Žāvētās vīģēs daudz cukura, taču – arī daudz minerālvielu 0
Sevi ik pa laikam der iepriecināt, pagaršojot kaut ko līdz šim nebaudītu, piemēram, vīģes.
Uztura speciāliste Lizete Puga: – Vīģes tiek audzētas izsenis. Tās pieminētas jau Bībelē. Šos augļus slavinājuši un godājuši senie romieši un citas senās kultūras. Lielākoties vīģes audzē valstīs ar siltiem klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, Vidusjūras zemēs, Turcijā, Indijā un citur. Latvijā vīģes ir jaunums. Mūsu veikalos lielākoties plaši piedāvā žāvētas vīģes, taču reizēm var paveikties iegādāties arī svaigas.
Viena svaiga vidēji liela vīģe satur aptuveni 40 kcal, 10 g ogļhidrātu, to vidū 8 g cukura, un 1 g balastvielu. Vīģu sastāvā ir K, C, B grupas vitamīni un dažādas minerālvielas, piemēram, kalcijs, magnijs, varš, dzelzs un mangāns. Tās ir labs C vitamīna, folskābes un antioksidantu avots, kas īpaši aktuāli aukstajā sezonā. Taču jāpatur prātā, ka vīģu sastāvā ir diezgan daudz cukura – tāpēc esiet prātīgi, baudot vīģes! Ēst tās kilogramiem nav ieteicams. Turklāt žāvētas vīģes satur vēl vairāk minerālvielu un cukura. Tās var uzskatīt par uzturvielu koncentrātu. 100 g svaigu vīģu ir 75 kcal, žāvētās – trīs reizes vairāk kilokaloriju, t. i., 250 kcal. Svaigas vīģes satur 16 g cukura un 3 g balastvielu, bet žāvētas – 48 g cukura (98% no dienā ieteicamās cukura devas) un 10 g balastvielu. Tāpēc žāvētās vīģes ikdienā ieteicams lietot, kad gribas kaut ko saldu, gluži tāpat kā konfektes – pa vienai vai divām. Arī bērniem droši var piedāvāt nogaršot svaigas vīģes, kā arī šad un tad kādu žāvēto vīģi konfekšu vietā.
Žāvētas vīģes pati uzturā lietoju reti. Ja izdodas veikalā iegādāties svaigas, tās gan ģimenē notiesājam ar gardu muti. Pirmoreiz to garša un konsistence mani patīkami pārsteidza. Nu tās gribas vēl un vēl. Svaigām vīģēm piemīt patīkami saldena, maiga garša, vēl izteiksmīgāku garšas niansi piešķir kraukšķīgās sēkliņas un izteiktais sulīgums. Tās var baudīt gan svaigā veidā starp ēdienreizēm ābola vai banāna vietā, gan pievienot pusdienu salātiem. Labi iederas arī kēksā un dārzeņu sacepumā. Vīģu garša ir ļoti universāla, tāpēc tās sader kopā gandrīz ar jebkuru ēdienu.
Viena no interesantākajām receptēm, kuru esmu izmēģinājusi, ir ķirbju un lēcu sautējums ar kaltētām vīģēm. Katliņā olīveļļā apcep vienu nomizotu, sakapātu sīpolu, pievieno 400 g nomizota, nelielos kubiņos sagriezta ķirbja. Pieber ķimenes, čili piparus un 400 g sasmalcinātu tomātu. Sautējot pievieno 100 g sarkano lēcu un 400 g izmērcētu pupiņu. Kad pupiņas gatavas, pievieno nedaudz brūnā cukura un baltvīna etiķa. Mērci gatavo no 1 līdz 2 sakapātām žāvētām vīģēm, bezpiedevu jogurta un svaigiem sakapātiem pētersīļiem.
Kā pagatavot?
Dzērveņu un vīģu čatnijs: 700 g dzērveņu, 2 vidēji lielus ar visu mizu sakapātus apelsīnus (sēklas izņem), 1 smalki sakapātu sīpolu, 8 sakapātas žāvētās vīģes, 50 g Indijas riekstu, 65 g rozīņu, 700 g cukura, 1 tējk. sāls, 1 tējk. kanēļa, 1 tējk. malto Kajennas piparu, 1 tējk. sinepju pulvera un 3 ēd. k. smalki sakapāta, nomizota ingvera liek lielā katlā un vāra uz vidējas uguns maisot, līdz cukurs izkusis. Pēc tam palielina karstumu un pavāra vēl 5 min, līdz dzērvenes sāk sprāgt. Masu pilda burciņās, uzliek vāciņu. Burkas sterilizē. Uzglabā tumšā, vēsā vietā.
