, var draudēt piecu gadu cietumsods.
Tieši Ždanokas apcietināšanu arī gribētu panākt K. Šadurskis. “Lieta ir pārāk nopietna, jo ir runa par neatkarības zaudēšanu,” viņš skaidro, “Ždanoka ir pārkāpusi visas robežas.”
Bet vai Eiropas Parlamenta deputātes statuss nepaglābtu T. Ždanoku no kriminālatbildības, ja ĢP vēlētos viņu apsūdzēt? Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars skaidro, ka eiroparlamentāriešiem ir tāda pati imunitāte kā Saeimas deputātiem, taču tā ir spēkā tikai sesiju laikā. Šobrīd neesot īsti skaidrs, kā šo imunitāti varētu atcelt, ja būtu nepieciešams, jo Latvijā nav bijis attiecīga precedenta. Arī Eiropas Savienības tiesību normas šajos jautājumos ir neskaidras.
Varbūt jāmaina likums, kas ļauj T. Ždanoku, kā arī citus interfrontistus un čekistus ievēlēt Eiroparlamentā? Tam gan K. Šadurskis nepiekrīt: “Jautājums ir, vai šīs personas, ievēlētas Eiroparlamentā, var radīt apdraudējumu visā Eiropā. Un viņu kritiskā masa tomēr nav tik liela, lai šo apdraudējumu radītu. Tāpēc, ja Latvijas lēmums neļaut kandidēt tiktu pārsūdzēts tiesā, Ždanoka, visticamāk, uzvarētu.”
