Ždanoka apstrīdējusi viņas mājoklī veiktās kratīšanas likumību 0
Bijusī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka ir apstrīdējusi viņas mājoklī Briselē veikto procesuālo darbību likumību, Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” pavēstīja Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets.
Pērnā gada novembrī Beļģijas likumsargi pēc VDD tiesiskās palīdzības lūguma veica kratīšanu Ždanokas mājoklī Briselē.
Pēc VDD priekšnieka stāstītā, bijusī eiroparlamentāriete minētās Beļģijas tiesībsargājošo iestāžu darbības ir apstrīdējusi, bet tikmēr VDD gaida Beļģijas tiesas lēmumu, lai varētu virzīties tālāk. Mežvietam bija grūti prognozēt, cik ilgu laiku tas prasīs, jo katrā valstī tiesu sistēma ir atšķirīga.
Ždakova uzturas Briselē, norādīja Mežviets, piebilstot, ka viņas atrašanās ārpus Latvijas kavē lietas izmeklēšanu.
Kā vēstīts, VDD iepriekš piemērojis aizdomās turētā statusu Ždanokai kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem. VDD gan nekomentēja, pēc kāda Krimināllikuma panta Ždanokai piemērots aizdomās turētā statuss un kāds drošības līdzeklis piemērots.
LETA jau rakstīja, ka VDD pērn jūlijā veicis izmeklēšanas darbības ar Ždanoku saistītos objektos. Kriminālprocesuālo darbību rezultātā izņemti datu nesēji, piezīmes un dokumenti. Kriminālprocesuālās darbības pret minēto personu VDD veica 2024.gada februārī sāktajā kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
2024.gada marta vidū VDD paziņoja, ka sācis kriminālprocesu pret toreizējo EP deputāti Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
Nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”. E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma “The Insider” rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar “Re:Baltica”, igauņu portālu “Delfi” un Zviedrijas laikrakstu “Expressen”.
Ždanoka pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu.
Savā paziņojumā masu medijiem viņa nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskata par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu.
Viņa arī mediju publikāciju mēģinājusi sasaistīt ar viņas it kā “antifašistisko darbību”.
“Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums,” teikts ziemā izplatītajā Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka nebija sadarbojusies un nesadarbojas ne ar kādiem citiem specdienestiem.
VDD pērn paziņojumā presei sniedza vērtējumu par publiski izskanējušo informāciju par Ždanokas darbībām laika posmā no 2005.gada līdz 2013.gadam. VDD toreiz norādīja, ka līdz 2016.gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013.gadam nekvalificējoties kā noziegums.
Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama. VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot “mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai”.
VDD vērtējumā, Ždanokas EP deputātes statuss un šī statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.
2016.gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosinājuši pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc dienestu skatījumā bija nepieciešamas izmaiņas, bija Krievijas īstenotās tā sauktās tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie.
Tā rezultātā 2016.gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti. Vienlaikus jāatzīmē, ka šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks, iepriekš paziņojumā pauda VDD.
