Žāvētava augļiem un dārzeņiem. Kā izgatavot pašam 0
Latvijā vietējie meistari gatavo pārsvarā koka žāvētavas ar nelieliem ventilatoriem un sildelementiem, kuru izstaroto siltumu regulē termostats. Meistari neatklāj savu izgudrojumu knifus, bet, ja ir prasmes un iemaņas darbā ar elektrību, naglām un āmuru, katrs pats var pagatavot elementāru ierīci. Variantu ir daudz.
Vienkāršākais variants ir žāvētava bieza un stingra kartona kastē. To no iekšpuses izklāj ar alumīnija foliju, jo šis materiāls labi atstaro siltumu. Kastes sānos izgriež mazus caurumiņus un tajos ievieto divus stienīšus, uz kā uzlikt vienu vai divus plauktiņus. Piemērotas restītes var atrast būvniecības lielveikalu nodaļās, kur nopērkami vannas istabas vai virtuves aksesuāri. Kastes/žāvētavas apakšā liek lampu, kas izstaro siltumu. Augšā izgriež vairākus mazus caurumiņus, pa kuriem izplūst mitrums (pēc pieredzes varu teikt, ka daudzi mazi caurumiņi ir labāks variants nekā viens liels caurums). Uz restītēm kārto augļu gabaliņus, kastei piever durtiņas un žāvē. Jāpiebilst, ka šādu žāvētavu gan nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Tajā iespējams izžāvēt nelielu daudzumu augļu un gatavot dažādus krekerus, ko lieto svaigēdāji un kas veikalos maksā ļoti dārgi. Lai gan daudzi smejas par šo primitīvo variantu, bet 75 vatu spuldzīte ar alumīnija foliju nosegtā kastē spēj saražot +40 °C siltumu.
Žāvēšanai var izmantot saules siltumu. Žāvētavu gatavo no koka vai metāla karkasa, uz kura stiprina polikarbonāta plāksnes (nopērkamas būvniecības preču veikalos) vai vismaz 4 mm biezu stiklu. Jumta slīpumam jābūt uz vienu pusi, to var likt līdz zemei vai līdz karkasa apakšai. Vismaz vienā sānu malā jāievieto siets, lai ir kur iztvaikot mitrumam. Žāvētavu novieto ar slīpo jumtu pret sauli. Karstajās dienās, kādas bija šogad augustā, varēja labi izžāvēt gan ogas, gan sukādes. Žāvētava funkcionē, kad gaisa temperatūra ir virs +25 °C. Šāda sistēma lieti noder daudzdzīvokļu māju augšējo stāvu balkonos dienvidu pusē.
No koka karkasa var pagatavot gan nelielas, gan apjomīgas žāvētavas.
Svarīgi, lai izmantotais materiāls nebūtu ar specifisku smaku (dažiem saplākšņiem un OSB plāksnēm ļoti jūtama līme, tāpēc tukša žāvētava vairākas dienas jāizsilda viskarstākajā režīmā).
Paplāšu stiprinājumus var veidot, attiecīgajā līmenī iesitot koka līstītes. Paplātes vēlams gatavot no koka rāmja un nerūsējoša tērauda sieta, lai gan tas stipri palielina izmaksas. Mazāku žāvētavu sildelementam var izmantot lampiņas, kas izstaro siltumu, bet lielākām žāvētavām noteikti vajag kaut ko nopietnāku. Vislētāk ir nopirkt elektrisko sildītāju ar ventilatoru, kas pūš siltu gaisu. To liek konstrukcijas apakšā. Siltais gaiss celsies augšā, žāvējot uz paplātēm saliktos produktus. Augšā izzāģē caurumu, kurā ievieto ventilācijas cauruli. Tās otru galu piestiprina ierīces apakšā. Šis ir piemērots variants, lai silto gaisu novadītu atpakaļ žāvētavā – tātad elektroenerģijas ekonomija. Temperatūras kontrolei jāierīko termostats. Ja pašam nav zināšanu, vieglāk ir izgatavot karkasu un pieaicināt elektriķi. Pēc pieredzes varu teikt, ka tas ir daudz ātrāks un drošāks variants. Tagad veikalos var nopirkt gan speciālus sildītājus, gan ventilatorus un termostatus – vajag tikai piemeklēt konkrētai platībai atbilstīgas jaudas ierīces. Ar spuldzēm būtu vienkāršāk, bet tās patērē daudz elektrības.
Labs risinājums ir iebūvēt žāvētavu vecā ledusskapī. Šajā variantā nav jādomā par plauktiņiem, jo tie tur jau ir. Ja restītēm ir pārāk lielas spraugas, tām var uzlikt cepampapīru. Durtiņas var izklāt ar alumīnija foliju, lai atstarojas siltums. Sildelementam izmanto jebkuru sildierīci, galvenais, lai tā ir droši ekspluatējama. Obligāti jābūt mitruma novadīšanas iespējai. Ja ir gatavs karkass – savu laiku nokalpojis ledusskapis vai veikala vitrīna –, žāvētavas izmaksas ir mazākas, jo gatavot koka vai polikarbonāta karkasu ir samērā dārgi.
