Ždanokas partija tuvinās koalīcijai. Kur radies šāds iespaids? 38
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes pārmaiņu koalīciju, kurā ir Nacionālā apvienība, netieši atbalsta arī Latvijas Krievu savienība (LKS). Tāds iespaids radās arī Rīgas domes sēdē, kurā apsprieda opozīcijas rosināto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Rīgas mēram Mārtiņam Staķim (“Par/”Progresīvie”) un vicemēram Vilnim Ķirsim (“JV”), kuri amatus saglabāja.
Minēto priekšstatu pastiprināja “Saskaņas” deputāti, kuri ik pa laikam apsveica koalīciju ar jauno sadarbības partneri – Latvijas Krievu savienību, kas neatbalstīja vadības nomaiņu.
Rīgas domes opozīcija nav vienota. “Saskaņa” iezīmē sevi ar tagadējās varas kritizēšanu, bet LKS cenšas atšķirties. Tā nav bijusi domē iepriekšējā sasaukumā, tāpēc cenšas norobežoties no tā, kas tur sastrādāts laikā, kad domi vadīja “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”.
Nav tā, ka Nacionālā apvienība ar šo situāciju būtu pilnīgi apmierināta. Daži partijas valdes locekļi iepriekš ir teikuši, ka NA būtu jāiet projām no Rīgas domes koalīcijas, ja to slēpti atbalsta arī LKS. Taču Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) frakcijai ir cita stratēģija – neļaut sašķelt vairākumu, no kā iegūtu tikai “Saskaņa” un “GKR”, bet padarīt neiespējamu koalīcijas sadarbību ar LKS.
Tas izriet no domes priekšsēdētāja vietnieka un LRA līdera Edvarda Smiltēna teiktā, kurš īpaši uzsver ārpolitikas nozīmi.
“Rīgai būs padomnieks ārlietās un tā iekļausies kopējā Latvijas ārpolitikas kursā, kas padarīs neiespējamu koķetēšanu ar politiskajiem spēkiem, kam ir cita ārpolitikas koncepcija,” uzskata E. Smiltēns.
Nav vajadzības opozīciju pielabināt
Rīgas domes koalīcijai ir pārliecinošs vairākums – 39 balsis. Ja viena no trijām frakcijām – NA/LRA, Jaunā konservatīvā partija (JKP) vai “Latvijas attīstībai” – kādā jautājumā nebūtu vienisprātis ar pārējiem, tad koalīcijai vienalga pietiktu balsu.
Vairākums vairs nesanāk tikai bez “Jaunās Vienotības” vai “Par”/”Progresīvie” frakcijas – tieši tai esot draudzīgākās attiecības ar LKS.
NA frakcijas vadītājs Einars Cilinskis gan “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņam nav informācijas, ka tāda sadarbība kaut kādā formā būtu izveidota. Viņš to vairāk uztver kā opozīcijas partiju taktiku pozicionēties atšķirīgi.
Ļoti līdzīgi to komentēja arī pārējo partiju pārstāvji.
“Latvijas Krievu savienība balso ļoti spontāni. Es nejūtu, ka viņi tiktu izmantoti, lai mazinātu kādas koalīcijas frakcijas ietekmi. Sadarbība ar LKS nebūtu iespējama, jo tad pret to nostātos ne tikai Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija, bet arī “Vienotības” deputāti,” uzskata Dāvis Stalts (JKP).
“Jaunās Vienotības” deputāts Olafs Pulks apstiprināja, ka frakcijai ar LKS nav nekādu attiecību, bet domē par saimnieciskiem jautājumiem balsojot ne tikai LKS, bet arī citas opozīcijas partijas.
“Viņiem vajag kaut kā atšķirties no “Saskaņas”. Krievu savienība vienmēr ir teikusi, ka arī to neapmierina tas, kā Rīgā saimniekoja Nila Ušakova laikā,” piebilda O. Pulks.
“Par”/”Progresīvie” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs apgalvoja, ka koalīcija pret visām trijām opozīcijas partijām cenšoties izturēties vienādi. Sniegputeņa laikā “Saskaņas” frakcijas vadītājs Konstantīns Čekušins izvēlējās ielikt feisbukā video, kurā viņš uz slidām pāri Doma laukumam tuvojas Rīgas domei, bet LKS deputāti piedāvājuši vairākus konstruktīvus ierosinājumus.
