Ždanokieši neslēpj politisko greizsirdību 18
Zaudējums Saeimas vēlēšanās pērn partijai bija stiprs trieciens, sestdien Latvijas Krievu savienības (LKS; partijas, kuras agrākais nosaukums ir “PCTVL”) kongresā atzina tās līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Sestdien Rīgā kopā ar 67 (no 96 gaidītajiem) LKS partijas delegātiem bija ieradušies arī atbalstošo organizāciju vadītāji un pārstāvji, no kuriem daudzi parasti piedalās Maskavas namā notiekošajos Krievijas “tautiešu” saietos un dažādās protesta akcijās. Viņu vidū – “antifašists” J. Korens, t. s. Nepilsoņu kongresa aktīvists E. Graudiņš, Pilsoņu un nepilsoņu savienības vadītājs V. Sokolovs, Latvijas Krievu kopienas vadītājs V. Altuhovs, daļu baltkrievu vienojošās biedrības vadītāja V. Piskunova un citi.
Pērn pēc Saeimas vēlēšanām, kad par LKS bija nobalsojuši 14 390 vēlētāji jeb tikai 1,58%, tapa skaidrs, ka LKS zaudējusi lielu daļu sava politiskā kapitāla, un daudzi partijas iepriekšējie atbalstītāji vai nu nav balsojuši vispār, vai arī priekšroku devuši “Saskaņai”. Kuriozi bija tas, ka partijas līdzpriekšsēdētāja eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka kongresā runāja par kādu “konkurējošo” partiju, ne reizi nesaucot to tieši vārdā. Taču viņas teiktajā saklausāma pārliecība, ka daļa no priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Latvijas vēlēšanām norit Maskavā. “Grūti uzvarēt kaujā, kad tev šauj mugurā, bet tavu karogu atdod imitētājam,” dusmojās Ždanoka. “Kad Maskavā trīs nedēļas pirms vēlēšanām goda vietā blakus patriarham, premjeram un citiem Krievijas vadītājiem sēdina tās Latvijas partijas līderi, kas ir demonstratīvi paziņojusi, ka atsakās kaut ko darīt savu krievvalodīgo vēlētāju labā (..), un tiek tiražēti foto un video, un rezultātā imitētājs saglabā savu pazudinošo monopolstāvokli un karogu pamet tālāk.”
Līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners pasūrojās, ka “viena minētā partija” esot atstūmusi viņa partijas biedrus no Otrā pasaules kara beigu pieminēšanas svinību rīkošanas Rīgā. Kāds cits no delegātiem sacīja, ka visi baidoties pieminēt “Saskaņas” vārdu, gluži tāpat kā nedrīkstēja vārdā saukt ļauno burvi Voldemortu pazīstamā bērnu grāmatā, bet teica: “tas, kuru nedrīkst saukt vārdā”.
Krievijas atbalsts ždanokiešiem ir svarīgs, īpaši, ja tas nav tikai morāls, bet finansiāls. Pedagogs Buhvalovs kongresā stāstīja, kā ar Krievijas tautiešu atbalsta fonda piešķīrumu pērn veikta “tiesiskā un informatīvā kampaņa”, kuras ietvaros atjaunots tā sauktā Krievu skolu “aizsardzības” štāba darbs. (Atcerēsimies – štābistu piketi norisa ar tādiem agresīviem saukļiem kā “Skolu reforma līdz Krimai novedīs” u. tml.)
LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, runājot par zaudējumu Saeimas vēlēšanās, tomēr lika pretī, ka pērn partijas darbībā esot bijušas arī divas uzvaras – pirmkārt, Ždanokas ievēlēšana Eiropas Parlamentā un, otrkārt, rezultāts, kas sasniegts protestos pret izglītības reformu, jo valdība esot atteikusies no krievu skolas reformas. Vēl Mitrofanovs šo protestu sakarā uzsvēra – esot iets uz pārrunām ar valsti, kaut gan citi to uzskatījuši par nelietderīgu rīcību: “Daudzi Krievu kopienas pārstāvji teica, ka ar šo valsti vispār nevajag runāt, ka vajag tikai paust savu naidu un nicinājumu.”
Ždanokas domubiedru saietos parasti neiztiek bez spriedelējumiem par diskrimināciju un rusofobiju. Tā arī šoreiz LKS Rīgas nodaļas pārstāvis Aleksandrs Livčaks klāstīja, ka esot vērojamas izmaiņas “rusofobijas stratēģijā”. Kā vienu no šīs stratēģijas izpausmēm viņš saskata jaunā LTV kanāla krievu valodā veidošanas ieceri.
Kongress “palaida pensijā” no līdzpriekšsēdētāja amata Jakovu Plineru, vietā izraugot Ždanokas palīgu Juriju Petropavlovski, kurš zaudējis Eiropas Cilvēktiesību tiesā prasībā pret Latvijas valsti par pilsonības piešķiršanu.
Jau pērn augustā Maskavas namā notikušajā Krievijas “tautiešu” konferencē dalībnieki sprieda, ka vajag veidot plašu “miera kustību”, jo esot karš Ukrainā, bet “miera kustības” neesot. Tagad arī LKS kongresā J. Petropavlovskis klāstīja, ka esot jāveido plaša “miera kustība”, taču vīzija, kas tai būtu jādara, rāda paša Petropavlovska ačgārno loģiku. Petropavlovskis mudināja cilvēkus izdarīt spiedienu, lai Latvija izbeigtu kūdošās darbības, kas, pēc Petropavlovska domām, varot novest līdz kodolsadursmei. Viņš atgādināja – aizsardzības ministrs Šoigu un prezidents Putins taču esot teikuši, ka Krievijas apdraudējuma rašanās gadījumā Krievija var dot atbildes triecienu, lietojot kodolieročus.
Bet LKS rezolūcijā teikts, ka notiekot paātrināta Eiropas valstu dzīves militarizācija, un kontinents tuvojoties pilna mēroga kara robežai. Tāpēc jābeidzot konfrontācija, un “drošība Eiropā nevar būt nodrošināta bez Krievijas, un, vēl jo vairāk, pret Krieviju, tā var būt garantēta tikai ar Krieviju”.