“Saskaņa” ir vairāk populistiska un cenšas atriebties par to, ka jaunā vadība veic pārmaiņas, uzskata M. Kossovičs. Viņš vēl piebilda: “Mums ir salīdzinoši liels vairākums un nav nepieciešams opozīciju pielabināt.”
Noraida skaidrojošo plāksni
To, ka kāda neafišēta saikne ar vienu opozīcijas partiju tomēr pastāv, varēja just jau pēc vēlēšanām. Izvēloties delegātus Latvijas Pašvaldību savienības kongresā, priekšroku dome deva nevis “GKR” frakcijas vadītājam Jurim Radzevičam, bet gan LKS frakcijas priekšsēdim Miroslavam Mitrofanovam.
Nesen, lemjot par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, pēc LKS priekšlikuma, tādus paredzēja arī personām, kas piedalījušās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. Tā ir atbalstāma iniciatīva, bet citās opozīcijas partijās valdošā “Par/”Progresīvie” frakcija tā neieklausoties.
Vēl jāatceras, ka tad, kad NA deputāti ierosināja pie “uzvaras” pieminekļa Pārdaugavā izvietot plāksni ar vēsturnieku sagatavotu skaidrojošu informāciju par šo pieminekli, “Par”/”Progresīvie” šo iniciatīvu neatbalstīja. Bija iespaids, ka tā viņi grib izvairīties no konflikta ar tiem, kam šādas plāksnes novietošana varētu nepatikt.
NA varētu būt neērts partneris ar savām iniciatīvām, ja valdošā frakcija grib saglabāt labas attiecības ar LKS. Arī pirms valsts svētkiem NA vērsās pie M. Staķa un pieprasīja skaidrojumu par mākslinieciskā risinājuma izvēli un svešvalodas (krievu) valodas lietošanu Rīgas svētku noformējumā.
Vēl viens pārbaudījums koalīciju sagaida budžeta pieņemšanas laikā, kad būs redzams, vai atbalstu gūs NA/LRA frakcijai svarīgā Rīgas nevalstisko akreditēto muzeju programma. Tā paredz 2022. gadā muzejiem piešķirt 140 000 eiro ar iespēju sniegt atbalstu muzeju darbības nodrošināšanai arī nākamajos gados.
Bija pat dzirdēts, ka, noraidot šo ierosinājumu, varētu izprovocēt NA deputātus pašus aiziet projām. Rīgas mēra padomnieks Aleksis Zoldners “Latvijas Avīzei” gan norādīja, ka priekšlikums par finansējumu muzejiem jau ir vienbalsīgi atbalstīts atbildīgajā komitejā, “līdz ar to ar augstu ticamības pakāpi tas gūs atbalstu, arī pieņemot 2022. gada budžetu”.
Negrib amatu, ja nav varas
Kad opozīcija bija ierosinājusi vicemēra V. Ķirša demisiju, “GKR” uzstāja, ka ir jāprasa arī M. Staķa atkāpšanos. Tad LKS vairs nesteidza parakstīt ierosinājumu, ko beigās izdarījusi tikai tāpēc, lai varētu apspriest jautājumus par situāciju Rīgas ielās.
“Saskaņas” frakcijas vadītāja vietniece Anna Vladova “Latvijas Avīzei” teica, ka LKS daudzos balsojumos komiteju un domes sēdēs atbalstot koalīciju, lai gan viņas ieskatā Rīga tiekot neprofesionāli vadīta.
LKS frakcijas vadītājs Miroslavs Mitrofanovs negribot iesaistīties cīņās starp tagadējo koalīciju un iepriekšējo Rīgas domes vadību, kas aizsākās jau iepriekšējā sasaukumā.
“Nevar vienmēr dzīvot konflikta situācijā, no kā cietīs gan latvieši, gan krievi. Mēs esam opozīcijā, bet mums ir svarīgi runāt par problēmām, nevis domāt, kā apvainot koalīciju,” “Latvijas Avīzei” skaidroja M. Mitrofanovs.
Pēc vēlēšanām M. Staķis aicināja partnerus katram viena vietnieka amatu komitejās iedot opozīcijas partijām. Taču vienīgā, kas piekrita šķirties no sava posteņa, bija “Par”/”Progresīvie” frakcija, kuras atvēlētajā amatā nonāca Ainars Baštiks (“GKR”).
LKS neviena posteņa nav. M. Mitrofanovs teica, ka LKS arī neesot tiekusies pēc amata, jo tas uzliek atbildību, ko nevar uzņemties, ja nav varas un iespējas piedalīties koalīcijas sēdēs.
